1 Kas labprāt panes pārmācību, tas mīl atziņu; kas neieredz rājienu, tas paliek nejēga. 2 Rimtais vīrs gūst mierinājumu no Tā Kunga, bet sirdī ļaunu vīru Viņš pazudina. 3 Ļaunprātība nenāk par svētību cilvēkam, bet taisno sakne pastāvēs joprojām. 4 Tikumiem apveltīta sieva ir sava vīra krāšņs vainags, bet ļauna ir kā sastrutojums viņa kaulos. 5 Taisno domas ir goda pilnas, bet bezdievīgo padomi ir krāpīgi. 6 Bezdievīgo runas izraisa asinsizliešanu, bet rimto mute paglābj. 7 Bezdievīgie tiks gāzti un sagrauti, un viņu vairs nebūs, bet taisno nams pastāvēs. 8 Zinīga vīra padoms ir teicams un slavējams, bet blēži un viltnieki paliks kaunā. 9 Labāks ir pazemīgais, kas pats veic savu darbu, nekā lielīgais, kam trūkst maizes. 10 Taisnais žēlo pat savus lopus, bet bezdievīgā sirds ir nežēlīga. 11 Kas savu zemi kopj, tam maizes būs papilnam, bet, kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis. 12 Bezdievja prieks ir darīt zaudējumus, bet taisnā sakne nes augļus. 13 Ļaunais sapinas pats savu lūpu neīstos vārdos, bet taisnajam nelaime paiet secen. 14 Daudz laba sev iegūst vīrs ar savas mutes nopelniem, un cilvēkam tiek atlīdzināts pēc viņa roku veikuma. 15 Neprašam šķiet viņa ceļš taisns viņa paša acīs, bet gudrība mīt tanī, kas uzklausa padomu. 16 Bezprātīgais tūliņ izrāda atklāti savas dusmas, bet, kas apslēpj to, ka ir apkaunots, tas ir gudrs. 17 Kas ir patiess, tas saka atklāti visu, kas tiešs un pareizs, bet nepatiess liecinieks krāpj. 18 Kas paradis neapdomīgi runāt, nereti iedur kā ar zobenu, bet zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles. 19 Patiesības paudēja mute pastāv mūžīgi, bet nepatiesa valoda nepaliek ilgi. 20 Krāpšana ir to sirdīs, kuri dod ļaunu padomu, bet tie, kas mudina uz mieru, sagādā prieku. 21 Taisnajam nekas nekaitēs, bet bezdievji būs nelaimju pilni. 22 Nepatiesas pļāpu rīkles šķiet Tam Kungam negantība, bet, kas rīkojas taisnīgi, tas Viņam labi patīk. 23 Sapratīgs cilvēks necenšas savu gudrību visiem redzamu darīt, bet negudra cilvēka sirds izraisa pati savu negudrību. 24 Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi. 25 Rūpes sirdī cilvēku sāpina, bet laipns vārds to iepriecina. 26 Taisnais rāda savam tuvākajam īsto ceļu, bet bezdievīgo ceļš ieved kārdinājumā un maldos viņus pašus. 27 Sliņķis neceps savu medījumu, bet čakls cilvēks kļūst bagāts. 28 Uz taisnības ceļa ir dzīvība, bet noziegumu ceļš ved nāvē.
1 Kas mīl mācību, tas mīl zināšanu,
kas nīst pārmācību, tas dulns.
2 Kas labs, tas Kungam tīkams,
kas viltus pilns, tas viņam negants.
3 Nestāvēs drošs, kas turas pie ļaunprātības,
bet taisno sakne netaps kustināta.
4 Krietna sieva vainags savam vīram,
kā kaulu puve ir dulbure!
5 Taisno domas – uz patiesību,
ļaundaru padoms – uz viltu.
6 Ļaundaru runas glūn uz asinīm,
bet taisno mute – glābiņš.
7 Apgāzti ļaundari un pagalam,
bet taisno nams stāvēs.
8 Cik tā prāta, tik tās slavas,
kam prāts ļogans, tas citu nicināts.
9 Labāk pazemīgs, kam savs vergs,
nekā augstprātīgs, kam nav maizes!
10 Taisnais gādā par savu lopiņu,
bet ļaundaru sirdis ir cietas.
11 Kas kopj savu zemi, tas sāts maizes,
kas dzenas pēc tukša, tas bezprātis.
12 Ļaundaris traucas ļaundaru tīklos,
bet taisno sakne dod augļus.
13 Mute noved ļaundari slazdā,
bet taisnais glābjas no posta.
14 Cik mute prot izrunāt, tik cilvēkam laba,
un, ko rokas sastrādā, tas viņam pašam.
15 Muļķa ceļš pašam šķiet taisns,
bet gudrais uzklausa padomu.
16 Kad muļķis dusmīgs, to redz uzreiz,
bet gudrs slēpj aizvainojumu.
17 Kas patiess, gan parādīs savu taisnību,
bet viltus liecinieks – savus melus!
18 Ir, kas bilst – kā ar zobenu cērt,
bet gudro mēle dziedē.
19 Patiesas lūpas pastāvēs mūžam,
tik pamirkšķinu, vairs nav melu mēles!
20 Kas ļaunu kaļ, tiem sirds viļas,
kas domā uz labu, tiem prieks.
21 Negadās taisnajam nekas slikts,
bet ļaundari nelaimes pilni.
22 Kungam riebj melīgas lūpas,
kas dara pēc taisnības, tie viņam tīk.
23 Gudrinieks apslēpj zināšanu,
bet muļķu sirds izbrēc muļķību.
24 Veicīga roka izrīkos,
bet šļauga roka pildīs klaušas.
25 Rūpesti nomāc cilvēka sirdi,
laipns vārds – priecē.
26 Taisnais vada arī savu tuvāko,
bet ļaundaru ceļš noved maldos.
27 Laiskais nenotvers medījumu,
visdārgākā manta cilvēkam – veicīgums!
28 Uz taisnības takas ir dzīvība,
tās ceļš ved uz nemirstību.
