1 Klau! Vai gudrība nesauc, un vai atziņa neliekas sevi dzirdam? 2 Tiešām, tā stāv kalnu augstumos atklāti ceļā un pat ielas malā. 3 Pie pilsētas vārtiem, kur tajos var ieiet pa durvīm, viņa skaļi kliedz un brēc: 4 "Ak, jūs vīri, ar saviem kliedzieniem es vēršos pie jums, un mani saucieni domāti ļaudīm! 5 Veltījiet, neprātīgie, savu uzmanību gudrībai, un jūs, ģeķi, lieciet manus vārdus sev nopietni pie sirds! 6 Klausaities, jo es gribu runāt svarīgas lietas, un es atdarīšu savu muti taisnībai! 7 Jo manai mutei jārunā patiesība, un manām lūpām jāienīst viss bezdievīgais. 8 Visas manas mutes valodas ir taisnas un īstas - tajās nav nekā viltota, nedz nepareiza. 9 Tās visas tiešām ir skaidras tiem, kas tās saprot, un pareizas tiem, kas tās grib pieņemt. 10 Pieņemiet manas pamācības labāk nekā sudrabu un manu mācību vairāk nekā dārgo un izlasīto zeltu! 11 Jo gudrība ir labāka par pērlēm, un nekas no visa, ko varētu vēlēties, nevar līdzināties tai." 12 "Es, gudrība, mītu līdzās atziņai un māku dot labu padomu. 13 Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. 14 Manā rīcībā ir abi - tiklab padoms, kā darbs, man pieder saprāts un vara. 15 Ar manu palīdzību valda ķēniņi un padomnieki dod tiesas un dod likumus. 16 Uz mani balstīdamies, valda lielkungi un dižciltīgie, visi zemes soģi. 17 Es mīlu tos, kas mani mīl, un tie, kas mani laikus meklē, mani arī atrod. 18 Bagātība un gods ir manās rokās, paliekama manta un taisnība. 19 Mani augļi ir labāki par zeltu, pat par vistīrāko zeltu, un ieguvums no manis ir cienīgāks nekā izlasīts sudrabs. 20 Es virzu savus ceļus pa taisnīgo ceļu, pa tiesību teku, 21 lai es labi aprūpēju tos, kas mani mīl, un piekrāju jo pilnas viņu dārgumu krātuves. 22 Es esmu bijusi Tā Kunga rīcībā jau Viņa ceļu pašā sākumā; iekāms Viņš kaut ko radīja, es biju pie Viņa, jau no pirmlaikiem. 23 Es esmu ielikta un pastāvu jau no mūžības, no paša sākuma, iekāms pat vēl zemes nebija. 24 Kad vēl nebija dziļumu, es biju jau dzimusi, kad ūdens avoti vēl neburbuļoja savā plūsmā. 25 Iekāms vēl nebija ielikti kalnu pamati un pakalni nebija radušies, es jau pastāvēju, 26 iekāms Tas Kungs vēl nebija izveidojis zemi, nedz arī to, kas ir uz zemes, pat arī vēl ne kalnus zemes virsū. 27 Kad Viņš darināja debesis, es biju tur klāt, tāpat tad, kad Viņš pāri visiem dziļumiem pārstiepa pāri Savu augsto debess jumu. 28 Kad Viņš augšā nostiprināja padebešus, bet zemes dziļumos drošās vietās iestiprināja avotus un akas, 29 kad Viņš novilka robežas jūrai un ūdeņiem, lai tie nepārkāptu Viņa pavēles un neplūstu šīm robežām pāri, kad Viņš nostiprināja pamatus pašai zemei, 30 tad es biju pie Viņa kā palīdze darbos un to kārtotāja, un man bija ik dienas savs prieks, un es vienmēr līksmojos Viņa priekšā, 31 un es līksmojos Viņa zemes virsū, un mans prieks ir joprojām pie cilvēku bērniem. 32 Tādēļ nu paklausiet man tagad, mani dēli! Jo svētība ir ar tiem, kuri ietur manus ceļus. 33 Uzklausiet manas pamācības, kļūstiet dziļi savā atziņā un neatmetiet tās! 34 Labi ir cilvēkam, kas mani paklausa, būdams cauru dienu nomodā pie manām durvīm un stāvēdams atslējies pret manu durvju balstu stabiem! 35 Kas mani atrod, tas atrod dzīvību un iegūst labpatiku Tā Kunga acīs. 36 Bet, kas pret mani grēko, tas ievaino savu dvēseli; visi, kas mani ienīst, mīl nāvi."
Gudrības slavinājums
1 Vai gudrība nesauc,
vai sapratne neceļ balsi?
2 Kalna galā ceļa malā,
krustcelēs tā stājas,
3 pie vārtiem, kas pilsētā ved,
vārtu ejā tā kliedz:
4 jums, vīri, es saucu,
es runāju uz cilvēkdēliem –
5 ņemieties jūs, vientieši, prātu
un jūs, muļķi, gūstiet saprašanu,
6 klausieties, es runāšu cildenas lietas,
kas nāk man pār lūpām, tas – pareizs!
7 Patiesība pie manām aukslējām,
riebj manām lūpām negantība,
8 taisns viss, ko teic mana mute,
nav tur nekā greiza vai viltīga –
9 viss tur taisns tādam, kas saprot,
un pareizs tam, kas atradis zināšanu!
10 Ņemiet manu mācību, ne sudrabu
un labāk zināšanu, ne izcilu zeltu,
11 jo gudrība labāka par pērlēm –
nekas, ko tu vēlētos, nebūs tai līdzīgs!
12 Es, gudrība, mītu atjautai blakus,
ar mani ir zinības un izmanība.
13 Bīties Dieva ir – nīst ļaunu!
Lepnību, augstprātību un ļaunas gaitas,
un nešķīstu muti es nīstu!
14 Man padoms un gudra ziņa,
es – saprašana, man spēks!
15 Ar mani ķēniņi valda
un valdoņi taisnību lemj,
16 ar mani augstmaņi valda
un dižciltīgie – visi taisnie soģi!
17 Kas mani mīl, tos es mīlu,
kas mani meklē, tie mani atradīs.
18 Bagātība un gods nāk man līdzi,
augoša manta un taisns guvums.
19 Mani augļi labāki par zeltu, par tīru zeltu,
un mana raža – par izcilu sudrabu.
20 Taisnības ceļu es staigāju,
turos pie patiesības takām,
21 es dāvāju pārticību tiem, kas mani mīl,
un viņu mantnīcas pildu.
Gudrības līdzdalība radīšanā
(Jņ 1:1–3)22 Kungs mani radīja, sākdams savas gaitas,
es viņam senākā – no tiem laikiem!
23 Mūžsen es darināta,
iesākumā – vēl pirms zemes!
24 Kad vēl nebija dzelmes, es dzimu,
kad nebija avotu, grūsnu ūdens,
25 pirms kalni bija guldīti,
pirms pauguri – es dzimu,
26 kad viņš vēl nebija taisījis
ne zemi, ne āres, ne pasaules pīšļus!
27 Kad viņš uzlika debesis, es biju klāt,
kad novilka apvārsni dzelmei pāri,
28 kad darīja stiprus mākoņus augšā
un spēcināja avotus dzelmē,
29 kad nolika jūrai robežu
un ūdeņi stājās, kur viņš lika,
kad nosprauda zemes pamatus,
30 tad es biju viņam līdzās kā darbiniece
un iepriecinājums diendienā,
es līksmojos viņa priekšā vislaik,
31 es līksmojos viņa pasaules lokā
un mans prieks – ar cilvēka dēliem.
32 Un nu, dēli, klausieties manī –
svētīts, kas staigā manus ceļus! –
33 Uzklausiet pamācības un topiet gudri –
neatmetiet tās!
34 Svētīts, kas klausās manī,
kas diendienā gaida pie manām durvīm,
35 jo, kas rod mani, rod dzīvību
un iemanto labvēlību no Kunga!
36 Bet, kas mani atmet, dara sev pāri –
tie, kas nīst mani, mīl nāvi!
