1 Kad Jeremija bija pasludinājis visai tautai visus šos vārdus, ko Tas Kungs, viņu Dievs, bija pavēlējis tiem sludināt, visus šos vārdus, 2 tad sacīja Asarja, Hošajas dēls, un Johanans, Kareaha dēls, un visi pārējie nepakļāvīgie vīri, kas runāja ar Jeremiju: "Tu runā melus: Tas Kungs, mūsu Dievs, tevi nav sūtījis un nav licis sludināt: jums nebūs iet uz Ēģipti, lai tur dzīvotu svešumā! 3 Bet Baruhs, Nerijas dēls, tevi sakūdījis pret mums - mūs nodot kaldeju rokās, lai tie mūs nonāvē vai aizved trimdā uz Bābeli!" 4 Tā Johanans, Kareaha dēls, un visi kara virsnieki un visa tauta neklausīja Tā Kunga balsij palikt Jūdas zemē. 5 Bet Johanans, Kareaha dēls, un visi kara virsnieki ņēma Jūdas tautas atlikumu, visus, kas no visām tautām, kur tie bija izklīdināti, bija atgriezušies atpakaļ, lai nomestos dzīvot Jūdas zemē, - 6 vīrus, sievas un bērnus, un ķēniņa meitas, un visus, kurus miesassardzes priekšnieks Nebusaradans bija atstājis pie Gedaljas, Ahikāma dēla, Šafana dēladēla, arī pravieti Jeremiju un Baruhu, Nerijas dēlu, 7 un devās uz Ēģipti, jo tie nepaklausīja Tā Kunga balsij, un nometās Tahpanhesā. 8 Tad pār Jeremiju Tahpanhesā nāca Tā Kunga vārds: 9 "Ņem lielus akmeņus un ieroc tos mālainē pie ķieģeļu cepļa, kas ir pie faraona pils ieejas Tahpanhesā, Jūdas vīru klātbūtnē, 10 un saki tiem: tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: redzi, Es došu rīkojumu un pasaukšu Savu kalpu, Bābeles ķēniņu Nebukadnēcaru, un celšu viņa troni uz šiem akmeņiem, ko tu šeit iegremdēji, un viņš uzcels te un izspriedīs pār tiem savu troņa telti. 11 Viņš nāks un satrieks Ēģiptes zemi: kam nāve lemta, tas dosies nāvē, kam lemts krist gūstā, tas aizies gūstā, kam lemts zobens, tas no zobena arī kritīs. 12 Es aizdedzināšu Ēģiptes dievu namus, viņš tos sadedzinās un aizvedīs; viņš saritinās ap sevi Ēģiptes zemi, kā gans apritina ap sevi savu apmetni, un tad netraucēts aizies. 13 Viņš satrieks Ēģiptes saules dieva nama pieminekļu stabus un sadedzinās ēģiptiešu elka dievu namus."
Jeremija Ēģiptē sludina tās krišanu
1 Kad Jeremija beidza teikt tautai visus Kunga, viņu Dieva, vārdus, ko Kungs, viņu Dievs, viņam priekš tiem sūtīja, – visus šos vārdus, 2 tad Azarja, Hošajas dēls, un Jehohānāns, Kārēha dēls, visi tie nekauņas teica Jeremijam: “Tu melo! Kungs, mūsu Dievs, tevi nesūtīja teikt: neejiet uz Ēģipti un nemītiet tur! – 3 Tevi pret mums sakūdīja Bārūhs, Nērijas dēls, lai mūs nodotu kaldiešu rokā, ka tie mūs nonāvē un aizved trimdā uz Bābeli!” 4 Un Jehohānāns, Kārēha dēls, visi karaspēka virsnieki un visa tauta, neklausīja Kunga balsij un nepalika Jūdas zemē. 5 Jehohānāns, Kārēha dēls, un visi karaspēka virsnieki ņēma visu Jūdas atlikumu, kas bija atgriezies dzīvot Jūdas zemē no visām tautām, kur tie bija aiztriekti: 6 vīrus, sievas, bērnus un ķēniņa meitas un katru dzīvu dvēseli, ko tur kopā ar Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, Šāfāna dēlu, un pravieti Jeremiju un Bārūhu, Nērijas dēlu, bija atstājis sardzes vadonis Nebūzaradāns. 7 Un tie devās uz Ēģiptes zemi, viņi nepaklausīja Kunga balsij un nonāca Tahpanhēsā.
8 Tahpanhēsā pār Jeremiju nāca Kunga vārds: 9 “Ņem rokā lielus akmeņus un, Jūdas vīriem redzot, paslēp tos bruģī pie faraona nama ieejas Tahpanhēsā! 10 Saki viņiem: tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, es sūtīšu un ņemšu savu kalpu Bābeles ķēniņu Nebūkadnecaru un likšu viņa troni uz šiem akmeņiem, kurus es noslēpu, un es izpletīšu viņa troņa telti pār tiem! 11 Viņš nāks un sitīs Ēģiptes zemi: kuri nāvei, tiem nāve, kuri gūstam, tiem gūsts, un, kuri zobenam, tiem zobens! 12 Ēģiptes dievu namos es iedegšu uguni, un viņš tos sadedzinās un aizvedīs gūstā, viņš atblusos Ēģiptes zemi, kā gans atbluso savas drānas, no turienes viņš aizies ar mieru! 13 Viņš satrieks Saules nama elku stabus, kas ir Ēģiptes zemē, un Ēģiptes dievu namus viņš nodedzinās ar uguni!”
