1 Kad nu Hacoras ķēniņš Jabīns to dzirdēja, tad viņš sūtīja sūtņus pie Madonas ķēniņa Jobāba un pie Šimronas ķēniņa, un pie Akšafas ķēniņa, 2 un pie tiem ķēniņiem, kuri dzīvoja ziemeļos, kalnos, kā arī dienvidu klajumos, Kinnerotas ielejā, un rietumos, Doras kāpās, 3 tāpat arī pie kānaāniešiem austrumos un rietumos, pie amoriešiem un pie hetiešiem, pie ferisiešiem un pie jebusiešiem kalnos un pie hīviešiem Micpas zemē, Hermona kalna pakājē. 4 Tā viņi izgāja cīņā un visas viņu karapulku nometnes līdz ar tiem un varen daudz ļaužu, kā smiltis jūras malā, un daudz zirgu un kara ratu. 5 Visi šie ķēniņi sapulcējās un nāca un kopā nometnē uzcēla teltis pie Meromas ūdeņiem, lai karotu pret Israēlu. 6 Tad Tas Kungs sacīja uz Jozuu: "Nebīsties no viņiem! Jo rītdien ap šo laiku Es visus viņus nolikšu nokautus Israēlam pie kājām; tad tu varēsi pārgriezt viņu zirgiem pakaļkāju dzīslas un viņu cīņas ratus sadedzināt ugunī." 7 Tad Jozua un visa viņa karavīru saime negaidot parādījās pie Meromas ūdeņiem un pēkšņi viņiem uzbruka. 8 Un Tas Kungs tos nodeva Israēla rokā, un viņi tos kāva un vajāja viņus līdz Sidonai, šai lielajai pilsētai, un līdz Šerapot-Majimai, arī līdz Micpas ielejai austrumos, un tos sakāva, tā ka neviens no tiem nepalika dzīvs. 9 Un Jozua tiem darīja, kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis: viņu zirgus viņš padarīja tizlus, un viņu kara ratus viņš sadedzināja ugunī. 10 Un Jozua tanī laikā atgriezās atpakaļ un ieņēma Hacoru, un tās ķēniņu viņš sagūstīja un nokāva ar zobena asmeni; jo Hacora bija pirms tam visām šīm ķēniņu valstīm galvaspilsēta. 11 Un tie nokāva visus iedzīvotājus, kas tur bija, viņus pilnīgi iznīcinādami; un tur nepalika pāri neviena dvēsele, un Hacora viņš sadedzināja ugunī. 12 Un Jozua ieņēma visas šo ķēniņu pilsētas, sagūstīja visus viņu ķēniņus un nokāva tos ar zobena asmeni, viņus pilnīgi iznīcinādams, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija pavēlējis. 13 Tomēr tās pilsētas, kas bija nocietinātas kalnos, Israēls nenodedzināja, izņemot vienīgi Hacoru, kurai Jozua lika aiziet bojā liesmās. 14 Bet visu šais pilsētās gūto laupījumu un visus lopus Israēla bērni paturēja paši sev, cilvēkus turpretī visus nogalināja ar zobena asmeni, tos pilnīgi iznīcinādami; tie neatstāja pāri nevienas dzīvas dvēseles. 15 Kā Tas Kungs Savam kalpam Mozum bija pavēlējis, tā Mozus pavēlēja Jozuam, un tā arī Jozua darīja; viņš itin neko neatstāja neizpildītu no visa tā, ko Tas Kungs bija Mozum pavēlējis. 16 Un tā Jozua ieņēma visu šo zemi - gan kalnus, gan visu dienvidu zemi, gan visu Gošenes zemi un ieleju un klajumu un Israēla kalnus un to ielejas, 17 no Halaka kalna , kas paceļas pretī Seīra kalnam, līdz Baal-Gadai, kas atrodas Libanona ielejā Hermona pakājē,- viņš sagūstīja visus to ķēniņus, tos sita un nogalināja. 18 Ilgus gadus Jozua karoja pret šiem ķēniņiem. 19 Tur nebija nevienas pilsētas, kas ar labu būtu padevusies Israēlam, izņemot tos hīviešus, kas dzīvoja Gibeonā; visas pārējās viņš ieņēma ar kauju, 20 jo tas bija Tā Kunga nolikts, ka viņu sirdis tika nocietinātas karam pret Israēlu, lai iznīcības lāsts tiktu piepildīts un lai tiem netiktu nekāda žēlastība parādīta, bet lai viņi tiktu izdeldēti, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis. 21 Tanī laikā Jozua nāca un iznīcināja anakiešus kalnājā ap Hebronu, Debīru, Anābu, kā arī Jūdas un visos Israēla kalnu novados, un Jozua tos pilnīgi iznīcināja kopā ar viņu pilsētām. 22 Neviena no anakiešiem neatlika Israēla bērnu zemē, un tikai Gazā, Gatā un Ašdodā tie vēl palika. 23 Tā Jozua ieņēma visu zemi, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis, un Jozua to nodeva par īpašumu Israēlam, to dalīdams pēc viņu ciltīm; tad zeme varēja atpūsties no kariem.
Apvienotais ziemeļu ķēniņu karaspēks tiek sakauts
1 Kad to izdzirdēja Hācoras ķēniņš Jābīns, tas sūtīja pie Mādonas ķēniņa Jobāba, pie Šimronas ķēniņa un pie Ahšafas ķēniņa, 2 un pie ķēniņiem, kas ziemeļu kalnienē un klajumā uz dienvidiem no Kineretas, un zemienē, un uz vakariem, Nāfat-Dorā – 3 pie kanaāniešiem austrumos un rietumos, pie amoriešiem un hetiešiem, periziešiem un jebūsiešiem kalnienē, un pie hiviešiem Hermona pakājē, Micpas zemē. 4 Tie iznāca ar visiem saviem karapulkiem – ļaužu bija tik daudz kā smilšu jūras malā un varen daudz zirgu un kararatu! 5 Visi šie ķēniņi sapulcējās, nāca un nocietinājās pie Mēromas ūdeņiem, lai karotu ar Israēlu.
6 Un Kungs teica Jozuam: “Nebaidies no tiem, jo rīt ap šo laiku es ļaušu Israēlam tos visus nokaut. Viņu zirgiem pārgrieziet cīpslas, bet kaujas ratus sadedziniet ugunī!” 7 Tad Jozua ar visiem saviem karavīriem devās tiem pretī uz Mēromas ūdeņiem un pēkšņi uzbruka tiem. 8 Un Kungs nodeva tos Israēlam, kurš tos sakāva un vajāja līdz lielajai Sidonai, Misrefot-Maimai un Micpas ielejai, kas austrumos, un kāva tos, kamēr neviens nepalika pāri. 9 Jozua darīja tiem, kā Kungs bija teicis, – pārgrieza viņu zirgiem cīpslas, bet kaujas ratus sadedzināja ugunī.
10 Tad Jozua griezās atpakaļ, ieņēma Hācoru un ar zobenu nokāva tās ķēniņu. Pirms tam Hācora bija galvenā turienes ķēniņvalsts. 11 Viņi nokāva visus, kas tur bija, – iznīdēja, ka nepalika neviens, kam dvaša! – un Hācoru nodedzināja ar uguni. 12 Visas to ķēniņu pilsētas Jozua ieņēma un ķēniņus nokāva ar zobena asmeni – pagalam tos iznīdēja, kā bija pavēlējis Kunga kalps Mozus. 13 Taču nevienu no tām pilsētām, kas stāvēja uz pakalniem, Israēls nenodedzināja, vienīgi Hācoru, ko nodedzināja Jozua. 14 Visu, kas tajās pilsētās bija laupāms, arī lopus, Israēla dēli salaupīja sev, taču visus ļaudis tie kāva ar zobena asmeni – kamēr nebija tos iznīcinājuši tā, ka neviens, kam dvaša, nepalika pāri! 15 Kā Kungs pavēlēja savam kalpam Mozum, tā Mozus pavēlēja Jozuam, un tā Jozua darīja – viņš nenovērsās no tā, ko Kungs Mozum bija pavēlējis.
Jozuas iekarojumi
16 Un Jozua ieņēma visu kalnienes zemi un visu Negebu, un visu Gošenes zemi, un zemieni, un klajumu, un Israēla kalnieni un zemieni – 17 no Hālāka kalna, kas slejas pret Seīru, līdz Baal-Gādai Lebanona ielejā, Hermona kalna pakājē – viņš sagūstīja visus to ķēniņus, kāva viņus un nonāvēja. 18 Jozuas karš ar šiem ķēniņiem ilga daudzas dienas. 19 Izņemot Gibeonas iemītniekus hiviešus, nebija pilsētas, kas būtu līgusi mieru ar Israēla dēliem, – viņi visus sagūstīja karā. 20 Tā tas notika, tādēļ ka Kungs bija nocietinājis viņu sirdis un sakūdījis uz karu pret Israēlu, lai tie tiktu atdoti iznīcības lāstam bez žēlastības, lai tie tiktu iznīcināti, kā Kungs bija pavēlējis Mozum.
21 Tolaik Jozua devās un izkāva anākiešus – kalnienē, Hebronā, Debīrā, Anābā un visā Jūdas kalnienē, un visā Israēla kalnienē – viņu pilsētas Jozua pagalam iznīdēja. 22 Israēla dēlu zemē nepalika neviena anākieša – tie palika tikai Gazā, Gatā un Ašdodā. 23 Jozua ieņēma visu zemi – visu, kā Kungs bija teicis, – un Jozua atdeva to par mantojumu Israēlam pēc katra daļas viņa ciltī. Tad zeme atguvās no kara.
