1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaja tuksnesī otrā gadā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes pirmajā mēnesī, sacīdams: 2 "Lai Israēla bērni gatavojas Pashā svētkiem noliktā laikā: 3 četrpadsmitajā dienā šinī mēnesī ap pievakari sataisieties tiem savā noliktā laikā; rīkojiet šos svētkus tā, kā visi likumi un Manas tiesas to noteic." 4 Tad Mozus sacīja Israēla bērniem, lai tie svinētu Pashā svētkus. 5 Un viņi svinēja Pashā svētkus pirmā mēneša četrpadsmitās dienas pievakarē Sinaja tuksnesī; visu, kā Tas Kungs bija to Mozum pavēlējis, tā arī Israēla bērni darīja. 6 Un tur bija arī kādi vīri, kas mirušo dēļ bija kļuvuši nešķīsti, un tie nevarēja Pashā svētkus svinēt šinī noliktā dienā, tādēļ viņi piegāja pie Mozus un Ārona tanī pašā dienā, 7 un tie vīri viņam sacīja: "Mēs esam palikuši nešķīsti pie miroņa. Kāpēc mums mūsu tiesības tiek ierobežotas, ka mums neļauj pienest upuri Tam Kungam mums noteiktā laikā kopā ar Israēla bērniem?" 8 Un Mozus viņiem atbildēja: "Palieciet mierā, es gribu pajautāt, ko Tas Kungs jums pavēlēs darīt!" 9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 10 "Runā uz Israēla bērniem un saki: ja kāds no jums vai no jūsu pēcnācējiem ir pie miroņa palicis nešķīsts vai ir tālā ceļā, tad viņam tomēr būs Tam Kungam jātur Pashā svētki: 11 otrā mēneša četrpadsmitajā dienā ap vakara laiku tie jums jātur, ar neraudzētām maizēm un ar rūgtām zālēm ir Pashā jābauda. 12 Viņiem no tā nekā nebūs atstāt līdz rītam, tanī dienā nebūs lauzt nevienu kaulu; pēc visiem Pashā svētku likumiem turiet tos. 13 Bet kas ir šķīsts un kas neatrodas ceļā, bet tomēr ir atrāvies no Pashā turēšanas, tad tāda cilvēka dzīvība lai tiek izdeldēta no viņa tautas, jo viņš savu upuri Tam Kungam nav pienesis tam noteiktā laikā; tāds cilvēks lai nes savus grēkus! 14 Bet, ja kāds cilvēks pie jums uzturas kā svešinieks un grib Tam Kungam svinēt Pashā svētkus, tad lai viņš tos tur pēc Pashā svētku likumiem un tiesām, kā pienākas; un lai jums ir vienāds likums kā svešiniekam, tā iedzimtajam tanī zemē." 15 Un tanī dienā, kad mājoklis tika uzcelts, tad mākonis apklāja mājokli, proti, Liecības telti, bet vakarā pār mājokli bija ugunij līdzīga blāzma līdz rītam. 16 Tā bija pastāvīgi: dienā mājokli apklāja mākonis, bet naktī blāzmoja uguns. 17 Un, kad padebesis pacēlās no telts, tad arī Israēla bērni devās ceļā; bet tanī vietā, kur mākonis apstājās, tur Israēla bērni apmetās. 18 Pēc Tā Kunga pavēles Israēla bērni devās ceļā, un pēc Tā Kunga pavēles tie apmetās; visu laiku, kamēr mākonis atradās virs mājokļa, tikmēr arī tie dzīvoja savās teltīs. 19 Un, kad mākonis palika daudzas dienas virs mājokļa, tad Israēla bērni ņēma vērā Tā Kunga pavēli un necēlās, lai dotos tālāk. 20 Un notika arī, ka mākonis palika nedaudz dienu virs mājokļa, lai uzkavētos, tad pēc Tā Kunga pavēles arī viņi palika uz vietas, un pēc Tā Kunga pavēles viņi cēlās. 21 Un gadījās arī, ka mākonis palika tikai no vakara līdz rītam, bet no rīta tas jau pacēlās, tad arī viņi cēlās; vai bija diena, vai bija nakts, tiklīdz mākonis pacēlās, tā arī viņi devās ceļā. 22 Bet, ja mākonis divas dienas vai pat mēnesi, vai vēl ilgāk kavējās pār mājokli, virs tā palikdams, tad arī Israēla bērni mita savās teltīs un necēlās; bet, tiklīdz tas cēlās, tad arī viņi izvilka savu telšu mietus. 23 Pēc Tā Kunga pavēles tie apmetās, un pēc Tā Kunga pavēles tie cēlās; tie ņēma vērā Tā Kunga pavēles, kā Tas Kungs bija caur Mozu pavēlējis.
Pashas svētki Sīnaja tuksnesī
(2Moz 12:1–20)1 Otrā gada pirmajā mēnesī pēc iznākšanas no Ēģiptes zemes Kungs sacīja Mozum Sīnaja tuksnesī: 2 “Lai Israēla dēli svin Pashas svētkus norādītajā laikā. 3 Sviniet tos šī mēneša četrpadsmitajā dienā mijkrēslī, norādītajā laikā, pēc visiem likumiem un tiesām!” 4 Un Mozus sacīja Israēla dēliem, lai tie svin Pashas svētkus. 5 Un tie svinēja Pashas svētkus pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā mijkrēslī, Sīnaja tuksnesī – Israēla dēli darīja visu, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.
6 Bet daži, kas bija pieskārušies mironim un kļuvuši nešķīsti, nevarēja todien svinēt Pashas svētkus, un tie tūlīt devās pie Mozus un Ārona. 7 Tie viņiem teica: “Mēs esam nešķīsti, jo pieskārāmies mironim. Kāpēc no visiem Israēla dēliem tieši mums neļauj pienest Kunga upuri norādītajā laikā?” 8 Un Mozus tiem teica: “Pagaidiet, kamēr es uzzinu, ko jums Kungs pavēlēs!”
9 Un Kungs sacīja Mozum: 10 “Runā uz Israēla dēliem un saki: ja kāds kļuvis nešķīsts, pieskardamies mironim, vai arī ja kāds no jums vai jūsu pēcnācējiem devies tālā ceļā, tas lai svin Kungam Pashas svētkus 11 otrā mēneša četrpadsmitajā dienā ar neraudzētu maizi un rūgtām zālēm. 12 Neko lai neatstāj līdz rītam un kaulus lai upurim nelauž, lai dara pēc visiem Pashas svētku likumiem! 13 Bet, ja kāds ir šķīsts un nav ceļā, taču nevēlas svinēt Pashas svētkus, tas lai tiek nošķirts no savas tautas, jo viņš nav norādītajā laikā pienesis Kunga upuri; tas nes savu grēku!
14 Ja pie jums mīt svešinieks un svin Kungam Pashas svētkus, tad lai viņš svin tos pēc Pashas svētku likuma un tiesas, – lai jums viens likums gan svešiniekam, gan tam, kas dzimis pašu zemē!”
Mākonis pār Liecības telti
(2Moz 13:21–222Moz 40:34–38)15 Tajā dienā, kad tika uzsliets Mājoklis, mākonis apklāja Mājokli, Liecības telti, un no vakara līdz rītam tas palika pār Mājokli uguns izskatā. 16 Tā bija vienmēr – dienā telti klāja mākonis, bet naktī tas izskatījās kā uguns. 17 Kad mākonis pacēlās no telts, tad Israēla dēli devās ceļā, un tajā vietā, kur mākonis apstājās, tur apmetās arī Israēla dēli. 18 Pēc Kunga pavēles Israēla dēli devās ceļā, un pēc Kunga pavēles tie apstājās – visu laiku, kamēr pār Mājokli dusēja mākonis, tie dzīvoja nometnē. 19 Kad mākonis bija pār Mājokli ilgi, daudz dienu, tad Israēla dēli ievēroja Kunga gribu un nedevās ceļā. 20 Reizēm mākonis bija pār Mājokli dažas dienas; pēc Kunga pavēles viņi apstājās, un pēc Kunga pavēles viņi devās ceļā. 21 Reizēm mākonis palika no vakara līdz rītam – kad no rīta mākonis pacēlās, tad viņi devās ceļā; vai diena vai nakts – ja mākonis pacēlās, viņi devās ceļā. 22 Ja divas dienas, mēnesi vai daudzas dienas mākonis palika pār Mājokli un mita tur, tad arī Israēla dēli dzīvoja nometnē un nedevās ceļā, bet, kad tas pacēlās, tie devās ceļā. 23 Pēc Kunga pavēles viņi apstājās, un pēc Kunga pavēles viņi devās ceļā – ievēroja Kunga gribu Mozus vadībā, kā Kungs bija licis.
