1 Tad Mirjama un Ārons cēla iebildumus pret Mozu etiopietes dēļ, ko viņš bija sev ņēmis, jo viņš kādu etiopieti bija apņēmis par sievu. 2 Un tie kurnēja: "Vai Tas Kungs tikai ar Mozu vien ir runājis? Vai Viņš nav arī ar mums runājis?" 3 Un Tas Kungs to dzirdēja; bet šis vīrs, Mozus, bija ļoti lēnprātīgs, lēnprātīgāks nekā visi citi cilvēki virs zemes. 4 Tad Tas Kungs negaidot sacīja Mozum, Āronam un Mirjamai: "Iznāciet ārā jūs visi trīs kopā pie Saiešanas telts!" Un viņi visi trīs iznāca ārā. 5 Tad Tas Kungs nonāca mākoņa stabā, un Viņš stāvēja Saiešanas telts durvīs, un Viņš sauca Āronu un Mirjamu, un abi iznāca ārā. 6 Un Tas Kungs sacīja: "Klausiet tagad Manus vārdus! Ja jūsu vidū ir pravietis, tad Es, Tas Kungs, viņam atklājos vai nu parādībās, vai Es ar viņu runāju sapņos. 7 Tāds nav Mans kalps Mozus, kas visā Manā namā ir uzticams; 8 vaigu pret vaigu Es ar to runāju un ne ar parādībām, ne ar mīklām, bet redzēdams viņš ir redzējis Tā Kunga vaigu; kādēļ jūs nebīstaties runāt pret Manu kalpu Mozu?" 9 Un Tas Kungs iekaisa Savās dusmās pret tiem un aizgāja no viņiem. 10 Bet, kad mākonis atstājās nost no telts durvīm, tad redzi, Mirjama bija kļuvusi spitālīga kā sniegs; un, kad Ārons pagriezās pret Mirjamu, tad redzi, tā bija kļuvusi spitālīga. 11 Tad Ārons sacīja Mozum: "Mans pavēlniek, nepieskaiti, lūdzams, mums mūsu grēkus, ko mēs alodamies esam izdarījuši un ar ko esam apgrēkojušies! 12 Lai viņa, Mirjama, nav kā tāds, kas nedzīvs iziet no mātes miesām, kam viņa miesa jau ir pa pusei saēsta!" 13 Tad Mozus brēca uz To Kungu, lūgdamies: "Ak, Dievs, lūdzu dziedini viņu atkal!" 14 Un Tas Kungs atbildēja Mozum: "Kad viņas tēvs spļaudams viņas vaigā būtu spļāvis, vai tad tā nekaunētos septiņas dienas? Liec to ieslodzīt septiņas dienas ārpus nometnes, un pēc tam to atkal pieņemiet." 15 Tad Mirjama tika ieslodzīta ārpus nometnes septiņas dienas, bet tauta nekustējās no tās vietas, kamēr Mirjama nebija atkal uzņemta tās pulkā. 16 Bet pēc tam tauta atstāja Hacerotu un apmetās Pāranas tuksnesī.
Mirjāma un Ārons kurn pret Mozu
1 Mirjāma un Ārons sāka runāt pret Mozu sievas kūšietes dēļ, ko viņš bija ņēmis, – jo viņš bija apņēmis par sievu kūšieti! 2 Viņi teica: “Vai tad Kungs ir runājis tikai ar Mozu, vai tad viņš nav runājis arī ar mums?!” Un Kungs to dzirdēja. 3 Bet Mozus bija ļoti pazemīgs, pazemīgāks par visiem cilvēkiem, kas mīt uz zemes.
4 Tad Kungs piepeši teica Mozum, Āronam un Mirjāmai: “Nāciet jūs trīs uz Saiešanas telti!” – un visi trīs gāja tur. 5 Kungs nolaidās mākoņu stabā, nostājās telts durvīs un sauca Āronu un Mirjāmu, un tie abi panācās uz priekšu. 6 Un viņš teica:
“Klausieties nu, ko es saku!
Ja kāds no jums būtu pravietis,
es, Kungs, viņam atklātos redzējumā,
sapnī ar viņu es runātu!
7 Ne tāds mans kalps Mozus!
Viņš ir uzticams visā manā namā!
8 Es ar viņu runāju pats,
parādos viņam skaidri, ne mīklās!
Viņš Kunga veidolu skata!
Kā gan jūs nebīstaties runāt pret manu kalpu Mozu?!”
9 Kunga dusmas iedegās pret viņiem, un viņš devās prom. 10 Kad no telts pacēlās mākonis, Mirjāma kļuva spitālīga kā sniegs, Ārons pagriezās pret Mirjāmu, un redzi – viņa bija spitālīga! 11 Tad Ārons teica Mozum: “Ak, mans kungs, neuzliec mums grēku, kaut esam bijuši dumji un grēkojuši! 12 Lai viņa nav kā nedzīva dzimusi, kam, jau no mātes miesām nākot, pagalam puse miesas!” 13 Un Mozus brēca uz Kungu, sacīdams: “Dievs, jel dziedini viņu!”
14 Un Kungs teica Mozum: “Ja viņas tēvs tai būtu iespļāvis sejā, vai tā nebūtu apkaunota septiņas dienas? Lai to ieslēdz uz septiņām dienām ārpus nometnes, un pēc tam viņa var nākt atpakaļ.” 15 Mirjāmu ieslēdza uz septiņām dienām ārpus nometnes, un tauta nedevās ceļā, kamēr Mirjāma nebija atpakaļ. 16 Pēc tam tauta aizgāja no Hacērotas un apmetās Pārānas tuksnesī.
