1 Septītajā mēnesī nāca Ismaēls, Netanjas dēls, un Ālišāmas dēladēls, no ķēniņa dzimuma un viens no iepriekšējā ķēniņa augstākiem varas nesējiem, ar desmit vīriem pie Gedaljas, Ahikāma dēla, uz Micpu. Pie galda sēdot, 2 cēlās Ismaēls, Netanjas dēls, un tie desmit vīri, kuri bija pie viņa, un nokāva ar zobenu Gedalju, Ahikāma dēlu; tas bija arī Šafana dēladēls. Tā viņš nogalināja to vīru, ko Bābeles ķēniņš bija iecēlis par pārvaldnieku pār šo zemi. 3 Arī visus jūdus, kas bija Micpā pie Gedaljas, un kaldeju karavīrus, kas tur atradās, Ismaēls nogalināja. 4 Otrā dienā pēc Gedaljas nogalināšanas, kad neviens to vēl nezināja, 5 nāca vīri no Sihemas, no Šīlo un Samarijas, skaitā astoņpadsmit, ar apcirptām bārdām, saplēstām drēbēm un ar miesas ievainojumiem. Tiem bija ēdamie upuri un smaržīgie kvēpināmie sveķi, ko tie gribēja nest Tā Kunga namā. 6 Tad Ismaēls, Netanjas dēls, no Micpas izgāja tiem pretī un iedams raudāja. Kad viņš tos sastapa, viņš tiem sacīja: "Nāciet iekšā pie Gedaljas, Ahikāma dēla!" 7 Bet, kad tie ienāca pilsētā, Ismaēls, Netanjas dēls, nokāva tos un iemeta kādā akas tvertnē, viņš un tie vīri, kas bija pie viņa. 8 Viņu starpā tomēr bija desmit vīru, kas sacīja Ismaēlam: "Nenokauj mūs, jo mums ir apslēptas mantas tīrumā: kvieši, mieži, eļļa un medus!" Viņš tos atstāja dzīvus un nenokāva kopā ar viņu brāļiem. 9 Tvertne, kurā Ismaēls iemeta kopā ar Gedalju noslepkavotos vīrus, bija tā pati, ko ķēniņš Asa reiz bija licis ierīkot karā pret Israēla ķēniņu Baēšu. Šo plašo, dziļo un izmūrēto akas tvertni tagad Ismaēls, Netanjas dēls, piepildīja ar nokauto līķiem 10 un aizveda visus Micpā vēl palikušos iedzīvotājus: ķēniņa sievas ar meitām un visus ļaudis, ko sardzes priekšnieks Nebusaradans bija atstājis Gedaljas apsardzībā. Tos visus Ismaēls, Netanjas dēls, izveda, un arī pats taisījās pāriet pie amoniešiem. 11 Kad nu Johanans, Kareaha dēls, un visi virsnieki, kuri bija pie viņa, dzirdēja, kādu neģēlību izdarījis Ismaēls, Netanjas dēls, 12 tad tie sacēla visus savus ļaudis un devās cīņā pret Ismaēlu, Netanjas dēlu, un atrada viņu pie lielā ūdens Gibeonā. 13 Kad ļaudis, kas bija pie Ismaēla, ieraudzīja Johananu, Kareaha dēlu, un visus virsniekus pie viņa, tie priecājās. 14 Un visi ļaudis, kurus Ismaēls bija apcietinājis un aizvedis no Micpas, sacēlās un pārgāja pie Johanana, Kareaha dēla. 15 Bet Ismaēls, Netanjas dēls, ar astoņiem vīriem bēga no Johanana un pārgāja pie amoniešiem. 16 Tad Johanans, Kareaha dēls, un visi virsnieki, kas bija pie viņa, pārņēma visu tautas atlikumu, ko Ismaēls, Netanjas dēls, pēc Gedaljas, Ahikāma dēla, nokaušanas apcietināja Micpā un aizveda; tāpat arī vīrus, karavīrus, sievas, bērnus un galma ļaudis, ko viņš bija atvedis no Gibeonas. 17 Viņi devās ceļā un apmetās pie Kimhama nometnes Bētlemes tuvumā, lai virzītos no turienes uz Ēģipti 18 un bēgtu no kaldejiem, jo no tiem viņi bijās, tādēļ ka Ismaēls, Netanjas dēls, bija noslepkavojis Gedalju, Ahikāma dēlu, ko Bābeles ķēniņš bija iecēlis par zemes pārvaldnieku.
Sacelšanās pret Gedaljāhu
1 Un septītajā mēnesī Ismaēls, Netanjas dēls, Elīšāmas dēls, no ķēniņa dzimuma, un ķēniņa virsnieki, un desmit vīri kopā ar viņu nāca pie Gedaljāhu, Ahīkāma dēla, uz Micpu. Micpā tie visi ēda maizi. 2 Tad Ismaēls, Netanjas dēls, un desmit vīri, kuri bija kopā ar viņu, cēlās un ar zobenu kāva Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, Šāfāna dēlu, un nonāvēja viņu, – taču viņu bija iecēlis Bābeles ķēniņš. 3 Ismaēls nokāva visus jūdus, kas kopā ar viņu bija Micpā, kā arī kaldiešus, kas tur atradās, un visus karavīrus.
4 Otrā dienā pēc Gedaljāhu nonāvēšanas neviens vēl neko nezināja. 5 No Šehemas, Šīlo un Samarijas atnāca vīri – astoņdesmit vīru nogrieztām bārdām, saplēstām drānām un sagraizījušies, un viņu rokās bija labības dāvanas un vīraks, lai to pienestu Kunga namam. 6 Ismaēls, Netanjas dēls, iznāca tiem pretī no Micpas – raudādams ietin gāja, un, tiem tuvāk pienācis, viņš sacīja: “Nāciet pie Gedaljāhu, Ahīkāma dēla!”
7 Kad tie nonāca pilsētas vidū, Ismaēls, Netanjas dēls, viņus nokāva un iemeta akā – viņš un vīri, kas bija kopā ar viņu. 8 Bet starp tiem atradās desmit vīri, kas teica: “Nenonāvē mūs, jo mums tīrumā ir krājumi: kvieši un mieži, eļļa un medus!” – un viņš rimās un nenonāvēja tos kā citus. 9 Un aka, kur Ismaēls iemeta visu to vīru līķus, kurus viņš nokāva kopā ar Gedaljāhu, ir tā aka, kuru izraka ķēniņš Āsa, cīnoties pret Baešu, – to Ismaēls, Netanjāhu dēls, piepildīja ar nokautajiem. 10 Ismaēls sagūstīja visu tautas atlikumu, kas bija Micpā, arī ķēniņa meitas un visus ļaudis, kas bija palikuši Micpā un ko sardzes vadonis Nebūzaradāns bija atstājis Gedaljāhu, Ahīkāma dēla, pakļautībā. Ismaēls, Netanjas dēls, tos aizveda gūstā un devās ceļā, lai pārietu pie Amona dēliem.
11 Jehohānāns, Kārēha dēls, un visi karaspēka virsnieki, kas bija kopā ar viņu, uzzināja par ļaunumu, ko bija darījis Ismaēls, Netanjas dēls. 12 Tie ņēma visus vīrus un gāja karot ar Ismaēlu, Netanjas dēlu, un viņi panāca to pie lielajiem ūdeņiem, kas Gibeonā. 13 Kad ļaudis, kas bija pie Ismaēla, ieraudzīja Jehohānānu, Kārēha dēlu, un visus karaspēka virsniekus, kas bija kopā ar viņu, tie līksmoja. 14 Un visi ļaudis, kurus Ismaēls veda gūstā no Micpas, pavērsās un devās atpakaļ, un tie gāja pie Jehohānāna, Kārēha dēla. 15 Bet Ismaēls, Netanjas dēls, kopā ar astoņiem vīriem aizbēga no Jehohānāna un devās pie Amona dēliem.
16 Jehohānāns, Kārēha dēls, un visi karaspēka virsnieki, kas bija kopā ar viņu, ņēma atlikušos ļaudis, ko Ismaēls, Netanjas dēls, bija aizvedis no Micpas pēc tam, kad bija nokāvis Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, – vīrus un sievas, bērnus un einuhus – un atveda tos atpakaļ no Gibeonas. 17 Viņi gāja un apmetās Kimhāma patvērumā, kas ir pie Betlēmes, lai ietu un nokļūtu Ēģiptē, – 18 tā viņi darīja kaldiešu dēļ, viņi baidījās no tiem, jo Ismaēls, Netanjas dēls, bija nokāvis Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, kuru Bābeles ķēniņš bija iecēlis valdīt pār šo zemi.
