1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Saki Āronam un viņa dēliem un visiem Israēla bērniem un runā uz tiem: šis ir tas vārds, ko Tas Kungs ir pavēlējis, teikdams: 3 ikvienu vīru no Israēla nama, kas nometnē ir nokāvis vērsi vai jēru, vai kazu vai arī ko nokāvis ārpus nometnes 4 un nav to ienesis Saiešanas telts durvīs, lai to kā dāvinājuma upuri pienestu Tam Kungam Tā Kunga mājokļa priekšā, tādam vīram asinis taps pieskaitītas, it kā viņš būtu asinis izlējis; tāpēc tam vīram būs tapt iznīcinātam no savas tautas vidus. 5 Lai Israēla bērni pienes savus kaujamos upurus, ko tie uz lauka grib upurēt, tos lai viņi pienes Tam Kungam Saiešanas telts durvīs, atnesot tos priesterim, lai viņš tos kā savus pateicības upurus upurē Tam Kungam. 6 Un priesterim jāslaka asinis uz Tā Kunga altāra pie Saiešanas telts durvīm, tad viņam jāsadedzina tauki kā kvēpināmais upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu. 7 Un viņiem nebūs vairs upurēt kaujamos upurus ļauniem gariem, kuriem viņi dzenas netikli pakaļ; tas lai ir viņiem par mūžīgu likumu uz viņu cilšu ciltīm. 8 Saki viņiem: ikvienam vīram no Israēla nama un ikvienam svešiniekam, kas mīt jūsu vidū, kad tas grib upurēt dedzināmo vai kaujamo upuri 9 un to nenonesīs pie Saiešanas telts durvīm, lai to sakārtotu kā upuri Tam Kungam, būs tapt izdeldētam no savas tautas. 10 Un ikviens vīrs no Israēla nama un no svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū un kas ēd kaut kādas asinis, pret tādu cilvēku Es celšu Savu vaigu, un to Es izdeldēšu no viņa tautas vidus. 11 Jo miesas dvēsele mīt asinīs, tādēļ Es tās jums esmu devis uz altāra, lai jūsu dvēseles tiek salīdzinātas, jo asinis salīdzina dvēseli. 12 Tādēļ Es esmu Israēla bērniem sacījis: neviens jūsu vidū nedrīkst ēst asinis! Arī svešinieks, kas mīt jūsu vidū, nedrīkst ēst asinis! 13 Un ikkatram no Israēla bērniem un no svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū un medī kādu meža zvēru vai putnu, ko var ēst, tam būs viņa asinis izliet un apraust ar zemi. 14 Jo tā ir ar ikvienas miesas dvēseli - viņas asinis ir viņas dvēsele, tāpēc Es arī esmu sacījis Israēla bērniem: jebkuras dzīvas būtnes asinis ir aizliegts ēst, jo ikvienas miesas dvēsele ir viņas asinīs; ikviens, kas tās ēd, tiks iznīcināts. 15 Un ikviens cilvēks, vai tas ir iedzimtais, vai svešinieks, kas ēd maitu vai saplosītu dzīvnieku, tas lai mazgā savas drēbes un arī lai pats mazgājas ūdenī, un lai ir nešķīsts līdz vakaram, pēc tam viņš atkal top šķīsts. 16 Bet, ja viņš nemazgā savas drēbes un pats nemazgājas, tad lai viņš pats nes savu vainu."
Par dzīvnieku kaušanu
1 Kungs sacīja Mozum: 2 “Šādi Kungs ir pavēlējis: saki Āronam, viņa dēliem un visiem Israēla dēliem: 3 ikviens no Israēla nama, kas nokauj vērsi, jēru vai āzi nometnē vai ārpus nometnes 4 un neko neatnes pie Saiešanas telts durvīm, lai upurētu Kungam Kunga Mājokļa priekšā, tas ir izlējis asinis, un asinis lai nāk pār to atpakaļ, ka tas tiek nošķirts no savas tautas. 5 Tas tādēļ, lai Israēla dēli vairs nekauj savus kaujamos upurus klajā laukā, bet pienes Kungam pie Saiešanas telts durvīm un dod priesteriem, lai tie kauj miera upurus Kungam. 6 Priesteris lai slaka asinis pār Kunga altāri Saiešanas telts durvīs un kvēpina taukus par tīkamu smaržu Kungam. 7 Lai tie mitas upurēt saviem āžkājiem, kam maukojuši pakaļ, – šis tiem ir mūžīgs likums uz paaudzēm.
8 Saki tiem: ik vīrs no Israēla nama un svešinieks, kas pie tiem apmeties, kas upurē sadedzināmo upuri vai kaujamo upuri, 9 bet nenes to pie Saiešanas telts durvīm, lai upurētu Kungam, lai tiek nošķirts no savas tautas!
Aizliegums ēst asinis
10 Ja kāds no Israēla nama vai svešinieks, kas pie tiem apmeties, ir ēdis asinis – pret tādu, kas ēdis asinis, es vērsīšu savu vaigu, un es nošķiršu to no savas tautas! 11 Jo miesas dzīvība ir asinīs, un tās es jums esmu devis altārim, ka veicat izlīgumu par saviem grēkiem, – tās ir asinis, kas veic izlīgumu par visiem ļaužu grēkiem! 12 Tādēļ es teicu Israēla dēliem: neviens no jums lai neēd asinis, arī svešinieks, kas pie jums apmeties, lai neēd asinis!
13 Ikviens no Israēla dēliem un svešinieks, kas pie jums apmeties, kas nomedī ēdamu zvēru vai putnu, lai notecina tam asinis un apber tās ar zemi. 14 Ik radības dzīvība ir asinīs, kamēr tās viņā, un es Israēla dēliem esmu teicis: neēdiet nekādas asinis, jo asinis ir katras miesas dvēsele, – tiks nošķirts ikviens, kas tās ēdīs!
15 Ikviens, kas ēdīs maitu vai ko saplosītu – gan savējais, gan svešinieks –, lai mazgā savas drānas un mazgājas ūdenī, un paliek nešķīsts līdz vakaram, pēc tam tas ir šķīsts. 16 Bet, ja viņš tās nemazgā un nemazgā arī savu miesu, tad viņš nes savu vainu.”
