1 Un šuahietis Bildads atbildēja un sacīja: 2 "Cik ilgi vēl tu gribi turpināt šādas runas, un cik ilgi vēl plūdīs no tavas mutes vārdi, kas līdzīgi vētrai? 3 Vai lai Dievs pārgrozītu tiesu? Un Visuvarenais lai maina taisnību? 4 Tikai ja tavi bērni pret Viņu grēkoja, tad Viņš ir licis ciest viņiem savu pārkāpumu sekas. 5 Bet, ja tu nopietni Dievu meklē un ja tu esi nācis žēlastību lūgties pie Visuvarenā, 6 ja esi šķīsts un taisns, tad tādā brīdī Viņš atkal atvērs pār tevi Savas acis un atjaunos tavu mitekli kā taisnības mājokli. 7 Tad tavs iepriekšējais laimes līmenis tev izliksies niecīgs salīdzinājumā ar tavu stāvokli vēlāk. 8 Tādēļ pajautā taču aizgājušai paaudzei un ievēro nopietni, ko tavi tēvi ir izdibinājuši, 9 jo mēs paši esam te tikai kopš vakardienas un nenieka nezinām: mūsu dienas ir tikai kā ēna virs zemes; 10 bet viņi gan varēs tevi droši pamācīt, varēs to tev skaidri pateikt. No saviem atziņu dziļumiem viņi liks izraisīties vārdiem: 11 vai niedre aug, kur nav purva, vai ašķi aug, kur nav ūdens? 12 Kādu brīdi tās vēl ir svaigā plaukumā, tās vēl nav ienākušās nogriešanai, un tomēr tās sakalst ātrāk par jebkuru citu zāli. 13 Tādas ir arī pēdējās gaitas visiem tiem, kas Dievu aizmirsuši, un negodīga viltnieka cerība izgaist, 14 jo viņa paļāvība ir kā atvasaras tīklojums pļavās, un tas, uz ko viņš cer un balstās, ir līdzīgs zirnekļa tīklam. 15 Viņš atslienas pret savu namu, bet tas nestāv stingri, viņš gan stipri pie tā turas, bet tas nenoturas. 16 Kā augs pilns augsmes spēka viņš ir, saulei spīdot, un pāri paša dārzam izplešas tā asni, 17 tā saknes vijas apkārt akmens kaudzēm, tās urbjas iekšā pat akmens mūros, 18 bet, tiklīdz Dievs to iznīdē no viņa vietas, tad tā viņu noliedz: es tevi nekad neesmu redzējusi! 19 Redzi, tāds ir viņa dzīves ceļa prieks, un no pīšļiem ātri vien citi izaug viņa vietā. 20 Saproti, Dievs neatmet sirdsskaidro, bet Viņš nesniedz Savu palīga roku nevienam ļaundarim: 21 līdz kamēr atkal reiz Viņš tavu muti piepildīs ar smiekliem un tavas lūpas ar skaļām gavilēm, 22 tavi ienaidnieki un pretinieki stāvēs ietērpti kaunā, un ļaundaru telts vairs nepastāvēs."
Bildads: Dievs atalgo taisno
1 Bildads no Šūhas viņam atbildēja, sacīdams:
2 “Cik ilgi vēl runāsi tā?
Tavas mutes vārdi kā stiprs vējš!
3 Vai tad Dievs sagrozīs tiesu,
vai Visuvarenais sagrozīs taisnību?
4 Ja tavi dēli pret viņu noziedzās,
viņš tos nodeva pašu grēkam!
5 Ja tu celsies un meklēsi Dievu,
Visuvarenajam karsti lūgsies,
6 ja šķīsts un krietns tu,
tad viņš iestāsies par tevi,
atjaunos taisnības mājokli tev –
7 ja tavs sākums ir bijis sīks,
gan tavs beigums sazels ļoti.
8 Tad vaicā jel senajām paaudzēm,
taujā, ko tēvi izdibinājuši, –
9 mēs tik no vakardienas, mēs nezinām! –
kā ēna mūsu dienas virs zemes.
10 Vai tie tevi nemācīs, vai nesacīs tev,
no savām sirdīm vai nedabūs vārdus?!
11 Vai donis augs, kur dūņu nav?
Vai niedre sliesies, kur nav ūdens?
12 Vēl zaļš, nenoplūkts,
bet agrāk par visām zālēm kalst –
13 kas Dievu piemirst, tā tam iet,
un bezgodim cerība zūd.
14 Uz ko viņš paļāvās, tas drūp,
kur šis patvērās – tur zirnekļa tīkls!
15 Pie sava nama šis slejas – tas brūk,
turas pie tā – tas irst!
16 Zaļoksns tas saules staros,
dārzu piepilda tā zari,
17 akmeņu grēdā tam pinas saknes,
starp akmeņiem tas laužas, –
18 kad viņu izdeldē no savas vietas,
tā viņu noliegs: neredzēju tevi!
19 Redzi, tāds viss viņa prieks! –
un no pīšļiem jau citi dīgst.
20 Redzi, krietno neatstumj Dievs,
nedz spēcina ļaundaru roku.
21 Vēl viņš pildīs tev muti smiekliem
un tavas lūpas gavilēm!
22 Tavi naidnieki apvilks kaunu,
un ļaundaru telts vairs nebūs.”
