1 Tā saka Tas Kungs par Amona bērniem: "Vai tad Israēlam nav bērnu? Vai viņam nav mantinieka? Kāpēc tad Milkoms guvis mantojumu Gada zemē un viņa tauta dzīvo Gada zemes pilsētās? 2 Tādēļ ievērojiet, nāks dienas, tā saka Tas Kungs, Es likšu atskanēt kara troksnim pret amoniešu pilsētu Rabu, tā paliks par drupu kaudzi, un tās apkārtējie ciemi izzudīs uguns liesmās! Tad Israēls saņems atpakaļ mantojumu no saviem mantiniekiem, saka Tas Kungs. 3 Brēc, Hešbona! Jo Aja ir sagrauta. Vaimanājiet, Rabas meitas! Apvelciet sēru drēbes un vaidiet, skraidīdamas apkārt gar mūriem! Jo Milkomam jāiet gūstā ar visiem saviem priesteriem un lielkungiem. 4 Ko tu lielies un dižojies ar savām ielejām? Tava ieleja ir pārplūdināta, tu atkritēja meita, kas, paļaudamās uz savu lielo mantu, saka: kas gan drīkstētu man tuvoties? 5 Redzi, Es sūtīšu pār tevi bailes no visām pusēm, saka Tas Kungs Cebaots, jūs aizklīdinās visus projām, tā ka neviens no jums nepagūs ne apskatīties un neviens nesavāks bēgļus atkal vienkopus! 6 Bet pēc tam Es atvedīšu atpakaļ Amona bērnu trimdiniekus!" saka Tas Kungs. 7 Par Edomu tā saka Tas Kungs Cebaots: "Vai tad nav vairs nekādas gudrības Temanā? Vai tad sapratīgajiem padoms pazudis un gudrība izbeigusies? 8 Bēdziet, steidzieties projām no turienes, ielieniet dziļās paslēptuvēs, jūs, Dedanas iedzīvotāji! Jo Es lieku tuvoties Ēsavam viņa bojāejas stundai, laikam, kad Es gribu taisīt nolēsi ar viņu. 9 Kad vīnogu lasītāji ielaužas pie tevis, vai viņi neatstāj tomēr zināmu pēcražu? Kad naktī ieslapstās zagļi, viņi paņem tik daudz, cik viņiem pietiek. 10 Bet Es pats pārmeklēšu Ēsava zemi, atklāšu viņa paslēptuves; ja viņš arī gribētu, viņš nevar paslēpties, viņa dzimums tiks iznīcināts, tāpat viņa brāļi un kaimiņi, tā ka nekas no viņa vairs pāri nebūs. 11 Atstāj Man savus bāriņus, Es tos uzturēšu pie dzīvības, tavas atraitnes lai paļaujas uz Mani! 12 Tā saka Tas Kungs: tiešām, kas nebija pelnījuši dzert rūgto kausu, tiem tas bija jādzer, un vai tad tu lai paliktu bez soda? Tiešām, tu nepaliksi nesodīts, tu tiešām to dzersi! 13 Jo Es pie Sevis zvērēju, saka Tas Kungs, Bocrai jātop par biedinājumu, par tuksnesi, par apsmieklu un par lāsta vārdu un visām tai piederīgām apdzīvotām vietām par tuksnešainiem klajumiem mūžīgi!" 14 Es saņēmu ziņu no Tā Kunga, vēsts ir izsūtīta tautām: "Pulcējieties un eita cīņā pret Edomu! 15 Redzi, Es tevi darīju mazu tautu starpā un nicinātu cilvēku vidū. 16 Pievīlusi tevi ir tava iedomība un augstprātība, ka tu dzīvo klints aizās un turi savā varā kalnu augstienes. Bet, ja tu taisītu savu ligzdu arī tik augstu kā ērglis, tomēr Es tevi nogrūdīšu no turienes!" - tā saka Tas Kungs. 17 "Edomai jātop par kaut ko sastingušu; ikvienam, kas tai ies garām, jābūt izbaiļu pārņemtam, un tas šņāks par visām tās ciešanām! 18 Kā Sodoma un Gomora un to blakuspilsētas tika pavisam sagrautas," saka Tas Kungs, "tā arī šeit neviens vairs nedzīvos un arī neuzturēsies. 19 Tik tiešām, cik strauji lauva no Jordānas biezokņiem dodas augšup pa mūžam zaļo ielejas nogāzi, tikpat ātri Es Edomu no turienes aizdzīšu un iecelšu tur par kungu to, kas tam izredzēts. Kas ir Man līdzīgs, un kas var saukt Mani pie atbildības? Un kur būtu tāds tautu valdnieks, kas varētu mēroties ar Mani?" 20 Tādēļ uzklausiet, ko Tas Kungs nolēmis par Edomu un Viņa nodomus, kas Viņam ir par Temanas iedzīvotājiem: tiešām, ganu zēni, iekarotāji, tos aizvedīs kā ganāmā pulka jērus! Pat viņu ganības uztrauksies un būs šausmu pārņemtas par tiem! 21 Zeme trīc no viņu krišanas, viņu sāpju kliedzienu troksnis būs dzirdams pie Niedru jūras! 22 Redzi, kā ērglis viņš, ienaidnieks, paceļas un izpleš savus spārnus pār Bocru; Edomas kareivji jutīsies tanī dienā kā dzemdētāja sieva dzemdību sāpēs. 23 Par Damasku. "Vilšanās un apmulsums valda Hamatā un Arpadā, jo turieniešiem pienākušas ļaunas ziņas. Tie izmisuši baiļu pilnā uztraukumā kā jūra, kas nevar rimties. 24 Damaska ir zaudējusi cerību, tā taisās bēgt, to pārņēmušas bailes, izmisums un žņaudzēji kā dzemdētāju sievu dzemdību sāpēs. 25 Ak, kā tā ir atstāta! Šī slavenā pilsēta, kas reiz bija Mana prieka pils! 26 Tādēļ tās jaunie vīri kritīs ielu cīņās, un visi tās cīņai spējīgie kareivji tanī dienā aizies bojā, saka Tas Kungs Cebaots, 27 un Es pielikšu uguni Damaskas mūriem, tā aprīs Benhadada pilis!" 28 Par Kedaru un par Hacora valstīm, ko Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars uzvarēja, Tas Kungs saka tā: "Celieties, eita cīņā pret Kedaru, uzveiciet un iznīciniet austrumu dēlus! 29 Lai paņem viņu teltis un ganāmos pulkus, lai atņem un aizved viņu telts iekārtu un visus mājas piederumus, un viņu kamieļus un uzsauc tiem: briesmas visapkārt! 30 Bēdziet steidzīgi un paslēpieties, jūs, Hacoras iedzīvotāji, tā saka Tas Kungs, jo Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars ir metis uz jums savu aci: viņam ir ļauns nodoms pret jums, viņš taisās jums uzbrukt. 31 Celieties un eita pret bezrūpīgo tautu, kas mierīgi un droši dzīvo, saka Tas Kungs, kam nav ne durvju, ne aizšaujamo; tie netraucēti dzīvo klusībā. 32 Par laupījumu jums kritīs viņu kamieļi un viņu lielie ganāmie pulki. Es izklīdināšu visos vējos tos, kam gar deniņiem apcirpti mati, un sūtīšu tiem postu no visām pusēm, saka Tas Kungs, 33 Hacora būs šakāļiem par mitekli, neauglīga kailatne uz visiem laikiem; neviens tur vairs nedzīvos, neviens tur neapmetīsies!" 34 Šis ir Tā Kunga vārds par Ēlāmu, kas nāca pār Jeremiju Jūdas ķēniņa Cedekijas valdīšanas sākumā: 35 "Tā saka Tas Kungs Cebaots: redzi, Es salauzīšu Ēlāma stopu, viņa varas stiprumu! 36 Es sūtīšu pār Ēlāmu četrus vējus no visām četrām debess pusēm un izklīdināšu ēlāmiešus visos vējos: nebūs tautas, kur nenonāktu ēlāmiešu bēgļi! 37 Es iedvesīšu ēlāmiešiem baigas bailes no viņu ienaidniekiem un no tiem, kas tīko pēc viņu dzīvības; Es sūtīšu tiem nelaimi, Savu dusmu karstumu, tā saka Tas Kungs, un tad Es likšu tiem pāri iet zobenam, kamēr būšu tos iznīcinājis! 38 Tad Es uzcelšu Ēlāmā Savu troni un izdeldēšu tur ķēniņu kopā ar lielkungiem, saka Tas Kungs, 39 bet pēdējās dienās Es atvedīšu atpakaļ Ēlāma trimdiniekus, saka Tas Kungs."
Vēstījums par amoniešiem
1 Par Amona dēliem. Tā saka Kungs:
“Vai dēlu nav Israēlam,
vai nav tam mantinieka?
Kādēļ Malkoms mantojis Gādu
un viņa tauta tā pilsētās apmetusies?
2 Tādēļ, redzi, nāk dienas,
saka Kungs,
kad Amona dēlu Rabā
es likšu atskanēt kaujas dunai,
un tā kļūs par izpostītu pauguru!
Tās augstienes tiks nosvilinātas ar uguni,
un Israēls iemantos tos,
kuri mantoja viņu,
saka Kungs.
3 Kauc, Hešbona,
jo Aja ir nopostīta!
Kliedziet, Rabas meitas,
jozieties maisā, vaimanājiet,
klīstiet sagraizījušās,
jo Malkoms aizies trimdā –
viņa priesteri un viņa augstmaņi kopā!
4 Kādēļ tu lielies ar savām ielejām,
kuras vai pāri plūst?
Tu, atkritusī meita,
kas uz saviem dārgumiem paļāvies:
kas gan pret mani nāks? –
5 Redzi, tev es nesu briesmas,
saka Kungs, Pulku Kungs,
no visiem, kas tev apkārt!
Jūs patrieks katru uz savu pusi,
un neviens nepulcēs noklīdušos!
6 Bet pēc tam es atvedīšu atpakaļ
Amona dēlu gūstekņus,”
saka Kungs.
Vēstījums par Edomu
7 Par Edomu tā saka Pulku Kungs:
“Vai Tēmānā vairs nav gudrības!?
Vai prātniekiem zudis padoms
un prāts tiem ir izčākstējis?!
8 Bēdziet, griezieties atpakaļ, pieplociet,
tā dzīvojiet, Dedānas iemītnieki!
Jo es likšu, lai piemeklēšanas laikā
viņam gadās Ēsava liksta!
9 Ja vīndārznieki nāca pār tevi,
vai tie vīnogu neatstāja?
Vai zagļi naktī
nepostīja tik sev?
10 Bet es Ēsavu darīju kailu,
atsedzu viņa noslēpumus,
un paslēpties viņš vairs nevar!
Izpostīts ir viņa dzimums un viņa brāļi,
viņa kaimiņi, un viņa vairs nav!
11 Pamet savus bāreņus –
es tos pie dzīvības turēšu,
un tavas atraitnes
uz mani lai paļaujas! –
12 Jo tā saka Kungs: redzi, tie, kuriem nav lemts dzert kausu, dzertin to dzers! Un tu sakies bez vainas nevainīgs?! Bez soda tu nepaliksi, jo dzertin tu dzersi! 13 Jo pie sevis es zvērēju, saka Kungs, ka par postažu, par izsmieklu, par paļām un par lāstu kļūs Bocra, visas tās pilsētas kļūs par mūžīgām drupām!”
14 Vēsti no Kunga es dzirdēju,
un vēstnesis pie tautām ir sūtīts!
“Pulcējieties un nāciet pret viņu,
celieties kaujai!
15 Jo, redzi, starp tautām
es tevi darīšu mazu
un starp cilvēkiem nievājamu!
16 Tavs draudīgums tevi ir pievīlis
un tavas sirds uzpūtība!
Tu, kas mīti klints aizās,
kas mitinies kalna augšienē,
kaut augstu kā ērglis tu taisi ligzdu,
no turienes es tevi nogrūdīšu,”
saka Kungs.
17 “Un Edoma kļūs par šaušalām! Ikviens, kas to šķērsos, šausmināsies un izsvilps viņas brūču dēļ. 18 Tāpat kā tika apgrieztas otrādi Sodoma un Gomora un to blakuspilsētas,” saka Kungs, “tāpat tur neviens nemitīs, tur nepiemitīs cilvēka dēls!
19 Redzi, kā lauva viņš slienas
no Jardānas biezokņa uz viņas māju pļavām,
vienā mirklī es likšu tiem skriet projām no tās,
un, kas tai ir izvēlēts, es nolikšu!
Jo kurš ir kā es un kas man norādīs?
Kurš ir tas gans, kas pastāvēs manā priekšā?”
20 Tādēļ klausieties Kunga padomu,
ko viņš dod Edomai,
un viņa nodomus,
ko viņš par Tēmānas iemītniekiem lēmis –
vai tad nepatrenks avju jaunuļus,
vai tad nenopostīs to pļavas?!
21 No viņu krišanas trokšņa
notrīcēs zeme,
viņu kliedzienus
dzirdēs pie Niedru jūras!
22 Redzi, kā ērglis viņš pacelsies, laidīsies,
izpletīs spārnus pār Bocru,
un tajās dienās Edomas varoņu sirdis būs
kā sievas sirds radībās!
Vēstījums par Damasku
23 Par Damasku.
“Apkaunota Hamāta un Arpada,
jo viņi dzirdēja ļaunas vēstis,
tiem dreb dūša
kā satraukta jūra –
ne apklusināt!
24 Nolaidusi Damaska rokas,
pagriezusies uz bēgšanu,
izbīlis sakampis viņu,
krampji un sāpes kampj viņu
kā dzemdētāju!
25 Kā tik nav atmesta slavenā pilsēta,
mana prieka pilsēta!
26 Tādēļ viņas jaunekļi ielejās kritīs,
visi karavīri todien ies bojā,
saka Pulku Kungs,
27 es iedegšu uguni Damaskas mūros,
un tā aprīs Ben-Hadada cietoksni!”
Vēstījums par Kēderu un Hācoru
28 Tā saka Kungs par Kēderu un Hācoras ķēniņvalstīm, ko sakāva Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars:
“Celieties, ejiet uz Kēderu
un nīdējiet austrumniekus!
29 Viņu teltis un avis tiks paņemtas,
viņu telts aizkari, viņu trauki
un viņu kamieļi tiks aizvesti,
uz viņiem kliegs: visapkārt šaušalas!
30 Bēdziet, klīstiet, ielejās mītiet,
Hācoras iemītnieki,
saka Kungs,
jo Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars
par jums padomu devis
un nodomu izdomājis!
31 Celieties, ejiet pret tautu,
kas mierā mīt, paļāvībā,
saka Kungs,
nav tiem durvju un aizšaujamo,
vieni tie mīt!
32 Viņu kamieļi kļūs par laupījumu,
viņu lopi kritīs par guvumu,
viņus es izkliedēšu pa visiem vējiem –
tos, kam apcirpti deniņi, –
un no visām pusēm
es tiem nelaimi nesīšu,
saka Kungs,
33 Hācora kļūs par šakāļu midzeni,
par mūžīgu izpostījumu,
tur neviens nemitīs,
tur nepiemitīs cilvēka dēls!”
Vēstījums par Ēlāmu
34 Kunga vārds, kas Jūdas ķēniņa Cedekijas valdīšanas sākumā nāca pār pravieti Jeremiju par Ēlāmu:
35 “Tā saka Pulku Kungs:
redzi, es salauzīšu Ēlāma loku,
sākumu viņa spēkam!
36 Es nesīšu pār Ēlāmu četrus vējus
no visām četrām debess malām,
es viņus izkaisīšu šajos vējos,
un nebūs tautas,
pie tās nenāks no Ēlāma padzītie.
37 Es satriekšu Ēlāmu viņa naidnieku priekšā
un to priekšā, kas lūko pēc viņa dzīvības,
un es nesīšu tiem ļaunu
savā dusmu kvēlē,
saka Kungs,
es tiem pakaļ sūtīšu zobenu,
līdz piebeigšu tos!
38 Ēlāmā es likšu savu troni,
no turienes es izdeldēšu ķēniņus un augstmaņus! –
saka Kungs.
39 Un nākamās dienās –
es atvedīšu Ēlāma gūstekņus atpakaļ!”
saka Kungs.
