1 Mans dēls, neaizmirsti manu pamācību, un lai tava sirds patur sevī manus baušļus, 2 jo tie piešķirs tev ilgu mūžu, labus gadus un mieru. 3 Žēlastība un uzticība no tevis neatstāsies; nēsā manus baušļus sev valdziņā pakārtus ap kaklu, uzraksti tos uz savas sirds plāksnes, 4 un tu iemantosi labvēlību un laipnību Dieva un cilvēku acīs. 5 Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, 6 bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas. 7 Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies no ļauna. 8 Tās būs zāles tavai miesai, kas dziedina un atspirdzinās tavus kaulus. 9 Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajus, 10 tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību, un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri. 11 Mans dēls, neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību, 12 jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. 13 Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu! 14 Jo ir labāk iegūt gudrību nekā sudrabu, un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu. 15 Tā ir cildenāka par pērlēm, un viss, ko tu varētu vēlēties, nav salīdzināms ar to. 16 Ilgs mūžs ir pie tās labās rokas; pie kreisās rokas tai ir bagātība un gods. 17 Tās ceļi ir patīkami ceļi, un visas tās tekas pauž mieru. 18 Tā ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā. 19 Jo Tas Kungs ir radījis zemi ar Savu gudro ziņu, un debesis Viņš ir izveidojis pēc Sava padoma. 20 Pēc Viņa gudrības sadalījušies dziļumi, un mākoņi, piesātināti ar ūdeni, pilēs uz zemi ar krītošu rasu. 21 Mans dēls, neļauj tai izzust no tava redzes loka, tad tu kļūsi svētlaimīgs un gudrs. 22 Tā būs dzīvība tavai dvēselei un rota tavam kaklam. 23 Tad tu droši staigāsi savu ceļu tā, ka tava kāja nekur neaizmetīsies un nepiedauzīsies. 24 Apguldamies tu ne no kā nebīsies, bet saldi dusēsi, 25 un tevi nepārņems nedz pēkšņas šausmas, nedz arī izbailes no vētraina bezdievju uzbrukuma, ja tas nāktu. 26 Jo Tas Kungs ir tavs patvērums, Viņš pasargās tavas kājas, ka tu nenokļūsti gūstā. 27 Neliedzies labu darīt ikvienam, kam tas nepieciešams, jo tavai rokai Dievs piešķīris visu, lai tā to darītu. 28 Nesaki savam tuvākam:"Ej un nāc, rīt es tev došu!" - jo tev taču ir, ko dot tūlīt. 29 Nelolo nekādu ļaunu nodomu pret savu tuvāku, kas uzticībā pret tevi pie tevis dzīvo. 30 Neķildojies un nerājies ne ar vienu bez jebkāda pamata, ja viņš tev nav neko pāri darījis. 31 Nesacenties ne ar vienu ļaunu cilvēku un neizraugies par savējo nevienu no viņa ceļiem! 32 Jo Tā Kunga acīs likuma pārkāpējs ir neganta lieta, bet Viņa svētība ir paredzēta sirdsskaidrajiem. 33 Tā Kunga lāsti klājas pār bezdievja namu, bet taisnīgo nams top svētīts. 34 Viņš izsmies smējējus, bet nelaimīgajiem Viņš piešķirs Savu žēlastību. 35 Gudrie mantos godu, bet, ja arī ģeķi izvirzītos uz augšu, viņi tomēr kļūs apkaunoti.
Pamācība paļauties uz Dievu un godāt viņu
1 Dēls, manu mācību neaizmirsti
un manas pavēles glabā sirdī,
2 jo tās tev dos garu mūžu,
ilgus gadus un labklājību.
3 Lai uzticība un taisnība tevi neatstāj –
sien tās sev ap kaklu,
raksti tās sirdī kā uz lapas,
4 tad mantosi vēlību un labu slavu
gan Dieva, gan cilvēku priekšā.
5 Paļaujies uz Kungu no visas sirds –
uz paša sapratni vien nepalaidies!
6 Zinies viņu visos savos ceļos,
un viņš iztaisnos tavas takas.
7 Neliecies gudrs pats savās acīs,
bīsties Kunga un vairies ļauna,
8 lai spēcināta tava miesa
un spirdzināti tavi kauli!
9 Pagodini Kungu no savas mantas,
no savas ražas pirmajiem augļiem,
10 tad pildīsies tavas klētis pārpārēm
un jaunvīns pludos tavās mucās.
11 Kunga bardzību nenievā,
neesi nīgrs, kad viņš tevi rāj,
12 jo Kungs pārmāca to,
kuru mīl, kā tēvs savu mīļo dēlu.
Patiesa bagātība
13 Svētīts, kas gudrību rod,
un tas, kurš iemanto saprašanu,
14 jo tā nes vairāk peļņas nekā sudrabs
un vairāk guvuma nekā zelts,
15 tā vērtīgāka par dārgakmeņiem –
nekas, ko tu kāro, nav tai līdzināms,
16 ilgs mūžs tai labajā rokā,
kreisajā rokā tai bagātība un gods,
17 kas staigā tās ceļus, sasniedz tīksmi,
un visas tās takas ved pie miera.
18 Tā – dzīvības koks tiem, kas pie tās tveras,
kas pie tās turas, ir svētīti!
Dieva gudrība radīšanā
19 Gudrībā Kungs radīja zemi,
debesis dibināja ar saprašanu,
20 viņa zināšanas dēļ izlauzās dzelmes
un padebeši lāsoja rasu.
Patiesa drošība
21 Dēls, neatlaidies no šiem diviem –
no gudra padoma un izmanības,
22 tie būs dzīvība tavai dvēselei
un rota tavam kaklam!
23 Droši tad staigāsi savu ceļu,
kāja tev nepiedauzīsies,
24 gulēt iedams, tu nebaidīsies,
tu apgulsies un saldi aizmigsi,
25 nesatrūksies pēkšņās bailēs
vai ļaundara viesulī, kad tas nāks,
26 jo Kungs būs tavs drošums,
viņš sargās tavas kājas no lamatām.
27 Neliedzies dot tam, kam vajag,
ja vien tava roka to jaudā,
28 nesaki kaimiņam: pienāc citreiz! –
vai: rīt iedošu! – tev ir ko dot!
29 Neperini ļaunu pret savu kaimiņu,
kas paļāvīgs mīt tev blakus,
30 neķildojies aplam ar vīru,
kas nav tev darījis nekā ļauna!
31 Neapskaud varmāku,
nestaigā ceļus, ko viņš iet,
32 jo paklīdenis Kungam riebj –
ar taisnajiem Kungs turas!
33 Kunga lāsts pār ļaundara namu,
bet taisno mitekli viņš svētī!
34 Izsmējējus viņš izsmej,
bet grūtdieņiem dod žēlastību!
35 Godu gudrie mantos,
muļķi – tie vairos negodu!
