1 "Nedariniet sev elkus vai izgrieztus tēlus, neceliet sev piemiņas akmeņus; arī savā zemē neceliet iezīmētus piemiņas akmeņus, lai to priekšā liektos līdz zemei, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! 2 Turiet Manus sabatus un bīstieties Manu svēto vietu,- Es esmu Tas Kungs! 3 Ja jūs Manos likumos staigāsit un Manus baušļus turēsit un tos pildīsit, 4 tad Es jums došu lietu savā laikā, un zeme izdos savu ražu, un koki nesīs savus augļus. 5 Un kulšanas laiks sniegsies līdz vīnogu novākšanas laikam, un vīnogu novākšanas laiks sniegsies līdz sējas laikam, un jūs bagātīgi ēdīsit savu maizi un dzīvosit droši savā zemē. 6 Un Es došu zemei mieru, ka jūs gulēsit bez briesmām; plēsīgos zvērus Es jūsu zemē darīšu rāmus, un zobens arī nepārstaigās jūsu zemi. 7 Un jūs vajāsit savus ienaidniekus, un tie kritīs no zobena jūsu acu priekšā. 8 Pieci no jums vajās simts ienaidniekus, un simts jūsējo vajās desmit tūkstošus, un jūsu ienaidnieki kritīs no zobena jūsu acu priekšā. 9 Un Es griezīšos pie jums un darīšu jūs auglīgus un jūs vairošu un ar jums nodibināšu Savu derību. 10 Un jūs ēdīsit no veca padoma, un, kad nāks jaunā raža, tikai tad jūs iepriekšējā gada ražu liksit pie malas. 11 Un Es uzcelšu Savu mājokli jūsu vidū, un Mana dvēsele jūs neniecinās. 12 Un Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsit Man par tautu. 13 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jūs tur nebūtu par vergiem, un Es esmu salauzis jūsu jūga kokus un esmu licis jums staigāt ar paceltu galvu. 14 Bet, ja jūs Man neklausīsit un nepildīsit visus šos baušļus 15 un ja jūs Manus likumus nicināsit un jūsu dvēseles Manas tiesas niecinās, nepildot visus šos baušļus, tad jūs lauzīsit Manu derību. 16 Tad Es jums šādi darīšu: Es likšu nākt pār jums izbailēm, dilonim un karstumam, kas acis aptumšo un dvēseli nomāc; un veltīgi jūs sēsit savu sēklu, un jūsu ienaidnieki ēdīs jūsu maizi. 17 Un Es dusmās celšu Savu vaigu pret jums, ka jūs tiksit savu ienaidnieku sakauti; un jūsu nīdējiem būs pār jums valdīt no augšas, un jūs bēgsit, kad nebūs neviena, kas jūs vajā. 18 Un, ja jūs arī tad vēl Man neklausīsit, tad Es uzlikšu vēl septiņkārt bargāku sodu jums jūsu grēku dēļ. 19 Un Es salauzīšu jūsu spēka lepnumu un darīšu debesis pār jums kā dzelzi un zemi kā varu. 20 Un jūs velti šķiedīsit savu spēku, jo zeme neizdos savu ražu, nedz arī tanī zemē koki nesīs savus augļus. 21 Un, ja tad vēl jūs Man turēsities pretim un vēl negribēsit Man paklausīt, tad Es vēl jums uzlikšu septiņus piemeklējumus jūsu grēku dēļ. 22 Un Es jums sūtīšu mežonīgus zvērus, kas aprīs jūsu bērnus un saplosīs jūsu lopus, un jūsu skaitu samazinās, tā ka jūsu ceļi paliks tukši. 23 Un, ja jūs šo pārmācību dēļ vēl neliksit Manis brīdināties, bet Man tuvosities ar naidu, 24 tad arī Es jums nākšu pretī ar naidu, un Es jūs sitīšu septiņkārt jūsu grēku dēļ. 25 Jo tad Es likšu nākt pār jums atriebības zobenam, kas atriebs Manu derību; un, kad jūs glābsities savās pilsētās, tad Es jūsu vidū sūtīšu mēri un nodošu jūs ienaidnieku rokā. 26 Tad Es jums atņemšu maizi, tikai mazliet jums piešķirot barībai; tad desmit sievas ceps jums maizi vienā krāsnī, un jums jūsu maize tiks katram ar svaru dota, jūs gan ēdīsit, bet nebūsit paēduši. 27 Un, ja jūs šo pārbaudījumu dēļ vēl Mani neklausīsit un tuvosities Man ar naidu, 28 tad arī Es jums bardzībā turēšos pretī un jūs vēl septiņkārt vairāk pārmācīšu jūsu grēku dēļ. 29 Un jūs ēdīsit savu dēlu miesas, un jūs ēdīsit savu meitu miesas. 30 Un Es izpostīšu jūsu augstieņu svētnīcas un nolauzīšu jūsu elku stabus; jūsu līķus Es izmetīšu uz jūsu sadauzītiem elku tēliem, un jūs būsit riebīgi Manai dvēselei. 31 Un Es darīšu jūsu pilsētas par postažām un iznīcināšu jūsu svētnīcas, un neodīšu jūsu upuru dūmu patīkamās smaržas. 32 Un Es likšu jūsu zemi tā izpostīt, ka jūsu ienaidnieki, kas tur dzīvos, būs iztrūkušies. 33 Bet jūs Es izkaisīšu starp citām tautām, un Es izvilkšu aiz jums zobenu no maksts, un jūsu zeme būs pārvērsta tuksnesī, un jūsu pilsētas būs izpostītas. 34 Tad zemei gan pašai patiksies ieturēt savu sabatu pa visu tās izpostīšanas laiku, kamēr jūs esat ienaidnieku zemē; tad zeme ievēros tās sabatus, un tad viņai patiksies tos ieturēt. 35 Visā tai posta laikā viņa ieturēs sabatu, jo tā tos tolaik neieturēja, kā tie bija ieturami, kad jūs tur vēl dzīvojāt. 36 Un jūsu tautas atlikušajiem Es iedvesīšu sirdīs bailes viņu ienaidnieku zemē, ka birstoša lapa ar savu čaukstēšanu viņus vajās, un tie bēgs, itin kā kad zobens tos vajātu, kaut arī nebūtu neviena, kas tos īsteni vajā. 37 Un viņi cits pār citu klups, itin kā zobena priekšā, kaut vajātāja nebūs, un jums neizdosies piecelties kājās savu ienaidnieku priekšā. 38 Un jūs iznīksit starp citām tautām, un jūsu ienaidnieku zeme jūs aprīs. 39 Un jūsu pārpalicēji savu grēku dēļ izplēnēs savu ienaidnieku zemēs un arī savu tēvu grēku dēļ tiem kopīgi ir jāiznīkst. 40 Tad viņi atzīs savus noziegumus un savu tēvu noziegumus, tie atzīsies savā svētuma nonicināšanā, kad viņi pret Mani lauza savu uzticību un dusmās turējās Man pretī. 41 Un arī Es tad gāju pret viņiem ar īgnumu, un Es tos izdzinu viņu ienaidnieku zemē, lai tad reiz viņu neapgraizītā sirds kļūst pazemīga un viņu pārkāpumi tiek atmaksāti. 42 Tad Es pieminēšu Savu derību ar Jēkabu un arī Savu derību ar Īzāku, un Es pieminēšu Savu derību ar Ābrahāmu, un Es pieminēšu to zemi. 43 Bet zeme būs viņu atstāta, un tā labprāt ieturēs savus sabata laikus, kad tā no viņiem ir kļuvusi tukša, bet tiem viņu noziegumi tiks piemeklēti tādēļ, ka viņi bija atmetuši Manas tiesas un ka viņu dvēselēm likās apnikuši Mani likumi. 44 Un arī tad vēl, tiem esot ienaidnieku zemē, Es tos neatmetīšu, un tie Man tiktāl neriebj, lai Es tos pilnīgi izdeldētu un Mana derība būtu ar viņiem pilnīgi jālauž, jo Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs. 45 Un Es pieminēšu viņiem pirmo derību ar viņu vecajiem, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes visu tautu acu priekšā, lai Es tiem būtu par Dievu,- Es, Tas Kungs." 46 Šie ir tie likumi, tiesas un bauslības likumi, ko Tas Kungs uz Sinaja kalna nolika starp Sevi un Israēla bērniem caur Mozu.
Svētība par paklausību
(5Moz 7:12–245Moz 28:1–14)1 Netaisiet sev dievekļus un tēlus, neslejiet elku stabus un nelieciet savā zemē akmeņus ar zīmēm, lai zemotos tiem, jo es esmu Kungs, jūsu Dievs! 2 Ievērojiet manus sabatus un bīstieties mana svētuma – es esmu Kungs!
3 Ja jūs dzīvosiet pēc maniem likumiem, turēsiet manus baušļus un pildīsiet tos, 4 tad es savlaicīgi došu jums lietu, došu jūsu zemei augļus un koki, kas uz lauka, dos savu ražu. 5 Kuļamais laiks jums ilgs līdz ražai, bet ražas laiks ilgs līdz sējai – savu maizi jūs ēdīsiet līdz sātam un droši dzīvosiet savā zemē. 6 Es došu zemei mieru, jūs gulsieties, un neviens jūs nebaidīs – es iznīdēšu no zemes ļaunus zvērus, un zobens jūsu zemi neskars. 7 Jūs vajāsiet savus ienaidniekus, un tie kritīs no zobena jūsu priekšā. 8 Pieci jūs vajāsiet simtu, un simts jūs vajāsiet milzum daudz, un jūsu naidnieki kritīs no zobena jūsu priekšā. 9 Es pats jums pievērsīšos un darīšu jūs auglīgus, vairošu jūs un slēgšu ar jums savu derību. 10 Jūs ēdīsiet vecos krājumus un varēsiet tos izmest, lai dotu vietu jaunajai ražai. 11 Savu Mājokli es likšu starp jums, es neatstāšu jūs. 12 Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsiet man par tautu. 13 Es esmu Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jums tiem nebūtu jāvergo, es satriecu jūsu jūga kokus, es liku jums staigāt stalti!
Lāsts par nepaklausību
(5Moz 28:15–68)14 Ja jūs man neklausīsiet un nepildīsiet visus manus baušļus, 15 un atmetīsiet manus likumus, pametīsiet manas tiesas, vairs nepildīsiet manus baušļus, lauzīsiet manu derību, 16 tad es jums darīšu šādi – piemeklēšu jūs ar šausmām, diloni, drudzi, acu kaiti, likšu, lai galīgi nonīkstat: tukšā savu sēklu tad sēsiet, un jūsu ienaidnieki to aprīs. 17 Savu vaigu es griezīšu pret jums, jūs sitīs jūsu ienaidnieku priekšā, pār jums valdīs tie, kas jūs nīst, un jūs bēgsiet, kaut neviens nevajās!
18 Ja vēl jūs mani neklausīsiet, tad es jūs septiņkārt pārmācīšu par jūsu grēkiem. 19 Es jūsu dīžīgo lepnumu salauzīšu, es jūsu debesis par dzelzi padarīšu un jūsu zemi par varu! 20 Jūsu spēks izsīks tukšā, jūsu zeme nedos ražu un koki nenesīs augļus. 21 Ja jūs iesiet pret mani un negribēsiet mani klausīt ar labu, tad es par jūsu grēkiem sūtīšu septiņkārt vairāk sitienu. 22 Es uzsūtīšu jums lauka zvērus, tie jums nolaupīs bērnus, iznīdēs jūsu lopus, tā izdeldēs jūs, ka jūsu ceļi būs tukši. 23 Un, ja tad vēl jūs man nepievērsīsieties, bet iesiet pret mani, 24 tad arī es iešu pret jums un sitīšu jūs vēl septiņkārt par jūsu grēkiem. 25 Es likšu, lai zobens nāk pār jums, tas riebtin atriebs manu derību, un pilsētās, kur jūs pulcēsieties, es uzsūtīšu jums sērgu, un jūs tiksiet nodoti ienaidnieka rokā! 26 Kad es jums aplauzīšu labības vārpas, tad desmit sievas ceps savu maizi vienā krāsnī, tik, cik sējāt, tik dabūsiet atpakaļ – jūs ēdīsiet, bet sāta negūsiet!
27 Ja pat tad jūs mani neklausīsiet, bet iesiet pret mani, 28 tad arī es iešu pret jums ar dusmību. Es pats jūs septiņkārt pārmācīšu par jūsu grēkiem. 29 Jūs ēdīsiet savu dēlu miesu, un savu meitu miesu jūs ēdīsiet! 30 Es nopostīšu jūsu augstienes, nocirtīšu jūsu saules stabus, nometīšu jūsu līķus pār jūsu nedzīvajiem elkiem, un tad es jūs pametīšu! 31 Jūsu pilsētas es padarīšu par postažu, jūsu svētvietas es izdeldēšu, jūsu tīkamo smaržu es neodīšu! 32 Es izdeldēšu zemi tā, ka par to šausmināsies jūsu ienaidnieki, kas tur apmetīsies. 33 Es jūs izkaisīšu starp tautām, atkailināšu pret jums zobenu, un jūsu zeme taps izdeldēta un jūsu pilsētas – par postažu! 34 Tad visas dienas, kamēr zeme gulēs izdeldēta, tā savus sabatus atgūsies, kad jūs būsiet projām savu ienaidnieku zemē – tad zeme savus sabatus atgūsies! 35 Visas savas izpostījuma dienas tā atgūsies tos sabatus, kuru tai nebija jūsu sabatos, kamēr jūs tur mitāt. 36 Bet tiem no jums, kas paliks pāri, es ienaidnieku zemēs uzsūtīšu sirds bailību, un viņus trenks čabošu lapu skaņa, viņi muks kā no zobena, un viņi kritīs, kaut neviens nevajās. 37 Viņi klups viens pār otru kā no zobena, kaut neviens nevajās, – jūsu ienaidnieku priekšā jūs necelsieties! 38 Jūs aiziesiet bojā svešu tautu vidū, un jūsu ienaidnieku zeme jūs aprīs. 39 Tie, kas vēl paliks pāri, sapūs grēka dēļ savu ienaidnieku zemēs, savu tēvu vainas dēļ tie sapūs kopā ar tiem. 40 Bet, ja viņi atzīs savu vainu un savu tēvu vainu, savu dumpību, ko pret mani dumpojuši, un to, ka pret mani gājuši, 41 tad arī es iziešu tiem pretī un aizvedīšu viņus uz ienaidnieku zemi, varbūt tad viņu neapgraizītās sirdis pakļausies, tad viņi atzīs savu vainu! 42 Tad es atcerēšos savu derību ar Jēkabu un arī savu derību ar Īzaku, un arī savu derību ar Ābrahāmu es atcerēšos, un arī to zemi es atcerēšos. 43 Bet zeme vēl būs pamesta un savus sabatus atgūsies, izdeldēta, viņi tur nemitīs – tad viņi atzīs savas vainas, to, ka atmeta manas tiesas un atkāpās no maniem likumiem. 44 Kaut arī tie mitīs savu ienaidnieku zemē, es tos nepametīšu, neatstāšos no viņiem, negribēšu viņus piebeigt un lauzt savu derību ar tiem, jo es esmu Kungs, viņu Dievs. 45 Viņu dēļ es atcerēšos savu derību ar viņu priekštečiem, kurus es izvedu no Ēģiptes citu tautu acu priekšā, lai būtu viņiem par Dievu, – es esmu Kungs!”
46 Šie ir likumi, tiesas un bauslība, ko Kungs lika starp sevi un Israēla dēliem Sīnaja kalnā caur Mozu.
