1 Pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju, jo pa Jūdeju Viņš negribēja staigāt, tāpēc ka jūdi Viņu meklēja nokaut. 2 Bet jūdu Būdiņu svētki bija tuvu. 3 Tad Viņa brāļi sacīja Viņam: "Aizej no šejienes un ej uz Jūdeju, lai arī Tavi mācekļi redz Tavus darbus, ko Tu dari. 4 Jo neviens neko nedara slepenībā, ja Viņš grib kļūt pazīstams. Ja Tu to gribi, rādies pasaulei." 5 Jo pat Viņa brāļi neticēja Viņam. 6 Tad Jēzus viņiem saka: "Mans laiks vēl nav nācis, turpretim jūsu laiks vienumēr ir klāt. 7 Jūs pasaule nevar nīst, bet Mani viņa nīst, jo Es dodu liecību par viņu, ka viņas darbi ir ļauni. 8 Ejiet jūs uz svētkiem, Es vēl neeimu uz svētkiem, jo Mans laiks vēl nav pilns." 9 Un, to sacījis, Viņš palika Galilejā. 10 Bet, kad Viņa brāļi bija nogājuši uz svētkiem, tad arī Viņš devās turp, tomēr ne atklāti, bet paslepus. 11 Bet jūdi svētkos Viņu meklēja un sacīja: "Kur Viņš ir?" 12 Un daudz valodu par Viņu bija tautā; vieni sacīja: Viņš ir labs, - citi: nē, Viņš maldina tautu. 13 Tomēr neviens nerunāja atklāti par Viņu, baidīdamies no jūdiem. 14 Bet, kad svētki jau bija pusē, Jēzus uzgāja Templī un sāka mācīt. 15 Tad jūdi izbrīnījās un sacīja: "No kurienes šis pazīst rakstus, būdams bez izglītības?" 16 Jēzus viņiem atbildēja: "Mana mācība nav Manis paša, bet Tā, kas Mani sūtījis. 17 Ja kāds grib darīt Viņa prātu, tas sapratīs, vai Mana mācība ir no Dieva vai Es runāju pats no Sevis. 18 Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu. Bet, kas meklē Tā godu, kas Viņu sūtījis, Tas ir patiess un Tanī nav netaisnības. 19 Vai Mozus jums nav devis bauslību? Un neviens no jums bauslību nepilda. Kāpēc tad jūs Mani meklējat nokaut?" 20 Ļaudis atbildēja: "Ļauns gars tevi apsēdis: kas Tevi meklē nokaut?" 21 Jēzus viņiem atbildēja: "Vienu darbu Es esmu darījis, un jūs visi uztraucaties par to. 22 Mozus jums devis apgraizīšanu - lai gan tā nav no Mozus, bet no tēviem - un jūs sabatā apgraizāt cilvēku. 23 Ja cilvēks sabatā saņem apgraizīšanu, lai Mozus bauslība tiktu ievērota, ko tad jūs dusmojat uz Mani, ka Es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu? 24 Nespriediet taču pēc ārienes, bet spriediet taisnu spriedumu!" 25 Tad kādi no jeruzālemiešiem sacīja: "Vai šis nav Tas, ko viņi meklē nokaut? 26 Un redziet, Viņš runā pilnīgi atklāti, un tie Viņam nekā nesaka. Vai tiešām valdības vīri būtu nākuši pie atziņas, ka Viņš ir Kristus? 27 Tomēr par Viņu mēs zinām, no kurienes Viņš ir. Bet, kad Mesija nāks, neviens nezinās, no kurienes Viņš ir." 28 Tad Jēzus Templī mācīdams sauca: "Tiešām Mani jūs pazīstat un zināt, no kurienes Es esmu. Un tomēr Es neesmu nācis no Sevis, bet Tas, kas ir patiess, Mani sūtījis. To jūs nepazīstat. 29 Bet Es Viņu pazīstu, jo no Viņa Es nāku, un Viņš Mani sūtījis." 30 Tad tie gribēja Viņu gūstīt. Tomēr neviens savas rokas pie Viņa nepielika, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi. 31 Bet no tautas daudzi Viņam sāka ticēt un sacīja: "Vai gan Kristus, kad Tas nāks, vairāk zīmes darīs, nekā šis ir darījis?" 32 Kad nu farizeji dzirdēja, ka tautā iet par Viņu tādas valodas, tad augstie priesteri un farizeji nosūtīja sulaiņus, lai Viņu apcietinātu. 33 Tad Jēzus sacīja: "Vēl īsu brīdi Es esmu pie jums, tad Es aizeimu pie Tā, kas Mani sūtījis. 34 Jūs Mani meklēsit, bet neatradīsit, jo, kur Es noeimu, jūs nevarat līdzi nākt." 35 Tad jūdi sacīja cits citam: "Kur Viņš grib iet, ka mēs Viņu nevarētu atrast? Vai tik Viņš negrib iet pie tiem, kas dzīvo starp grieķiem, un mācīt grieķus? 36 Ko nozīmē vārdi, ko Viņš teica: jūs Mani meklēsit un neatradīsit, - un: kur Es noeimu, jūs nevarat līdzi nākt." 37 Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca: "Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer! 38 Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes." 39 To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā. 40 Daudzi no tautas, kas šos vārdus dzirdēja, sacīja: "Šis tiešām ir gaidāmais pravietis." 41 Cits sacīja: "Šis ir Kristus." Bet citi sacīja: "Vai gan no Galilejas jānāk Kristum? 42 Vai nav sacīts rakstos, ka Kristus nāk no Dāvida dzimuma, no Betlēmes ciema, kur dzīvoja Dāvids?" 43 Tā šķelšanās cēlās tautā Viņa dēļ. 44 Daži no viņiem gribēja Viņu gūstīt, tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika. 45 Kad sulaiņi atgriezās pie augstiem priesteriem un farizejiem, tie viņiem sacīja: "Kāpēc jūs Viņu neesat atveduši?" 46 Sulaiņi atbildēja: "Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks." 47 Farizeji viņiem atbildēja: "Vai arī jums prāti sajaukti? 48 Vai gan kāds no valdības vīriem vai no farizejiem tic Viņam? 49 Nē, tikai šī tauta, kas nepazīst bauslības, - lai nolādēti viņi!" 50 Tad viens no viņu vidus, Nikodēms, kas jau agrāk bija nācis pie Viņa, sacīja: 51 "Vai mūsu bauslība tiesā cilvēku, to iepriekš neuzklausījusi un neizzinājusi, ko viņš dara?" 52 Tie atbildēja viņam: "Vai arī tu esi galilietis? Izpēti un raugi, ka no Galilejas neceļas neviens pravietis." 53 Un tie aizgāja katrs savā mājā.
Jēzus brāļu neticība
1 Pēc tam Jēzus pārstaigāja Galileju, jo pa Jūdeju viņš negribēja staigāt, tādēļ ka jūdi viņu meklēja nokaut. 2 Jūdu Būdiņu svētki bija tuvu. 3 Tad viņa brāļi viņam teica: “Dodies prom no šejienes un noej uz Jūdeju, lai arī tavi mācekļi redzētu darbus, kurus tu dari. 4 Jo neviens neko nedara slepenībā, ja grib nākt atklātībā. Ja tu dari tādus darbus, rādi sevi pasaulei,” – 5 jo pat viņa brāļi viņam neticēja. 6 Tad Jēzus tiem sacīja: “Mans laiks vēl nav pienācis, bet jūsu laiks vienmēr ir klāt. 7 Jūs pasaule nevar nīst, bet mani tā nīst, jo es liecinu par to, ka tās darbi ir ļauni. 8 Dodieties jūs uz svētkiem, bet es uz svētkiem vēl neeju, jo mans laiks vēl nav piepildīts.” 9 To teicis, viņš palika Galilejā.
Jēzus Būdiņu svētkos
10 Kad nu viņa brāļi aizgāja uz Būdiņu svētkiem, tad arī viņš nogāja – ne atklāti, bet it kā paslepus. 11 Tad svētkos jūdi viņu meklēja un runāja: “Kur viņš ir?” 12 Ļaudis visādi runāja par viņu. Daži sacīja: “Viņš ir labs!” Citi atkal teica: “Nē, viņš maldina ļaudis!” 13 Tomēr neviens par viņu nerunāja atklāti, jo tiem bija bailes no jūdiem. 14 Kad svētki bija jau pusē, Jēzus iegāja templī un sāka mācīt. 15 Jūdi brīnījās, sacīdami: “Kā viņš, nemācīts būdams, zina Rakstus?” 16 Tad Jēzus viņiem atbildēja: “Mana mācība nav mana, bet viņa, kas mani sūtījis. 17 Ja kāds grib darīt viņa gribu, tas pazīs šo mācību – vai nu tā ir no Dieva, vai es runāju no sevis paša. 18 Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu, bet, kas meklē tā godu, kas viņu sūtījis, tas ir patiess, un viņā nav netaisnības. 19 Vai Mozus jums nav devis bauslību? Bet neviens no jums nepilda bauslību. Kādēļ jūs gribat mani nogalināt?” 20 Ļaužu pūlis atbildēja: “Dēmons tevi apsēdis! Kurš gan tevi grib nogalināt?” 21 Uz to Jēzus viņiem teica: “Esmu darījis vienu darbu, un jūs visi brīnāties. 22 Jūs sabatā apgraizāt cilvēku, tādēļ ka Mozus jums devis apgraizīšanu – tā gan nav no Mozus, bet no tēviem. 23 Ja cilvēks var saņemt apgraizīšanu sabatā, nepārkāpjot bauslību, ko tad jūs dusmojat uz mani, ka es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu? 24 Netiesājiet pēc ārēji redzamā, bet spriediet taisnu tiesu!”
Vai šis ir Kristus?
25 Tad kādi jeruzālemieši teica: “Vai viņš nav tas, ko tie grib nogalināt? 26 Un skat! Viņš runā atklāti, un tie neko pret viņu nesaka. Vai tad vadoņi patiešām būtu atzinuši, ka šis ir Kristus? 27 Mēs taču zinām, no kurienes šis ir; bet, kad nāks Kristus, neviens nezinās, no kurienes viņš ir.” 28 Tad Jēzus, templī mācīdams, skaļi sauca: “Jūs zināt mani un zināt, no kurienes es esmu, un ne jau pats no sevis esmu nācis, bet patiess ir tas, kas mani sūtījis, un to jūs nepazīstat. 29 Bet es viņu pazīstu, jo esmu no viņa, un viņš ir mani sūtījis.” 30 Tad tie gribēja viņu sagūstīt, bet neviens viņam roku nepielika, jo viņa stunda vēl nebija nākusi. 31 Bet daudzi pūlī ticēja viņam un sacīja: “Kad Kristus nāks, vai viņš darīs vairāk zīmju, nekā šis ir darījis?”
Sargus sūta apcietināt Jēzu
32 Kad farizeji dzirdēja ļaudis par viņu tā runājam, virspriesteri un farizeji sūtīja sargus, lai tie viņu sagūstītu. 33 Tad Jēzus teica: “Vēl īsu brīdi esmu kopā ar jums, tad aizeju pie tā, kas mani sūtījis. 34 Jūs mani meklēsiet un neatradīsiet, un, kur esmu es, tur jūs nevarat nākt.” 35 Jūdi tad runāja savā starpā: “Kurp šis taisās iet, ka mēs viņu neatradīsim? Vai tik viņš negrib iet pie jūdiem, kas dzīvo grieķu zemēs, un mācīt grieķus? 36 Ko nozīmē vārdi, ko viņš sacīja: jūs meklēsiet mani un neatradīsiet, un, kur esmu es, tur jūs nevarat nākt?”
Dzīvā ūdens upes
37 Bet pēdējā lielajā svētku dienā Jēzus nostājās un sauca: “Kam slāpst, tas lai nāk pie manis un lai dzer, 38 kas man tic. Kā Rakstos sacīts, no tā plūdīs dzīvā ūdens straumes.” 39 To viņš sacīja par Garu, ko saņems tie, kas viņam tic. Jo Gars vēl nebija dots, tādēļ ka Jēzus vēl nebija ievests godībā.
Šķelšanās starp cilvēkiem
40 Šos vārdus dzirdējuši, daži no ļaužu pūļa sacīja: “Šis patiesi ir tas pravietis.” 41 Citi sacīja: “Šis ir Kristus.” Bet citi jautāja: “Vai gan Kristum ir jānāk no Galilejas? 42 Vai tad Raksti nesaka, ka Kristum jānāk no Dāvida dzimuma un no Betlēmes ciema, no kurienes bija Dāvids?” 43 Tad viņa dēļ ļaužu pūlī izcēlās šķelšanās. 44 Daži no tiem gribēja viņu satvert, taču neviens viņam rokas nepielika.
Valdības vīru neticība
45 Kad sargi atgriezās pie virspriesteriem un farizejiem, tie viņiem jautāja: “Kādēļ jūs neesat viņu atveduši?” 46 Sargi atbildēja: “Vēl nekad neviens cilvēks nav tā runājis kā šis cilvēks.” 47 Bet farizeji tiem jautāja: “Vai arī jūs esat pievilti? 48 Vai kāds no vadoņiem vai no farizejiem tic viņam? 49 Šis pūlis, kas nepazīst bauslības, ir nolādēts.” 50 Tad viens no viņiem, Nikodēms, kurš jau agrāk bija nācis pie Jēzus, jautāja: 51 “Vai mūsu bauslība tiesā cilvēku, ja iepriekš nav viņu uzklausījusi un uzzinājusi, ko viņš dara?” 52 Tie viņam atbildēja: “Vai arī tu esi no Galilejas? Izpēti un tu ieraudzīsi, ka no Galilejas nenāk neviens pravietis.” 53 Un tie aizgāja katrs savās mājās.
