Dieva un Viņa svaidītā ķēniņa uzvara pār dumpīgām pasaules tautām
1 Kāpēc trokšņo tautas un ļaudis tukšu melš? 2 Zemes ķēniņi ceļas un valdnieki apvienojas pret To Kungu un Viņa svaidīto: 3 "Sarausim viņu važas un metīsim prom viņu saistekļus!" 4 Bet, kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku. 5 Taču reiz Viņš runās uz tiem Savās dusmās un iztrūcinās tos Savā bardzībā: 6 "Bet Es Savu ķēniņu esmu cēlis Ciānā, Savā svētajā kalnā." 7 Es darīšu zināmu Dieva spriedumu. Viņš uz mani sacīja: "Mans Dēls tu esi, Es šodien tevi esmu dzemdinājis. 8 Prasi Man, tad Es tev došu tautas par īpašumu un pasaules galus par mantību. 9 Tu ganīsi tos ar dzelzs zizli, kā māla traukus tu tos sadauzīsi!" 10 Tad nu, ķēniņi, nāciet pie prāta, ņemiet to vērā, jūs, zemes soģi! 11 Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un ar sirds trīsām skūpstiet Dēlu, 12 lai Viņš nedusmo un jūs neejat bojā savos ceļos, jo ātri iedegas Viņa dusmas. Bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras!
Dieva un viņa svaidītā ķēniņa uzvara
(Apd 4:23–30)1 Ko gan iedomā tautas, kas sazvērējušās,
un ciltis prāto tik tukšu vien?
2 Sastājušies pasaules ķēniņi,
vadoņi sadevušies kopā
pret Kungu un viņa svaidīto:
3 nomauksim viņu jūgu
un nometīsim viņu virves!
4 Kas debesīs sēž, pasmejas,
Kungs izzobo tos,
5 tad uzrunā tos savās dusmās
un savā niknumā iztrūcina,
6 jo – es iecēlu savu ķēniņu
pār Ciānu, savu svēto kalnu!
7 Paudīšu Kunga lēmumu –
viņš sacīja man:
tu esi mans dēls,
šodien es tevi dzemdināju!
8 Lūdz mani,
un es došu tev tautas par mantojumu,
par īpašumu pasaules malas –
9 tu tās satrieksi ar dzelzs spieķi,
kā podu tās šķēpelēs sadauzīsi!
10 Tad nu, ķēniņi, esiet gudri,
ņemieties prātu, zemes soģi,
11 kalpojiet Kungam bijādami
un līksmojiet drebēdami,
12 skūpstiet šķīstībā,
ka viņš nedusmojas –
tad jums pēkšņi iet bojā:
gan ātri iedegas viņa dusmas!
Svētīti visi, kas pie viņa tveras!
