1 Bet Israēla bērni joprojām darīja to, kas Tā Kunga acīs ļauns, arī kad Ehuds bija nomiris. 2 Tad Tas Kungs viņus nodeva Jabīna, Kānaāna ķēniņa, rokā, kas valdīja Hacorā, bet viņa karaspēka virspavēlnieks bija Sisera, kas dzīvoja Harošet-Gojimā. 3 Tad Israēla bērni piesauca To Kungu, jo Jabīnam bija deviņi simti dzelzs kara ratu, un viņš bija Israēla bērnus divdesmit gadus smagi apspiedis. 4 Tai laikā Israēlā soģe bija praviete Debora, Lapidota sieva. 5 Un viņai bija sēdeklis zem Deboras palmas, starp Rāmu un starp Bēteli Efraima kalnos, un pie viņas Israēla bērni griezās pēc taisnības. 6 Un viņa nosūtīja un aicināja Baraku, Abinoāma dēlu, no Kedešas, Naftaļa ciltī, un viņam teica: "Tiešām, Tas Kungs, Israēla Dievs, tev ir pavēlējis: celies un dodies uz Tābora kalnu un ņem sev līdzi desmit tūkstošus vīru no Naftaļa bērniem un no Zebulona bērniem. 7 Tad Es tev pievedīšu Kišonas ielejā Siseru, Jabīna karaspēka virspavēlnieku, kopā ar viņa kara ratiem un viņa pulkiem, un Es viņus nodošu tavā rokā." 8 Tad Baraks viņai atbildēja: "Ja tu nāksi man līdzi, tad es iešu, bet, ja tu nenāksi līdzi, tad es neiešu." 9 Un viņa sacīja: "Es katrā ziņā iešu ar tevi, tomēr uzvaras goda balva šai gājienā, kurā tu tagad dosies, nepiederēs tev, jo Tas Kungs nodos Siseru kādas sievas rokā." Un Debora cēlās un gāja kopā ar Baraku uz Kedešu. 10 Un Baraks sasauca Zebulonu un Naftali Kedešā, un desmit tūkstoši vīru viņa vadībā devās augšup; arī Debora gāja viņam līdzi. 11 Bet kenietis Hebers bija atdalījies no Mozus svaiņa Hobaba pēcnācējiem un uzcēla savas teltis līdz pat Caānanima ozolam, kas atradās tuvu pie Kedešas. 12 Un Siseram tika teikts, ka Baraks, Abionāma dēls, ir atnācis Tābora kalnā. 13 Tad Sisera savāca vienkopus visus savus kara ratus, deviņi simti dzelzs ratu, un visus ļaudis, kas bija pie viņa no Harošet-Gojimas, pie Kišonas strauta. 14 Bet Debora sacīja Barakam: "Celies, jo šī ir tā diena, kad Tas Kungs ir nodevis Siseru tavā rokā! Vai Tas Kungs nav izgājis tavā labā karot?" Tad Baraks devās lejā no Tābora kalna, un desmit tūkstoši vīru viņam sekoja. 15 Un Tas Kungs radīja Siseras ratu vadītājos un visā viņa karaspēkā ar Baraka straujo triecienu tādu apjukumu, ka Sisera nolēca no saviem ratiem un bēga kājām. 16 Un Baraks vajāja gan ratus, gan karaspēku līdz Harošet-Gojimai, tā ka viss Sisera karaspēks krita no zobena asmens, un neviens pats nepalika pāri. 17 Un Sisera bēga kājām uz Jaēlas, kenieša Hebera sievas, telti, jo toreiz pastāvēja draudzīgas attiecības starp Jabīnu, Hacora ķēniņu, un kenieša Hebera namu. 18 Tad Jaēla iznāca Siseram pretī un viņam sacīja: "Iegriezies, mans kungs, iegriezies pie manis, nebīsties!" Un viņš pie tās iegriezās teltī, un viņa to apsedza ar segu. 19 Un viņš tai teica: "Lūdzu, dod man mazliet ūdens nodzerties, jo es esmu izslāpis!" Tad viņa attaisīja ādas trauku ar pienu un deva viņam dzert, un tad viņu atkal apsedza. 20 Un viņš tai sacīja: "Nostājies telts ieejā, bet, ja kāds nāk un tev jautā un prasa, vai še nav kāds, tad atbildi: nē, šeit nav neviena cilvēka." 21 Tad Jaēla, Hebera sieva, ņēma kādu no telts mietiņiem un veseri savā rokā, un viņa klusītiņām pie tā piegāja, jo viņš bija aiz noguruma iemidzis. Tad viņa izdzina mietiņu caur viņa deniņiem, tā ka tas iedūrās zemē, un tā viņš nomira. 22 Šinī acumirklī nāca Baraks, kas Siseru bija vajājis; tad Jaēla izgāja viņam pretim un sacīja: "Nāc, es tev parādīšu to vīru, ko tu meklē." Un, kad viņš pie tās iegāja, redzi, Sisera gulēja beigts, un telts mietiņš bija iedurts viņa deniņos. 23 Tā Dievs tanī dienā pazemoja Jabīnu, Kānaāna ķēniņu, Israēla bērnu priekšā. 24 Un Israēla bērnu roka kļuva jo dienas jo smagāka pār Jabīnu, Kānaāna ķēniņu, līdz kamēr viņi to pilnīgi iznīcināja.
Debora un Bārāks
1 Tomēr Israēla dēli turpināja darīt to, kas ļauns Kunga acīs, kad Ēhūds bija miris. 2 Tad Kungs viņus pārdeva kanaāniešu ķēniņam Jābīnam, kurš valdīja Hācorā. Viņa karaspēka virspavēlnieks bija Sīsra – Harošet-Gojīmas iemītnieks. 3 Un Israēla dēli brēca uz Kungu, jo Sīsram bija deviņi simti dzelzs kararatu un viņš nežēlīgi apspieda Israēlu divdesmit gadus.
4 Tolaik praviete Debora, Lapīdota sieva, bija soģe Israēlā. 5 Viņa sēdēja zem Deboras palmas starp Rāmu un Bēteli Efraima kalnos, un Israēla dēli nāca pie viņas, lai viņa spriestu tiesu. 6 Viņa sūtīja pēc Bārāka, Abīnoama dēla, no Kedešas Naftālī novadā un sacīja viņam: “Tā ir pavēlējis Kungs, Israēla Dievs: ej, dodies uz Tābora kalnu un ņem sev līdzi desmit tūkstošus vīru no Naftālī dēliem un Zebulūna dēliem. 7 Pie Kīšonas straumes es izdošu tev Sīsru, Jābīna karaspēka virspavēlnieku, viņa kararatus un viņa lielo pulku – es nodošu viņu tev.” 8 Bet Bārāks viņai atbildēja: “Ja tu nāksi ar mani, es iešu, bet, ja tu nenāksi ar mani, es neiešu.” 9 Tad viņa sacīja: “Es noteikti iešu ar tevi, tomēr ne tev tiks slava uz tā ceļa, kuru tu ej, jo sievas rokā Kungs pārdos Sīsru!” Un Debora cēlās un gāja kopā ar Bārāku uz Kedešu. 10 Bārāks sapulcināja Zebulūnu un Naftālī Kedešā, desmit tūkstoši vīru sanāca kājām, un arī Debora nāca kopā ar viņu. 11 Kēnietis Hebers bija nošķīries no kēniešiem, Mozus sievastēva Hobāba dēliem. Viņš bija uzslējis savu telti pie ozola Caanannīmā, kas pie Kedešas. 12 Sīsram tika paziņots, ka Bārāks, Abīnoama dēls, ir uzkāpis Tābora kalnā.
13 Sīsra sapulcināja pie Kīšonas straumes visus savus kararatus – deviņi simti dzelzs kararatu – un visus savus ļaudis no Harošet-Gojīmas. 14 Tad Debora teica Bārākam: “Celies! Šī ir tā diena, kad Kungs nodevis Sīsru tavā rokā. Vai gan pats Kungs nav izgājis tavā priekšā?!” Un Bārāks nāca lejā no Tābora kalna, un desmit tūkstoši vīru sekoja viņam. 15 Kungs radīja apjukumu Sīsram un sajukumu kararatu pulkā un visā viņa karaspēkā – Bārāka zobena asmens priekšā. Sīsra nolēca no saviem kararatiem un bēga kājām. 16 Bārāks vajāja kararatus un karaspēku līdz Harošet-Gojīmai, un viss Sīsras karaspēks krita no zobena asmens, netika saudzēts neviens. 17 Sīsra kājām aizbēga līdz kēnieša sievas Jaēlas teltij, jo starp Hācoras ķēniņu Jābīnu un kēnieša Hebera namu bija miers. 18 Jaēla iznāca Sīsram pretī un teica: “Iegriezies, mans kungs, iegriezies pie manis, nebīsties!” Viņš ienāca pie tās teltī, un viņa to apklāja ar paklāju. 19 Tad viņš tai sacīja: “Jel iedod man padzerties mazliet ūdens, jo man slāpst!” Un viņa attaisīja piena trauku, iedeva tam padzerties un apklāja viņu. 20 Viņš tai sacīja: “Nostājies telts durvīs un, ja kāds nāk un jautā, vai te kāds ir, atbildi: nav!” 21 Tad Hebera sieva Jaēla ņēma telts mietiņu, satvēra rokā āmuru, klusi pienāca pie viņa un iedzina mietiņu viņa deniņos, tā ka tas iedūrās zemē. Cieši aizmidzis bez samaņas viņš nomira. 22 Un, redzi, Bārāks dzinās pakaļ Sīsram. Bet Jaēla iznāca viņam pretī un sacīja: “Nāc, es tev parādīšu to vīru, ko tu meklē!” Viņš ienāca pie tās, un redzi, Sīsra gulēja beigts, un mietiņš tam deniņos. 23 Tā Dievs todien Israēla dēlu priekšā pazemoja kanaāniešu ķēniņu Jābīnu. 24 Israēla dēli jo varen cīkstējās pret kanaāniešu ķēniņu Jābīnu, līdz tie kanaāniešu ķēniņu Jābīnu iznīdēja pavisam.
