1 Tanī pašā laikā atnāca ļaudis, kas Viņam stāstīja par galiliešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem. 2 Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: "Vai jūs domājat, ka šie galilieši ir bijuši lielāki grēcinieki nekā visi pārējie galilieši, tāpēc ka tie to cietuši? 3 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā. 4 Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem krita Ziloas tornis un tos nosita, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzālemes iedzīvotāji? 5 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, jūs visi ņemsit tādu pašu galu." 6 Un Viņš stāstīja šādu līdzību: "Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīnadārzā, un viņš nāca un meklēja uz viņa augļus, bet neatrada. 7 Tad viņš sacīja dārzniekam: redzi, jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus uz šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi! 8 Bet tas viņam atbildēja un sacīja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aprakšu un apmēslošu! 9 Varbūt tas turpmāk nesīs augļus. Bet, ja ne, tad tu vari nocirst." 10 Un Viņš mācīja kādā no sinagogām sabatā. 11 Un tur bija sieva, kurai astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, tā ka viņa bija savilkta un nevarēja pilnīgi taisni atliekties. 12 Bet Jēzus, to ieraudzījis, piesauca viņu klāt un sacīja viņai: "Sieva, topi svabada no savas slimības!" 13 Pie tam Viņš tai uzlika Savas rokas, un tā tūliņ tapa taisna un slavēja Dievu. 14 Bet sinagogas priekšnieks, apskaities par to, ka Jēzus sabatā bija dziedinājis, sāka runāt uz tautu: "Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tajās nāciet un liecieties dziedināties, bet ne sabatā!" 15 Bet Tas Kungs tam atbildēja: "Jūs liekuļi, vai katrs no jums sabatā neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles, lai to vestu dzirdīt? 16 Un šo sievu, Ābrahāma meitu, kuru sātans turējis saistītu astoņpadsmit gadus, nebūtu brīv atraisīt sabata dienā no viņas saitēm?" 17 Un, Viņam tā runājot, visiem Viņa pretiniekiem tapa kauns, un visa tauta priecājās par visiem šiem varenajiem darbiem, kurus Viņš darīja. 18 Tad Viņš teica: "Kam Dieva valstība ir līdzīga, ar ko Es to salīdzināšu? 19 Viņa ir līdzīga sinepju graudiņam, kuru kāds paņēma un iedēstīja savā dārzā un kurš auga un izauga par koku, kura zaros putni apakš debess taisīja savas ligzdas." 20 Un atkal Viņš sacīja: "Ar ko Es salīdzināšu Dieva valstību? 21 Viņa ir līdzīga raugam, kuru kāda sieva paņēma un iejauca trijos mēros miltu, kamēr visa mīkla pilnīgi sarūga." 22 Un Viņš, turpinādams ceļu uz Jeruzālemi, staigāja no pilsētas uz pilsētu un no ciema uz ciemu, mācīdams ļaudis. 23 Bet kāds Viņam jautāja: "Kungs, vai to ir maz, kas tiks izglābti?" Uz to Viņš atbildēja: 24 "Cīnaities ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo Es jums saku: daudzi vēlēsies ieiet, bet nevarēs. 25 Jo, ja jūs tikai pēc tam, kad nama Kungs būs cēlies un durvis aizslēdzis, nostāsities ārā un klauvēsit pie durvīm, sacīdami: Kungs, atver mums,- Viņš atbildēs jums: Es nezinu, no kurienes jūs esat! 26 Tad jūs sāksit stāstīt: mēs ar Tevi esam ēduši un dzēruši, un Tu esi mācījis mūsu ielās. 27 Tad Viņš jums atteiks: Es nezinu, no kurienes jūs esat, atkāpieties no Manis, visi jūs netaisnības darītāji! 28 Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana, kad jūs redzēsit Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu un visus praviešus Dieva valstībā, bet paši sevi izmestus ārā. 29 Tad tie nāks no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un dienvidiem un sēdēs pie galda Dieva valstībā. 30 Un redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un pirmie, kas būs pēdējie." 31 Tai pašā brīdī pienāca daži farizeji un sacīja Viņam: "Izej un aizceļo no šejienes, jo Hērods grib Tevi nonāvēt." 32 Bet Viņš tiem sacīja: "Ejiet, sakait šai lapsai: redzi, Es izdzenu ļaunos garus un dziedinu slimos šodien un rīt, bet parīt Es būšu galā. 33 Tiešām, Man vēl šodien un rīt un parīt jābūt ceļā, jo neklājas pravietim mirt ārpus Jeruzālemes. 34 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti, cik reižu Es esmu gribējis tavus bērnus pulcināt ap Sevi, kā vista pulcina zem spārniem savus cālīšus, bet jūs negribējāt. 35 Redziet, jūsu nams būs atstāts, un Es jums saku: jūs Mani neredzēsit, tiekāms nāks diena, kad jūs sacīsit: svētīts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!"
Atgriezieties no grēkiem vai iesiet bojā
1 Tajā brīdī atnāca kādi cilvēki un pavēstīja Jēzum par galilejiešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem. 2 Jēzus tiem atbildēja, sacīdams: “Vai jums šķiet, ka šie galilejieši ir bijuši grēcīgāki par citiem galilejiešiem, ka tā cietuši? 3 Nebūt ne, es jums saku, bet, ja jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā. 4 Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, kuriem uzkrita tornis Sīloāmā un tos nosita, bija to pelnījuši vairāk nekā citi Jeruzālemē? 5 Nebūt ne, es jums saku, bet, ja jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā.”
Līdzība par neauglīgo vīģes koku
6 Tad viņš stāstīja šādu līdzību: “Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīnadārzā, un viņš nāca un meklēja tajā augļus, bet neatrada. 7 Un viņš sacīja dārza kopējam: redzi, jau trīs gadus es te nāku cerībā atrast augļus šajā vīģes kokā, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi! 8 Bet dārza kopējs atbildēja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aproku un apmēsloju. 9 Un, ja tas turpmāk dos augļus, labi; bet, ja ne, tad nocērt to.”
Jēzus sabatā dziedina savilkto sievieti
10 Kādā sinagogā viņš mācīja sabatos. 11 Redzi, bija sieviete, kurai jau astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, un viņa bija salīkusi un nespēja iztaisnoties. 12 Jēzus, viņu ieraudzījis, pieaicināja sev klāt un sacīja: “Sieviete, tu esi atbrīvota no savas slimības.” 13 Viņš tai uzlika rokas, un viņa tūdaļ iztaisnojās un sāka godināt Dievu. 14 Bet sinagogas priekšnieks, saskaities, ka Jēzus dziedina sabatā, vērsās pie ļaužu pūļa: “Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tad nāciet tajās un topiet dziedināti, bet ne sabatā.” 15 Bet Kungs viņam atbildēja: “Liekuļi, vai tad sabatā jebkurš no jums neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles un neved to dzirdināt? 16 Redzi, vai šo Ābrahāma meitu, kuru sātans ir turējis sasietu jau astoņpadsmit gadus, nevajadzēja sabatā atbrīvot no saitēm?” 17 Viņam tā runājot, visi viņa pretinieki nokaunējās, bet ļaužu pūlis priecājās par tām brīnumainajām lietām, kas notika caur viņu.
Līdzība par sinepju graudiņu
(Mt 13:31–32Mk 4:30–32)18 Tad viņš teica: “Kam Dieva valstība ir līdzīga, ar ko lai to salīdzinu? 19 Tā līdzīga sinepju graudiņam, kuru cilvēks ņēma un iesēja savā dārzā, un tas izauga un kļuva par koku, un debesu putni ligzdoja tā zaros.”
Līdzība par raugu
(Mt 13:33)20 Vēlreiz viņš sacīja: “Ar ko lai salīdzinu Dieva valstību? 21 Tā ir līdzīga raugam, ko sieviete ņēma un iejauca trīs mēros miltu, līdz visa mīkla uzrūga.”
Šaurie vārti
(Mt 7:13–14)22 Viņš mācīdams pārstaigāja pilsētas un ciemus, ejot ceļā uz Jeruzālemi. 23 Kāds viņam jautāja: “Vai tikai nedaudzi tiks izglābti?” Viņš tiem atbildēja: 24 “Cīnieties ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo es jums saku, daudzi centīsies ieiet, bet nespēs. 25 Ja jūs tikai tad, kad nama saimnieks piecelsies un durvis aizslēgs, ārpusē stāvēdami, sāksiet klauvēt pie durvīm un teikt: kungs, atver mums! – viņš jums atbildēs: es jūs nepazīstu un nezinu, no kurienes jūs esat. 26 Tad jūs teiksiet: mēs kopā ar tevi ēdām un dzērām, un tu mācīji mūs ielās. 27 Un viņš jums atbildēs: es nezinu, no kurienes jūs esat. Atkāpieties no manis, jūs visi ļauna darītāji! 28 Tur būs vaimanas un zobu griešana, kad jūs redzēsiet Ābrahāmu un Īzaku, un Jēkabu, un visus praviešus Dieva valstībā, bet sevi pašus izmestus ārā. 29 Un tie nāks no austrumiem un rietumiem, no ziemeļiem un dienvidiem un apsēdīsies pie galda Dieva valstībā. 30 Redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un pirmie, kas būs pēdējie.”
Jēzus raud par Jeruzālemi
(Mt 23:37–39)31 Tad pienāca daži farizeji un viņam sacīja: “Aizej no šejienes un dodies prom, jo Hērods grib tevi nonāvēt.” 32 Viņš tiem sacīja: “Ejiet un sakiet šai lapsai: redzi, es izdzenu dēmonus un dziedinu vēl šodien un rīt, bet trešajā dienā es pabeigšu. 33 Patiešām, šodien un rīt un vēl nākamajā dienā man ir jābūt ceļā, jo neklājas pravietim tikt nonāvētam ārpus Jeruzālemes. 34 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nonāvē praviešus un nomētā akmeņiem tos, kas pie tevis ir sūtīti! Cik bieži es esmu gribējis sapulcināt tavus bērnus, kā putns pulcina mazuļus zem saviem spārniem, bet jūs negribējāt. 35 Redzi, jūsu nams jums ir atstāts izpostīts. Un es jums saku: jūs vairs neredzēsiet mani, līdz nāks laiks, kad jūs teiksiet: svētīts, kas nāk Kunga vārdā! ”
