1 Laba slava der vairāk nekā liela bagātība, un labvēlīga nostāja no ļaužu puses ir labāka par sudrabu un zeltu. 2 Bagātiem un nabagiem jābūt kopā jauktiem citam ar citu; Tas Kungs viņus visus ir radījis. 3 Gudrais paredz nelaimi un paglābjas, bet neprātīgie drāžas taisni tai cauri un dabū ciest. 4 Pazemības, proti, Dieva bijības alga ir bagātība, gods un dzīvība. 5 Daudz dzeloņu un valgu ir aplamam cilvēkam viņa dzīves ceļā, bet, kas turas tālu no tiem, tas saglabā savu dzīvību. 6 Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis. 7 Bagātais valda pār nabagiem, un, kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu. 8 Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā no savas blēdības rīkstes. 9 Maigas labsirdības pilna acs tiek svētīta, jo cilvēks ar tādu aci dod no savas maizes arī nabagiem. 10 Izdzen ņirgātājos, tad izzudīs nesaskaņas, apklusīs rāšanās un otra nicināšana. 11 Kam ir šķīsta sirds, tas mīl To Kungu, un, kura lūpas mīlīgi runā, tam ķēniņš ir draugs. 12 Tā Kunga acis apsargā labu padomu, bet nelieša vārdus Viņš izdeldē. 13 Sliņķis saka:"Ārā ir lauva, es varētu tikt uz ielas saplosīts!" 14 Netiklu sieviešu mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas tajā iekrīt. 15 Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa. 16 Kas dara netaisnību nabagajam, lai ar to vairotu savu mantu, un dod bagātajam, tas nokļūs trūkumā. 17 Pievērs savas ausis un uzklausi gudrības vārdus un iespied dziļi savā sirdī manu mācību! 18 Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un visnotaļ paudīsi ar savām lūpām! 19 Lai tava cerība būtu likta uz To Kungu - to es tev šodien atgādinu tevis paša labā. 20 Vai es neesmu tev jau daudzkārt ar priekšā uzrakstītiem padomiem un pamācībām saprotamu darījis, 21 ka es tev rādu taisnus un patiesus vārdus, lai tu pareizi varētu atbildēt tiem, kas tevi vaicā. 22 Neaplaupi nabago, tādēļ ka tas ir nabags, un nesaspied kādu nevarīgu vārtos, 23 jo Tas Kungs aizstāvēs viņa lietu un samīs viņa saminējus. 24 Nepiebiedrojies sirdīgajam un neturies kopā ar raksturā niknu un dusmās strauju, 25 ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli. 26 Neesi starp tiem, kas ar rokas spiedienu apsolās un par parādu galvo, 27 jo, ja tev nebūs ko samaksāt, kāpēc tad lai paņem tev tavu gultu zem tevis. 28 Nepārstati senās robežas, kādas tavi tēvi ir nosprauduši. 29 Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā un viņam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm.
1 Izvēlies labu slavu, nevis lielu bagātību –
ne sudrabu un zeltu, bet ļaužu cieņu!
2 Bagāts ar nabagu abi turpat –
abus divus radījis Kungs.
3 Gudrinieks pamana briesmas un patveras,
bet vientieši brāžas un dabū sodu.
4 Alga par pazemību, par Kunga bijāšanu –
bagātība, gods un ilgs mūžs!
5 Slazdi un cilpas viltnieka ceļā,
kam dzīvība dārga, tur nestaigās!
6 Uzved puisēnu uz viņa ceļa –
pat vecs kļuvis, no tā nenoklīdīs.
7 Bagāts pār nabagiem valda,
kas aizņemas, paliek devējam kalps.
8 Kas sēj netaisnību, pļaus postu –
tad viņa iecirtības rīkste būs pušu!
9 Tas svētīts, kam vēlīga acs,
kas dod nabagam no savas maizes!
10 Triec pulgotāju – būs ķilda prom,
aprims ēšanās un lāsti!
11 Kam sirds šķīsta, kam lūpas laipnas –
pats ķēniņš tādam draugs!
12 Kunga acis uzrauga zināšanu –
viņš apgāž viltvāržu runas!
13 Sliņķis saka: ārā ir lauva,
ja iešu uz ielas, tas nokodīs mani!
14 Dziļa bedre ir svešinieces mute –
kuru Kungs nīst, tas tajā iekritīs!
15 Sēž muļķība jaunekļa sirdī,
bet stingra rīkste spēj to patriekt!
16 Kas nabagam atrauj, tam kaut kas tiek,
bet, kas bagātam pieliek, tas pats izput!
Gudrības vārdi
17 Liec ausi un klausies gudro vārdus,
atdari sirdi manām zinībām –
18 ar tīksmi glabā tās sevī,
lai tās runā no tavām lūpām!
19 Paļaujies taču uz Kungu,
to es tev šodien mācu – jā, tev!
20 Vai neesmu tev uzrakstījis trejkāršu gudrību,
pilnu padoma un zināšanas,
21 tev rādīdams īstos taisnības vārdus,
lai tu vari sacīt taisnības vārdus tiem,
kas sūtīja tevi!
22 Neatņem nabagam – viņš tā jau nabags,
netiesā sūrdieni pilsētas vārtos,
23 jo Kungs nāks tiesāties viņu vietā –
tiem, kas tos aplaupa, viņš laupīs dzīvību!
24 Neturies ar tādu, kas nasks dusmās,
kas ātrs sirdī, pie tāda neej,
25 ka neiemācies tu viņu niķus
un neizliec lamatas pats sev!
26 Neesi kā tie, kas līkop līgst,
kas galvo par aizdevumu,
27 ja tev nebūs ko aizmaksāt,
tev no apakšas izraus pēli!
28 Nepārcel senu robežakmeni,
ko nolikuši tavi tēvi!
29 Palūk, vīrs, darbā prasmīgs,
ķēniņiem viņš kalpos,
nelgām viņš nekalpos!
