1 Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, valdīšanas sākumā šāds Tā Kunga vārds nāca pār Jeremiju: 2 "Tā saka Tas Kungs: nostājies Tā Kunga nama pagalmā un pasludini tiem, kas sanākuši no visām Jūdas pilsētām Dievu pielūgt Viņa namā, visus tos vārdus, ko Es tev uzdevu tiem sludināt, un nenoklusē neviena vārda! 3 Varbūt viņi uzklausīs tos un atgriezīsies ikviens no sava ļaunā ceļa. Tad varbūt arī Man kļūtu žēl Mana nodoma tiem sūtīt nelaimi viņu ļauno darbu dēļ. 4 Tādēļ tev viņiem jāsaka: tā saka Tas Kungs: ja jūs Mani neklausīsit un nestaigāsit pēc Maniem baušļiem, ko Es jums devu, 5 un, ja jūs neuzklausīsit Manu kalpu praviešu vārdus, kurus Es vienmēr pie jums sūtīju, kaut arī jūs tiem neklausījāt, 6 tad Es darīšu šim namam tā kā citkārt namam Šīlo un darīšu šīs pilsētas vārdu par lāsta vārdu visām zemes tautām!" 7 Kad priesteri un pravieši un visa tauta dzirdēja visus šos vārdus, ko Jeremija runāja Tā Kunga namā, 8 un, kad Jeremija bija beidzis sludināt visu to, kas viņam pēc Tā Kunga pavēles bija jādara zināms visai tautai, tad priesteri un pravieši un visa tauta sagrāba Jeremiju un sacīja: "Tev tagad jāmirst! 9 Kādēļ tu sludini Tā Kunga Vārdā, ka šim namam tā klāsies kā namam Šīlo un ka šī pilsēta būs tik tukša un galīgi nolaista, ka tur neviens vairs nedzīvos?" Visi ļaudis Dieva namā naida pilni sadrūzmējās cieši ap Jeremiju. 10 Kad Jūdas augstie vadoņi to dzirdēja, tie devās no ķēniņa pils uz Tā Kunga namu un apmetās tiesas sēdei Tā Kunga nama jaunajos vārtos. 11 Tad priesteri un pravieši sacīja augstāko vadītāju un visas tautas priekšā: "Šis vīrs ir nāvi pelnījis, jo viņš sludināja pret šo pilsētu, kā jūs dzirdējāt ar pašu ausīm." 12 Bet Jeremija runāja uz visiem lielkungiem un uz visu tautu un sacīja: "Tas Kungs sūtīja mani un lika man vērst pret šo namu un pret šo pilsētu visus tos draudu vārdus, ko jūs dzirdējāt. 13 Tad nu labojieties savos dzīves ceļos un visā savā rīcībā un klausait Tā Kunga, sava Dieva, balsij, tad Tam Kungam būs žēl un Viņš atteiksies no soda, ar ko Viņš jums piedraudējis! 14 Bet es esmu jūsu varā, jūs varat ar mani darīt, kā tas pēc jūsu domām ir labi un pareizi! 15 Tikai tas jums jāzina: ja jūs mani nokaujat, tad jūs izliesit nenoziedzīgas asinis pār sevi, pār šo pilsētu un tās iedzīvotājiem, jo Tas Kungs patiesi mani ir sūtījis pasludināt visus šos vārdus jūsu ausīm." 16 Tad lielkungi un visa tauta sacīja priesteriem un praviešiem: "Šis vīrs nav nāvi pelnījis, jo viņš mums sludināja Tā Kunga, mūsu Dieva, uzdevumā." 17 Tad cēlās arī daži no tautas vecajiem un sacīja visiem sapulcētiem ļaudīm: 18 "Jūdas ķēniņa Hiskijas valdīšanas laikā uzstājās pravietis Miha no Morešetas un runāja visas Jūdas tautas priekšā un teica: tā saka Tas Kungs Cebaots: Ciānu ars kā tīrumu, Jeruzāleme paliks par drupu kaudzi, un Tā Kunga nama kalns kļūs par meža apklātu augstieni! 19 Vai tad Jūdas ķēniņš Hiskija un tauta viņu tādēļ nokāva? Hiskija taču bijās To Kungu un pielūdza Viņu, ka Tam Kungam kļuva žēl un Viņš atteicās no soda, ar ko Viņš tiem bija piedraudējis. Un mēs lai apgrūtinātu savu sirdsapziņu ar tik lielu ļaunumu?" 20 Taču toreiz bija vēl viens vīrs, kas uzstājās kā pravietis un sludināja Tā Kunga vārdā, tas bija Ūrija, Šemajas dēls, no Kirjat-Jeārimas; viņš sludināja pret šo pilsētu un pret šo zemi ar tādiem pašiem vārdiem kā Jeremija. 21 Kad ķēniņš Jojakīms un visi viņa virsnieki un augstākie darbinieki to dzirdēja, tad viņš gribēja Ūriju nokaut. Bet Ūrija, to dzirdējis, izbijās un aizbēga uz Ēģipti. 22 Tad ķēniņš Jojakīms sūtīja vīrus uz Ēģipti, Ēlnātānu, Ahbora dēlu, un vēl citus. 23 Tie atveda Ūriju no Ēģiptes un noveda to pie ķēniņa Jojakīma. Tas viņu lika nokaut ar zobenu un izmest viņa miesas vienkāršu ļaužu kapos. 24 Bet Ahikāma, Šafana dēla, roka bija ar Jeremiju un to pasargāja, ka viņu neizdeva tautai nokaušanai.
Jeremija sludina templī
(Jer 7:1–15)1 Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, valdīšanas sākumā no Kunga nāca šie vārdi: 2 “Tā saka Kungs: stājies Kunga nama pagalmā un runā uz visām Jūdas pilsētām, kas nāk zemoties Kunga namā, visus šos vārdus, ko es pavēlēju runāt uz tiem – neizlaid ne vārda! 3 Varbūt tie klausīsies un novērsīsies katrs no sava ļaunā ceļa, un es varēšu rimt no ļauna, ko es biju domājis tiem darīt viņu ļauno darbu dēļ. 4 Saki viņiem: tā saka Kungs: ja jūs neklausīsieties uz mani, lai rīkotos pēc manas bauslības, ko es jums devu, 5 lai klausītos manu kalpu praviešu vārdos, kurus es sūtīju pie jums – bez mitas sūtīju, bet jūs neklausījāties! – 6 tad es darīšu šim namam kā Šīlo un šo pilsētu es padarīšu par lāstu visām zemes tautām!”
Mēģinājums nonāvēt Jeremiju
7 Priesteri, pravieši un visa tauta dzirdēja Jeremiju runājam šos vārdus Kunga namā. 8 Un, kad Jeremija pateica tautai visu, ko Kungs bija pavēlējis, tad priesteri, pravieši un tauta viņu sagrāba, sacīdami: “Mirtin tu mirsi! 9 Kādēļ tu pravietoji Kunga vārdā, sacīdams: šis nams būs kā Šīlo, un šī pilsēta izputēs, ka neviens tur vairs nedzīvos?!” Un visa tauta sapulcējās ap Jeremiju Kunga namā. 10 To dzirdējuši, Jūdas augstmaņi atnāca no ķēniņa nama uz Kunga namu un apsēdās Kunga Jauno vārtu ailā.
11 Tad priesteri un pravieši teica augstmaņiem un visai tautai: “Nāves spriedums šim vīram, jo par šo pilsētu viņš pravietoja tā, kā jūs pašu ausīm to dzirdējāt!” 12 Bet Jeremija teica visiem augstmaņiem un visai tautai: “Kungs mani sūtīja pravietot šim namam un šai pilsētai visus šos vārdus, ko jūs dzirdējāt! 13 Un tagad – dariet, ka top labs jūsu gājums un jūsu darbi, un klausiet Kunga, jūsu Dieva, balsij, un Kungs rimsies no ļauna, ko jums solījis! 14 Bet es, redzi, es esmu jūsu rokās! Dariet man to, kas jums šķiet labi un taisnīgi! 15 Tik zināt ziniet – ja jūs mani nonāvēsiet, tad jūs izliesiet nevainīgā asinis pār jums pašiem un pār šo pilsētu un tās iemītniekiem, jo patiesi Kungs mani ir sūtījis runāt, ka jūs dzirdat visus šos vārdus!”
16 Tad augstmaņi un tauta teica priesteriem un praviešiem: “Lai nav šim vīram nāves sprieduma, jo viņš runājis uz mums Kunga, mūsu Dieva, vārdā!” 17 Un cēlās vīri no zemes vecajiem un runāja uz visu tautas sapulci: 18 “Moraštietis Miha pravietoja Jūdas ķēniņa Hizkijas dienās un teica visai Jūdas tautai: tā saka Pulku Kungs:
kā lauku Ciānu uzars,
un Jeruzāleme būs drupās,
un tempļa kalns par krūmainu pakalnu kļūs! –
19 Vai Jūdas ķēniņš Hizkija un visa Jūda viņu nāvēt nonāvēja? Vai viņš nebijās Kunga? Vai nelūdza Kungu? – un Kungs rimās no ļauna, ko bija tiem solījis, bet mēs darām lielu ļaunumu sev pašiem!”
20 Bija vēl kāds vīrs, kas pravietoja Kunga vārdā, – Ūrijāhu, Šemaja dēls, no Kirjat-Jeārīmas, viņš pravietoja par šo pilsētu un par šo zemi gluži kā Jeremija! 21 Ķēniņš Jehojākīms un visi viņa varenie un augstmaņi dzirdēja viņa vārdus, un ķēniņš lūkoja viņu nonāvēt. Ūrijāhu to padzirdēja, nobijās un aizbēga uz Ēģipti. 22 Bet ķēniņš Jehojākīms sūtīja vīrus uz Ēģipti – Elnātānu, Ahbora dēlu, un citus kopā ar viņu, 23 un tie aizveda Ūrijāhu no Ēģiptes un atveda viņu pie ķēniņa Jehojākīma, un tas viņu nogalēja ar zobenu un nometa viņa līķi vienkāršu ļaužu kapos!
24 Taču Jeremijas pusē bija Ahīkāms, Šāfāna dēls, un viņu neatdeva tautas rokā, ka tie viņu nogalē.
