1 Bēdas tai asinskārai pilsētai, kas ir pārpildīta ar meliem un varasdarbiem un kas savu laupīšanas paradumu nespēj atmest! 2 Klau, pātagas švīkst, riteņi aizdārd, zirgi joņo, un rati rīb! 3 Atauļo jātnieki ar spīdīgiem zobeniem un mirdzošiem šķēpiem. Aiz viņiem paliek daudz nogalināto, veselas līķu kaudzes; galu dabūjušiem nav skaita, un bieži gājējiem jāklūp pār savu piederīgo līķiem. 4 Tas viss skaistās un pievilcīgās netikles daudzo netiklību dēļ; ar savām buršanas spēju pilnām mīlas mākām viņa padarījusi par vergiem svešas tautas un ar savām valdzināšanas spējām pakļāvusi sev veselas ciltis. 5 "Redzi, Es tagad tuvošos tev," saka Tas Kungs Cebaots, "Es atsegšu tevi, pārmetot tava tērpa apakšmalu tev pār galvu. Es parādīšu tautām tavu kailumu un svešām ķēniņa valstīm tavu kaunu. 6 Es likšu tevi apmētāt ar nešķīstiem gānekļiem, tie liks tevi kaunā un tevi padarīs par biedēkli, 7 tā ka visi, kas tevi redzētu, lai bēgtu no tevis un teiktu: Ninive ir izpostīta, kam lai tās būtu žēl? - Un kur lai Es sameklēju tev iepriecinātājus?" 8 Vai tev pašai šķiet, ka tu esi labāka par No Amonu, kas atradās Nīlas krāču abās krastmalās, kurai visapkārt bija ūdeņi, pilsētu, kuras aizsargmūri bija Nīlas apskaloti un kuras cietoksnis bija jūra? 9 Etiopieši bija tās sauszemes stiprums un bezgalīgais daudzums ēģiptiešu; Putas un Lībijas iedzīvotāji bija vienmēr tās palīgi cīņās. 10 Tomēr arī viņai bija jāaiziet trimdā un kājām jādodas gūstā; viņu bērni palika guļam sašķaidītiem galvaskausiem visu ielu stūros; par dižciltīgajiem meta kauliņus un visus pilsētas varenos iekala dzelžos un saslēdza važās. 11 Arī tev, Ninive, tagad jākļūst dzērumā noreibušai, apmulsušai, pat nepazīstamai! Un, kaut tu arī būtu spēcīga jaunava, tev tomēr būs jāpaslēpjas un jāmeklē glābiņš no sava ienaidnieka. 12 Visi tavi cietokšņi ir kā vīģes koki ar pirmajiem augļiem, kas, ja kokus pakrata, krīt mutē tiem, kas tos grib ēst. 13 Redzi, tavi kareivji ir kā sievas jūsu vidū. Tavas zemes vārtus viņi vērtin ver vaļā ienaidnieka priekšā, kad uguns ir aprijusi tavu vārtu dzelzs aizšaujamos. 14 Apgādājies ar ūdeni aplenkuma laikam, nostiprini savus nocietinājumus! Roc mālu zemi, samīci mālus ar savām kājām un darini izturīgus ķieģeļus! 15 Bet uguns tevi tomēr aprīs un zobens iznīcinās; tā aprīs tevi kā siseņu cirmeņus, kaut arī tevis jau būtu tik daudz kā šo cirmeņu, tik daudz kā šo siseņu. 16 Tirgotāju tev vairāk kā zvaigžņu pie debesīm, bet viņiem kā jauniem siseņiem būs jāizslīd no savu priekškāju apvalka un jāaizlido! 17 Tavu augstāko pārvaldnieku tev arī ir tik daudz kā siseņu, rakstvežu ir kā lidojošu kukaiņu bari, kas aukstās dienās sametas uz žogiem, bet, kad atspīd saule, tie paceļas gaisā, un neviens nezina, kur tie paliek. 18 Tavi gani un vadoņi ir iesnaudušies, ak, Asīrijas ķēniņ! Tavi dižciltīgie ir nogūlušies mierā, tavi karavīri ir izklīduši pa kalniem, un nav neviena, kas tos savāktu vairs vienkopus! 19 Tavai vainai nav dziedināšanas, sitiens, kas tevi ķēris, ir nāvīgs! Visi, kas tādas lietas par tevi dzirdēs, plaukšķinās aiz prieka rokas par tevi, jo kuru gan nav vajājusi bez mitēšanās tava ļaunprātība!
Ninive apkaunota un izpostīta
1 Vai! asiņu pilsētai –
krāpšanas pilna, visi tik kampj un nerimstas laupīt!
2 Švīkst rīkste, riteņi dimd, auļo zirgi, un rati dārd!
3 Jātnieks jau aulekšo –
plaiksnī zobens un dzirkstī šķēps,
pulka nokauto un kaudzēm līķu!
Miroņu bez gala, un jāklūp pār līķiem!
4 Tas tavas milzu maucības dēļ,
tu, smalkā burvekļu kundze,
tautas tu pārdevi maukodama
un dzimtas ar burvestību.
5 “Bet, redzi, es iešu pret tevi,”
saka Pulku Kungs,
“atsegšu tavu svārku pār galvu,
likšu, lai tautas redz tavu plikumu
un visas valstis tavu kaunu!
6 Preteklībām es tevi apmētāšu,
nievāšu tevi, par biedēkli padarīšu!
7 Visi, kas uz tevi lūkosies,
bēgs no tevis un teiks:
Ninive izpostīta – kas sēros par to?!
Kur lai es meklēju tev mierinātājus?”
8 Vai tu esi labāka par No-Āmonu ,
kas starp upēm mīt, kam ūdeņi visapkārt,
kuras cietoksnis jūra un jūra – tās mūri?!
9 Kūšieši bija tās stiprums,
un ēģiptiešu tur bija bez skaita,
pūtieši un vēl lūbieši tai palīgos bija!
10 Arī tā trimdā un aizvesta gūstā,
un viņas mazuļi sašķaidīti katrā ielgalā,
par viņas godātajiem tie meta lozes,
visi tās varenie iekalti važās!
11 Arī tu piedzersies, apskurbsi gan,
un tu meklēsi pie naidnieka palīgu!
12 Visi tavi nocietinājumi
ir kā vīģes koki, kam pirmie augļi, –
kas pakrata, tam krīt kārā mutē!
13 Redzi, tavi ļaudis, tavas sievas
tagad pieder taviem naidniekiem;
vērtin atvērsies tavas zemes vārti,
tavu vārtu aizšaujamos aprīs uguns!
14 Smel ūdeni aplenkumam,
stiprini savus nocietinājumus,
ņemies pa dubļiem, mīci mālus,
taisi stingrus ķieģeļus!
15 Tur tevi aprīs uguns,
tevi nocirtīs zobens,
kā siseņi tie tevi rīs –
kaut tu kā siseņi vairotos,
kaut vairotos tu kā sienāži!
16 Tev bija vairāk tirgoņu
nekā debesīs zvaigžņu –
kā siseņi tie izkūņojās un aizlaidās!
17 Tavi varenie ir kā sienāži
un tavi stiprie kā mušas,
kas aukstās dienās tup uz mūra –
kā uzspīd saule, tā aizlaižas,
neviens nezina, kur tie paliek.
18 Guļ tavi gani, Asīrijas ķēniņ,
snauž tavi dižciltīgie!
Tava tauta padzīta kalnos,
nav, kas to pulcē!
19 Nedziedējams tavs posts,
visa tu vienās brūcēs,
visi, kas padzird par tevi,
tik plaukšķina –
jo pār ko gan nav nācis tavs ļaunums kopš laiku laikiem?
