1 Tad Jerubbaals, tas ir Gideons, un līdz ar viņu visa karotāju saime, kas bija pie viņa, cēlās agri no rīta un apmetās pie Haroda avota, tā ka Midiāna nometne bija no viņa uz ziemeļiem ielejā aiz Mores pakalna. 2 Un Tas Kungs sacīja Gideonam: "Pie tevis ir pārāk daudz karotāju, lai Es varētu nodot Midiānu viņu rokā un lai Israēls nevarētu Manā priekšā dižoties, sacīdams: es pats esmu sev ar savu roku sagādājis glābšanu. - 3 Bet tāpēc liec tagad saukt, visai tautai dzirdot, sacīdams: kas baidās un kam ir bailes, tas lai griežas atpakaļ un steidzas projām no Gileāda kalna." Un tā no tautas griezās atpakaļ divdesmit divi tūkstoši, bet palika desmit tūkstoši. 4 Bet Tas Kungs sacīja Gideonam: "Aizvien vēl ļaužu ir par daudz; noved tos lejā pie ūdens, tur Es tev tos izlasīšu, un lai notiek tā: par kuru Es teikšu: šim būs iet ar tevi, - tas tad lai arī iet ar tevi, bet ikviens, par kuru Es teikšu: šim nebūs iet ar tevi, - tas lai arī neiet!" 5 Kad Gideons noveda ļaudis lejā pie ūdens, tad Tas Kungs sacīja Gideonam: "Ikvienu, kas ar savu mēli laks ūdeni, tā kā suns lok, novieto par sevi un tāpat ikvienu, kas nometīsies ceļos, lai dzertu." 6 Un to skaits, kuri bija lakuši no savas rokas mutē, bija trīs simti vīru, bet visi citi ļaudis bija ūdeni dzēruši, ceļos nometušies. 7 Un Tas Kungs sacīja Gideonam: "Ar šiem trīs simti vīriem, kas lakuši, Es jūs gribu izglābt, un Es nodošu Midiānu tavā rokā; tāpēc atlaid visu pārējo tautu, ikviens lai iet uz savu dzīves vietu." 8 Un viņi ņēma savu ceļamaizi un arī savas taures, bet visus pārējos Israēla vīrus viņš atlaida, ikvienu uz savu telti, bet paturēja sev tikai šos trīs simti vīrus. Bet Midiāna nometne atradās zem viņa ielejā. 9 Un tanī naktī notika, ka Tas Kungs ar viņu runāja un viņam sacīja: "Celies, trauc lejup, jo Es esmu viņus nodevis tavā rokā. 10 Bet, ja tu bīsties viens pats noiet lejā nometnē, tad ej tu un tavs puisis Pura. 11 Tad tu dzirdēsi, ko tie runā, un pēc tam tavas rokas kļūs stipras un tu dosies lejā pret nometni." Tad viņš nogāja ar savu puisi Puru līdz pirmajiem apbruņotiem sargiem nometnes malā. 12 Un midiānieši un amalekieši, kā arī visi austrumu vīri bija saplūduši ielejā tik lielā skaitā kā siseņu bari, un to kamieļu pulki nebija saskaitāmi, tik daudz kā smiltis jūras malā. 13 Kad Gideons tur nonāca, tad redzi, viens vīrs stāstīja savam biedram sapni un sacīja: "Raugi, es nesen redzēju sapni: labi cepts miežu plācenis ieripoja midiāniešu nometnē, atvēlās līdz teltij un to tā ķēra, ka tā krita un apgāzās pavisam otrādi, un tā telts sakrita." 14 Tad viņa biedrs atbildēja: "Tas nenozīmē neko citu kā israēlieša Gideona, Joasa dēla, zobenu. Dievs ir nodevis midiāniešus un visu mūsu nometni viņa rokā." 15 Kad Gideons dzirdēja sapņa stāstījumu un tā izskaidrojumu, tad viņš pateikdamies krita uz sava vaiga pie zemes, atgriezās atpakaļ Israēla nometnē un sacīja: "Celieties, jo Tas Kungs Midiāna nometni ir nodevis jūsu rokā!" 16 Un viņš sadalīja tos trīs simti vīrus trijās vienībās ar vadītājiem un deva visiem taures un tukšas krūzes rokā līdz ar lāpām šajās tukšajās krūzēs. 17 Un viņš tiem sacīja: "Skatieties uz mani un tā arī dariet! Un redzi, kad es nonākšu pie nometnes malas - kā es darīšu, tā dariet arī jūs! 18 Kad es taurēšu - es un visi, kas ir pie manis, tad arī jūs pūtiet taures apkārt ap visu nometni un sauciet: Tam Kungam un Gideonam!" 19 Tad Gideons ar simts vīriem, kas bija kopā ar viņu, nonāca nometnes malā nakts vidējās sardzes maiņas iesākumā, un midiānieši bija tikko kā pabeiguši novietot sargus, kad israēlieši pūta taures un sadauzīja traukus, kas tiem bija rokās. 20 Un tā trīs simti izlasītu vīru pūta taures un sadauzīja traukus, savā kreisajā rokā viņi stingri turēja lāpas un savā labajā rokā taures, lai pūstu, un kliedza: "Tam Kungam un Gideonam - zobens!" 21 Un tie palika stāvot, ikviens savā vietā visapkārt nometnei. Tad viss karaspēks nometnē sakustējās, sacēla troksni un metās bēgt, 22 jo, kad trīs simti vīru pūta taures, tad Tas Kungs vērsa viena zobenu pret otra zobenu pa visu nometni, un tie bēga līdz Bet-Sitai uz Cereras pusi līdz Abel-Meholas krastmalai pie Tabatas. 23 Tad tika sasaukti Israēla vīri no Naftaļa, Ašera un Manases ciltīm, itin visi, un tie vajāja Midiānu. 24 Un Gideons izsūtīja vēstnešus pa visiem Efraima kalniem, sacīdams: "Dodieties lejup pretī midiāniešiem, atņemiet tiem ūdeņus līdz pat Bet-Bārai un tāpat nogrieziet tiem pāreju pār Jordānu." Tad visi Efraima vīri paklausīja un ieņēma ūdens avotus līdz Bet-Bārai un pāreju pār Jordānu. 25 Viņi sagūstīja abus midiāniešu vadoņus Orebu un Seēbu, un viņi nogalināja Orebu pie Zūr-Orebas , bet Seēbu viņi nogalināja pie Jeker-Seēbas , un tie tālāk vajāja Midiānu, bet Oreba un Seēba galvas tie atnesa Gideonam viņā pusē Jordānai.
Gideona uzvara
1 Tad Jerubaals, tas ir Gideons, un visi ļaudis, kas bija kopā ar viņu, rīta agrumā apmetās nometnē pie Harodas avota. Midjāna nometne bija uz ziemeļiem ielejā pie Mores kalna. 2 Un Kungs teica Gideonam: “Pārāk daudz ļaužu ir kopā ar tevi, lai es nodotu Midjānu viņu rokās, ka Israēls nepaaugstinātos, sacīdams: mūsu paša roka ir mūs izglābusi! 3 Tāpēc izziņo, ļaudīm dzirdot: kurš bīstas un baiļojas, lai griežas atpakaļ un dodas prom no Gileāda kalna!” Tad divdesmit divi tūkstoši no ļaudīm griezās atpakaļ, bet desmit tūkstoši palika.
4 Kungs teica Gideonam: “Vēl ir par daudz ļaužu. Noved tos pie ūdens, tur es tev tos atlasīšu. Par kuru es tev teikšu, ka tam jāiet tev līdzi, tas lai iet tev līdzi, bet visi, par kuriem es teikšu, ka tiem nav jāiet tev līdzi, lai neiet!” 5 Tad viņš noveda ļaudis pie ūdens, un Kungs teica Gideonam: “Visus tos, kas lok ūdeni ar mēli kā suns, nostādi atsevišķi, un tāpat visus, kas metas ceļos, lai dzertu.” 6 Tie, kuri laka no rokas mutē, bija trīs simti vīru, bet visi pārējie ļaudis ūdeni dzēra, nometušies ceļos.
7 Tad Kungs teica Gideonam: “Ar šiem trīs simti vīriem, kuri laka, es jūs izglābšu un nodošu Midjānu jūsu rokā, bet pārējie ļaudis lai dodas mājās.” 8 Ļaudis ņēma pārtiku un savus pūšamos ragus, un viņš aizsūtīja uz teltīm visus pārējos Israēla vīrus, bet tos trīs simtus viņš paturēja. Un midjāniešu nometne bija ielejā lejpus tiem.
9 Tajā pašā naktī Kungs viņam teica: “Celies, ej lejā pret nometni, jo es to esmu nodevis tavā rokā! 10 Bet, ja tu baidies doties lejā, ej uz nometni kopā ar savu puisi Puru 11 un ieklausies, ko viņi runā, – tad tavas rokas kļūs stipras, un tad dodies pret nometni!” Un viņš kopā ar savu puisi Puru nokāpa līdz nometnes priekšējām rindām. 12 Midjānieši, amālēkieši un visi austrumnieku dēli gulēja ielejā kā siseņu bars, un viņu kamieļi bija bez skaita – tik daudz kā smiltis jūrmalā! 13 Gideons nāca, un, redzi, kāds vīrs atstāstīja sapni savam biedram. Viņš sacīja: “Redzi, es redzēju sapni. Skatos – apaļš miežu maizes klaips veļas uz midjāniešu nometni, nonāk līdz teltij, atsitas pret to, un tā krīt. Apgāž telti kājām gaisā, un tā paliek guļam.” 14 Viņa biedrs atbildēja: “Tas nav nekas cits kā israēliešu vīra Gideona, Joāša dēla, zobens! Dievs ir nodevis viņa rokā Midjānu un visu šo nometni!”
15 Kad Gideons dzirdēja sapņa atstāstījumu un skaidrojumu, viņš zemojās un, atgriezies Israēla nometnē, sacīja: “Celieties, jo Kungs midjāniešu nometni ir nodevis jūsu rokā!” 16 Viņš sadalīja tos trīs grupās ar vadītājiem, deva visiem pūšamos ragus un tukšas krūkas, kurās iekšā bija lāpas. 17 Viņš tiem teica: “Skatieties uz mani un dariet tāpat. Redzi, kad es nonākšu līdz nometnes malai, tad dariet tāpat kā es. 18 Kad es pūtīšu ragu – tad lai visi, kas kopā ar mani, dara tāpat kā es! Tad arī jūs pūtiet ragus visapkārt nometnei un sauciet: Kungam un Gideonam!”
19 Gideons kopā ar simts vīriem nonāca līdz nometnes malai vidējās sardzes sākumā, kad tie tikko bija nomainījuši sargus. Viņi pūta ragus un sadauzīja krūkas, kas tiem bija rokās. 20 Visas trīs grupas pūta ragus un sasita krūkas, turēdami kreisajā rokā lāpas un labajā – ragus, ko pūst. Viņi kliedza: “Zobens Kungam un Gideonam!” 21 Ikviens palika stāvam savā vietā apkārt nometnei. Bet nometnē visi skraidīja, bļaustījās un bēga. 22 Kad skanēja trīs simti ragu, Kungs vērsa ikviena zobenu pret katru un pret visiem, un viss karaspēks bēga līdz pat Bēt-Šitai uz Cerēras pusi un līdz Ābel-Mholas robežai pie Tabātas. 23 Tad tika sasaukti Israēla vīri no Naftālī, Ašēra un visa Manases, un tie vajāja Midjānu. 24 Gideons izsūtīja vēstnešus visos Efraima kalnos, vēstīdams: “Nāciet lejā pret Midjānu un ieņemiet pirms tiem ūdeņus līdz Bēt-Bārai un Jardānu.” 25 Viņi sagūstīja divus Midjāna vadoņus – Orēbu un Zeēvu. Orēbu viņi nokāva pie Orēba klints, bet Zeēvu – pie Zeēva vīnspaida. Tā viņi vajāja Midjānu. Bet Orēba un Zeēva galvas pāri Jardānai viņi atnesa Gideonam.
