1 Kad Sefatja, Matana dēls, Gedalja, Pašhura dēls, un Juhals, Šelemjas dēls, un Pašhurs, Malkijas dēls, dzirdēja, ko Jeremija runāja uz visu tautu, sacīdams: 2 "Tā saka Tas Kungs: kas šeit paliks pilsētā, tas mirs no zobena, no bada un mēra, bet, kas pāries pie kaldejiem, tas paliks dzīvs un paglābsies drošībā. 3 Jo tā saka Tas Kungs: šī pilsēta noteikti kritīs Bābeles ķēniņa karaspēka rokās: ķēniņš to ieņems." 4 Tad augstākie pārvaldnieki sacīja ķēniņam: "Šis vīrs ir sodāms ar nāvi, jo viņš nokauj drosmi visiem kareivjiem, kas vēl atlikuši šinī pilsētā, un iedveš izmisumu visiem iedzīvotājiem, runādams tiem tādus vārdus. Tiešām, šis vīrs nemeklē tautas labumu, bet tautas nelaimi!" 5 Tad ķēniņš Cedekija tiem atbildēja: "Labi! Nododu viņu jūsu rīcībā, jo ķēniņš pret jums tā kā tā neko nespēj." 6 Tad tie ņēma Jeremiju un ieslodzīja to ķēniņa dēla Malkijas ūdens tvertnē, kas atradās pils pagalmā. Jeremiju nolaida tanī ar virvēm. Tvertnē nebija ūdens, bet tikai dubļi, un Jeremija iegrima dubļos. 7 Kad etiopietis Ebedmelehs, ķēniņa kalps un galminieks, dzirdēja, ka Jeremiju ieslodzījuši tvertnē, 8 tad viņš atstāja ķēniņa pili un griezās pie ķēniņa, kas tanī brīdī sēdēja Benjamīna vārtos, ar šādu ziņojumu: 9 "Mans Kungs un ķēniņ! Tie vīri, kas Jeremiju iemeta bedrē, ir rīkojušies netaisni un nodarījuši viņam ļaunu. Tur viņam jānomirst badā!" Jo pilsētā vairs nebija maizes. 10 Tad ķēniņš pavēlēja etiopietim Ebedmeleham, ķēniņa kalpam: "Ņem no šejienes trīs vīrus un izvelc pravieti Jeremiju no ūdens tvertnes, pirms viņš mirst!" 11 Tad ķēniņa kalps Ebedmelehs ņēma tos trīs vīrus un gāja ķēniņa nama noliktavas apakšējās telpās, sameklēja tur vecu novalkātu drēbju lupatas un ielaida tās ar virvēm Jeremijam tvertnē. 12 Un ķēniņa kalps sacīja Jeremijam: "Liec veco drēbju lupatas sev padusēs zem virvēm!" - un Jeremija tā darīja. 13 Tad tie viņu izvilka ar virvēm no tvertnes. Tā Jeremija palika pils sardzes cietumā. 14 Pēc tam ķēniņš Cedekija sūtīja savu kalpu un lika pasaukt Jeremiju pie sevis Tā Kunga nama trešajā ieejā. Tur ķēniņš Cedekija sacīja Jeremijam: "Es tev ko jautāšu, neapslēp man nekā!" 15 Jeremija atbildēja Cedekijam: "Kad es tev to sacīšu, tad tu liksi mani nokaut, un, kad es tev došu padomu, tu tomēr man neklausīsi." 16 Tad ķēniņš Cedekija deva slepenībā Jeremijam zvērestu, sacīdams: "Tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo, kas radījis mūsu dvēseli, es tevi nenokaušu un neizdošu tiem vīriem, kas tīko pēc tavas dzīvības!" 17 Tad Jeremija sacīja Cedekijam: "Tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: ja tu padosies Bābeles ķēniņa virsniekiem, tad tu paliksi dzīvs, un šī pilsēta netiks nodedzināta, tu dzīvosi un tava ģimene. 18 Bet, ja tu nepadosies Bābeles ķēniņa virsniekiem, tad šī pilsēta kritīs kaldeju rokās, un tie to nodedzinās. Un arī tu neizglābsies no viņu rokām." 19 Ķēniņš Cedekija sacīja Jeremijam: "Es baidos, ka tikai mani neizdotu tiem jūdiem, kas jau agrāk pārgājuši pie kaldejiem, un tie mani neapsmietu." 20 Bet Jeremija viņam atbildēja: "Tevi neizdos! Klausi Tā Kunga balsi, ko es tev saku, un tev labi klāsies, un tu paliksi dzīvs. 21 Bet, ja tu liegsies padoties, tad šis ir tas vārds, ko Tas Kungs man atklāja: 22 redzi, visas sievas, kas vēl palikušas Jūdas ķēniņa pilī, izvedīs pie Bābeles ķēniņa virsniekiem, un tās tev sacīs: pievīluši un maldinājuši ir tevi tavi mierinātāji un uzticamie draugi! Un, kad tavas kājas iegrimušas un iestigušas dubļos, tie tevi atstājuši! - 23 Visas tavas sievas un tavus bērnus aizvedīs pie kaldejiem, un arī tu pats neizglābsies no tiem, tu kritīsi Bābeles ķēniņa rokās, un šī pilsēta izgaisīs uguns liesmās!" 24 Tad Cedekija sacīja Jeremijam: "Nevienam nav jāzina, ko mēs runājām, lai tu nemirtu! 25 Bet, ja mūsu lielkungi dabūtu zināt, ka es esmu ar tevi runājis, un tie nāktu pie tevis un teiktu tev: saki mums, ko tu runāji ar ķēniņu, neslēp mums nekā, mēs tevi neaiztiksim, un ko ķēniņš tev teica? - 26 tad atbildi tiem: es lūdzu ķēniņam, lai viņš mani neliek vest atpakaļ Jonatāna namā, kur man būtu jāmirst." 27 Kad visi lielkungi nāca pie Jeremijas un tam jautāja, tad viņš tiem atbildēja, kā ķēniņš bija noteicis. Tad tie atstāja viņu mierā, jo saruna nebija izpaudusies atklātībā. 28 Tā Jeremija palika pils sardzes pagalma cietumā līdz tai dienai, kad Jeruzālemi ieņēma.
Jeremija tiek ieslodzīts ūdenstvertnē
1 Un Šefatja, Matāna dēls, un Gedaljāhu, Pašhūra dēls, un Jehūhals, Šelemjas dēls, un Pašhūrs, Malkijas dēls, dzirdēja vārdus, ko Jeremija teica visai tautai:
2 “Tā saka Kungs: kas paliks šai pilsētā, tas mirs no zobena, bada un mēra, bet, kas ies pie kaldiešiem, tas dzīvos, un viņa dzīvība būs viņa laupījums!
3 Tā saka Kungs: šī pilsēta tiks atdot atdota Bābeles ķēniņa karaspēka rokās, un viņš to ieņems!” 4 Un augstmaņi teica ķēniņam: “Lai jel šo vīru nonāvē, jo viņš padara mīkstas to karavīru rokas, kuri ir palikuši šai pilsētā, un visas tautas rokas, runādams uz tiem šādus vārdus, šis vīrs nemeklē tautai labu, bet ļaunu!” 5 Un ķēniņš Cedekija teica: “Redzi, viņš ir jūsu rokās, jo ķēniņš neko nevar darīt pret jums!” 6 Un tie paņēma Jeremiju un iemeta viņu akā, kas piederēja ķēniņa dēlam Malkijam, tā atradās cietuma pagalmā. Viņi nolaida Jeremiju lejā ar virvēm, bet akā nebija ūdens, tikai mēsli, un Jeremija mirka mēslos.
7 Un kūšietis Ebed-Melehs, einuhs, kas bija ķēniņa pilī, padzirdēja, ka Jeremiju iemetuši akā. Bet ķēniņš sēdēja Benjāmina vārtos. 8 Un Ebed-Melehs izgāja no ķēniņa nama un runāja ar ķēniņu: 9 “Mans kungs, ķēniņ, šie vīri izturējušies pret Jeremiju ļauni – iemetuši viņu akā, un tur apakšā viņš nomirs badā, jo pilsētā vairs nav maizes!” 10 Un ķēniņš pavēlēja kūšietim Ebed-Meleham: “Ņem trīsdesmit vīru un izvelc pravieti Jeremiju no akas, pirms viņš mirst!” 11 Ebed-Melehs paņēma sev līdzi vīrus, aizgāja uz ķēniņa namu, uz mantnīcu, paņēma no turienes skrandas un lupatas un ar virvēm tās nolaida Jeremijam. 12 Un kūšietis Ebed-Melehs teica Jeremijam: “Liec sev padusēs skrandas un lupatas zem virvēm!” – un Jeremija tā darīja. 13 Un viņi izvilka Jeremiju ar virvēm un izcēla viņu no cietuma akas, tā Jeremija tika cietuma pagalmā.
Cedekija atkal slepus iztaujā Jeremiju
14 Un ķēniņš Cedekija sūtīja pēc Jeremijas un pieņēma viņu pie trešās ieejas Kunga namā, un ķēniņš Jeremijam teica: “Es tev ko jautāšu, neslēp no manis neko!” 15 Jeremija teica Cedekijam: “Ja es tev ko sacīšu, vai tu mani nenonāvēsi? Ja es tev došu padomu, tu manī neklausīsies!” 16 Bet ķēniņš Cedekija slepeni zvērēja Jeremijam, sacīdams: “Dzīvs Kungs, kas mums radīja dvēseli! Es tevi nenonāvēšu un neatdošu to vīru rokā, kuri lūko pēc tavas dzīvības!”
17 Un Jeremija teica Cedekijam: “Tā saka Kungs, Pulku Dievs un Israēla Dievs: ja ietin iesi pie Bābeles ķēniņa augstmaņiem, tad tu paliksi dzīvs un šī pilsēta netiks nodedzināta ar uguni, un dzīvs būsi tu un tavs nams! 18 Bet, ja tu neiesi pie Bābeles ķēniņa augstmaņiem, tad šī pilsēta tiks atdota kaldiešu rokās un tie to nodedzinās ar uguni, un tu neizglābsies no viņu rokas!”
19 Un ķēniņš Cedekija teica Jeremijam: “Es bīstos no tiem jūdiem, kuri ir aizbēguši pie kaldiešiem, ka viņi mani neatdod to rokās un tie man ko nenodara.”
20 Jeremija teica: “Viņi neatdos! Klausi jel Kunga balsi, ko es runāju uz tevi, un tev būs labi un tu būsi dzīvs! 21 Bet, ja tu liegsies iet, redzi, ko man Kungs parādīja: 22 redzi, visas sievietes, kas bija palikušas Jūdas ķēniņa namā, tika aizvestas pie Bābeles ķēniņa augstmaņiem, un viņas teiks:
pievīluši un pārspējuši tevi
tavi ļaudis,
kad tavas kājas grimst sūdos,
tie tevi pametuši! –
23 Visas tavas sievas un tavus dēlus aizvedīs pie kaldiešiem, un tu neizglābsies no viņu rokas, jo tu būsi sakampts Bābeles ķēniņa rokā un šī pilsēta tiks nodedzināta ar uguni!”
24 Un Cedekija teica Jeremijam: “Lai neviens neuzzina par šiem vārdiem, un tu nemirsi! 25 Ja augstmaņi padzirdēs, ka es esmu runājis ar tevi, tad tie nāks pie tevis un teiks tev: stāsti jel mums, ko tu sacīji ķēniņam, neslēp no mums neko, un mēs tevi nenonāvēsim! Un ko tev sacīja ķēniņš? – 26 Bet tu tiem saki: es nācu pie ķēniņa ar savu lūgumu, lai viņš man neliek iet atpakaļ uz Jonatāna namu, ka es tur nenomirstu.”
27 Un visi augstmaņi nāca pie Jeremijas un jautāja viņam, un viņš pastāstīja viņiem to, ko bija vēlējis teikt ķēniņš, un viņi vairs nerunāja ar viņu, jo nebija nekā, ko dzirdēt.
28 Un Jeremija palika cietuma pagalmā līdz tai dienai, kad ieņēma Jeruzālemi.
Un Jeruzāleme tika ieņemta.
