1 Un Viņš turpināja: "Kad vīrs atlaiž savu sievu un tā iziet pie cita vīra, vai viņš var atkal to ņemt atpakaļ? Vai tāda zeme netiktu sagandēta? Bet tu esi netikla bijusi ar daudziem, taču atgriezies atkal pie Manis!" saka Tas Kungs. 2 "Pacel savas acis un raugies uz kailajām kalnu virsotnēm. Kur tu neesi tapusi apsmieta? Tu sēdēji viņu dēļ ceļmalā kā arābs tuksnesī un apgānīji zemi ar savu netiklību, izlaidību un ļaunprātību! 3 Kaut gan Es tev aizturēju agro lietu un arī vēlais lietus nenolija, tu tomēr paturēji netiklas sievas cieto pieri un nesakaunējies. 4 Jāatzīst, ka no šā laika tu Mani gan piesauci, sacīdama: mans tēvs! Tu esi manas jaunības draugs! 5 Vai tad Viņš vienmēr dusmosies, vai tad Viņa bardzība paliks mūžīgi? - Redzi, tā tu runā, bet dari ļaunu, un tā tas paliek." 6 Tas Kungs sacīja tālāk uz mani ķēniņa Josijas dienās: "Vai tu redzēji, ko Israēls, šī neuzticīgā sieva, ir darījusi? Viņa kāpa visos augstajos kalnos, gāja zem visiem zaļajiem kokiem un nodevās tur netiklībai. 7 Es gan domāju, ka viņa, to visu nodarījusi, atgriezīsies pie Manis, bet tā neatgriezās. Viņas neuzticīgā māsa Jūda to arī skaidri redzēja. 8 Bet, kaut gan tā redzēja, ka Es atlaidu neuzticīgo sievu Israēlu viņas netiklības dēļ un tai devu šķiršanās rakstu, Jūda, viņas neuzticīgā māsa, neņēma to pie sirds, bet gan gāja un tāpat nodevās netiklībai. 9 Tā notika, ka viņa ar savu vieglprātīgo izvirtību padarīja zemi nešķīstu, jo viņa pārkāpa laulību ar akmeni un ar koku. 10 Tomēr viņas neuzticīgā māsa Jūda nav pie Manis atgriezusies no visas sirds, bet tikai liekuļodama!" saka Tas Kungs. 11 Tad Tas Kungs man sacīja: "Atkritēja sieva Israēls ir mazāk noziedzīga nekā tās neuzticīgā māsa Jūda. 12 Ej un sludini šos vārdus virzienā uz ziemeļiem un saki: atgriezies, Israēl, tu atkritēja, tā saka Tas Kungs, tad Es tevi vairs neuzlūkošu dusmās, jo Es esmu žēlīgs, saka Tas Kungs, Es negribu mūžīgi dusmot! 13 Tikai atzīsti savu noziegumu, ka tu esi apgrēkojusies pret To Kungu, savu Dievu, un šurpu turpu skraidījusi pie svešiem dieviem zem katra zaļa koka, bet Manu balsi jūs neklausījāt, saka Tas Kungs. 14 Atgriezieties, jūs atkritēji bērni, tā saka Tas Kungs, jo jūs esat Mans īpašums, un Es jūs atvedīšu Ciānā - vienu no katras pilsētas un divi no katras cilts. 15 Un Es jums došu ganus pēc Mana prāta, kas jūs ganīs ar saprātu un gudrību. 16 Kad jūs vairosities un piepildīsit zemi tanīs dienās, saka Tas Kungs, tad vairs nesacīs: redzi, Tā Kunga derības šķirsts! - Un tas vairs nevienam nenāks prātā, un to arī vairs nepieminēs un nemeklēs un arī nekad vairs no jauna nedarinās. 17 Tanī laikā sauks Jeruzālemi par Tā Kunga troni, un tur saplūdīs visas tautas Tā Kunga Vārda dēļ un nestaigās vairs pēc savas ietiepīgās un ļaunās sirds domām. 18 Tanīs dienās Jūdas nams ies kopā ar Israēla namu, un tie nāks kopā no ziemeļu zemes uz to zemi, ko Es jūsu tēviem devu par mantojumu. 19 Es gan domāju, Es tevi pieņemšu dēla vietā un piešķiršu tev brīnišķīgu zemi, pašu vērtīgāko visas cilvēku pasaules īpašumu! Un Es domāju, ka jūs Mani sauksit par tēvu un no Manis neatkāpsities. 20 Bet vai! Kā sieva ir neuzticīga savam draugam, tā arī jūs Man esat bijuši neuzticīgi, Israēla nams!" saka Tas Kungs. 21 Klau! Kalnu augstienēs sadzirdamas raudas, nemitīgas Israēla bērnu vaimanas un žēlabas, tāpēc ka tie staigājuši greizus ceļus un aizmirsuši To Kungu, savu Dievu. 22 "Atgriezieties, jūs atkritēji bērni! Es centīšos griezt jūsu atkrišanu atkal par labu!" - "Jā! Patiesi, šeit mēs esam, mēs nākam pie Tevis, jo Tu, Kungs, esi mūsu Dievs. 23 Tiešām, tikai maldi ir trokšņainie svētki un kalpošana uz pakalniem un kalniem! Patiesi, tikai Tā Kunga, mūsu Dieva, rokā ir Israēla pestīšana! 24 Kauna elka tēls ir aprijis jau kopš mūsu jaunības to, ko ieguvuši mūsu tēvi - viņu avis un vēršus, viņu dēlus un meitas! 25 Mēs esam iegrimuši kaunā, un mūsu negods apsedz mūs! Jo mēs grēkojām pret To Kungu, mūsu Dievu, mēs paši un mūsu tēvi, no savas jaunības līdz šai dienai un neklausījām Tā Kunga, mūsu Dieva, balsi!"
Israēls – neuzticīgā sieva
1 Viņš teica:
“Ja vīrs sūta prom savu sievu
un tā aiziet no viņa
un kļūst citam par sievu,
vai viņš vairs pie tās var atgriezties?
Vai tāda zeme lai netaptu nekrietna?
Bet tu maukoji ar tik daudziem
un gribi atgriezties pie manis?”
saka Kungs.
2 “Pacel acis uz kailajiem kalniem un skaties!
Kur tik tu neesi piesmieta!?
Tu tupi priekš viņiem ceļmalā
kā arābs tuksnesī,
ar savu maucību un ļaunumu
tu samaitā zemi!
3 Lieti aizkavējās
un lītavu nebija,
bet tev jau ir maukas piere
un man tu liedzies
pašai par kaunu!
4 Tagad tu sauc uz mani:
mans tēvs!
Tu – mans jaunības draugs!
5 Vai tad viņš mūžam būs bargs?
Vai bardzību turēs līdz galam? –
Redzi, tā tu teicies,
bet darīji, cik vien varēji, ļaunu!”
Jūda iet Israēla ceļu
6 Ķēniņa Jošijāhu dienās Kungs man teica: “Vai redzēji, ko darīja atkritusī Israēla? Viņa gāja maukot uz katra augstāka pakalna un zem katra zaļoksna koka! 7 Un pēc tam, kad tā man visu to bija nodarījusi, es teicu: tu atgriezīsies! Bet tā neatgriezās. Un to redzēja Jūda, tās neuzticīgā māsa. 8 Un, kaut gan tā redzēja, ka par laulības pārkāpšanu es aizdzinu projām Israēlu un devu tai šķiršanās rakstu, neuzticīgā Jūda, tās māsa, nebijās, bet gāja un maukoja pati! 9 Ar savu vieglprātes maucību tā aptraipīja zemi un pārkāpa laulību ar kokiem un akmeņiem. 10 Un pat tad šī neuzticīgā māsa Jūda neatgriezās pie manis no sirds, bet gan ar viltu,” saka Kungs.
11 Un Kungs man teica: “Pat atkritusī Israēla ir taisnāka par neuzticīgo Jūdu!
Aicinājums atgriezties
12 Ej un izkliedz šos vārdus pret ziemeļiem! Saki:
atgriezies, atkritusī Israēla! –
saka Kungs,
es neniknošos uz tevi,
jo es esmu uzticīgs,
saka Kungs,
vienmēr nebūšu bargs!
13 Tik zinies savu vainu,
ka dumpoji pret Kungu, savu Dievu,
blandījies apkārt ar svešiem
zem katra zaļoksna koka!
Manā balsī tu neklausījies! –
saka Kungs.
14 Nāciet atpakaļ, atkritušie dēli, saka Kungs, jūs esat mani. Es ņemšu jūs pa vienam no katras pilsētas, pa diviem no katras dzimtas, un vedīšu jūs uz Ciānu! 15 Es došu jums ganus, kas tīk manai sirdij, un tie ganīs jūs ar ziņu un apdomu. 16 Un dienās, kad jūs vairosieties un augļosieties tai zemē, saka Kungs, tad lai nerunā vairs par Kunga derības šķirstu, – lai tas nenāk vairs prātā, lai to neatceras un pēc tā neilgojas, un lai no jauna nebūvē. 17 Tad Jeruzālemi dēvēs par Kunga troni un Kunga vārdā Jeruzālemē pulcēsies visas tautas, un neviens vairs nedzīvos pēc savas ļaunās sirds stūrgalvības.
18 Tajās dienās Jūdas nams būs kopā ar Israēla namu, un no ziemeļu zemes tie abi kopā nāks uz zemi, ko es devu par mantojumu jūsu tēviem.
19 Es teicu: es darīšu tevi par savu dēlu,
es došu tev leknāko zemi,
tu mantosi lielāko dārgumu tautās!
Es teicu: mani jūs sauksiet par Tēvu,
no manis jūs vairs neatkritīsiet!
20 Tiešām, kā sieva viļ savu vīru,
tā tu vīli mani, Israēl!” saka Kungs.
21 Pār kalniem dzird raudu balsi –
tur lūgdamies raud Israēla dēli,
jo savas takas tie sajaukuši
un aizmirsuši Kungu, savu Dievu!
22 “Atgriezieties, atkritušie dēli,
es dziedēšu jūs no neuzticības!”
Redzi, mēs nākam pie tevis,
jo tu esi Kungs, mūsu Dievs! –
23 Patiesi! Meli ir pakalnu svētki
un klaigas uz kalniem!
Patiesi! Kungs, mūsu Dievs,
ir glābiņš Israēlam!
24 Bet kauna darbi
kopš jaunības aprija mūsu tēvu pūles,
viņu avis un vēršus,
viņu dēlus un meitas.
25 Lai tupstam kaunā,
lai sedzamies negodu,
jo pret Kungu, savu Dievu, esam grēkojuši –
mēs un mūsu tēvi, –
no jaunības līdz pat šodienai!
Kunga, mūsu Dieva, balsij
mēs neklausījām.
