1 Ciānas dēļ es neklusēšu un Jeruzālemes dēļ es nerimšu, kamēr tās taisnība aust kā rīta saule un tās pestīšana atspīd kā degoša lāpa, 2 kamēr tautas redzēs tavu taisnību, visi ķēniņi tavu godību un tevi sauks jaunā vārdā, ko noteiks Tā Kunga mute. 3 Un tu būsi skaists vainags Tā Kunga rokā un ķēniņa galvas rota tava Dieva rokā. 4 Tevi vairs nesauks: Atstātā, nedz tavu zemi: Tuksnesis, bet tevi sauks: Pie kā Man labs prāts un tavu zemi: Salaulātā. Jo Tam Kungam būs labs prāts pie tevis, un tava zeme būs it kā salaulāta ar Viņu. 5 Jo, kā jauneklis apprecas ar jaunavu, tā tavi bērni vienosies ar tevi, un, kā līgavainis priecājas par savu līgavu, tā tavs Dievs priecāsies par tevi. 6 "Pār taviem mūriem, Jeruzāleme, Es iecēlu sargus, tie necietīs klusu ne dienu, ne nakti." Jūs, kam jādomā par To Kungu, neliecieties mierā 7 un nemitieties Viņam atgādināt, kamēr Viņš neizveido Jeruzālemi un nepadara to slavenu virs zemes. 8 Tas Kungs ir zvērējis pie Savas labās rokas un pie Sava stiprā elkoņa: "Tavu labību Es turpmāk vairs nedošu ēšanai taviem ienaidniekiem, un svešinieki nekad vairs nedzers tavu vīnu, gar kuru tu esi nopūlējusies! 9 Bet, kas ievāks, tie arī ēdīs un slavēs To Kungu, un, kas lasīs ogas vīnam, tie to arī dzers Manas svētnīcas pagalmos." 10 Izeita, izeita pa vārtiem! Sataisiet ceļu tautai, dariet līdzenu, dariet līdzenu staigājamo ceļu! Novāciet akmeņus, uzvelciet karogu tautām! 11 Redzi, Tas Kungs liek pasludināt līdz pasaules galam: "Sakait Ciānas meitai: redzi, tava pestīšana nāk, un tās alga nāk līdz ar to, un tās atmaksa iet tai pa priekšu!" 12 Un viņu, Ciānas meitu, sauks: Svētā tauta, Tā Kunga atpestītie! Un tevi sauks: Meklētā, nekad vairs neatstājamā pilsēta.
Ciānas jaunais vārds
1 Es klusu necietīšu – Ciānas dēļ!
Es nerimšos – Jeruzālemes dēļ!
Līdz tās taisnība ausīs kā rīts
un tās glābšana degs kā lāpa!
2 Tautas redzēs tavu taisnību
un visi ķēniņi tavu godību,
tad tevi sauks jaunā vārdā,
kā Kungs būs teicis.
3 Tu būsi krāšņs vainags Kunga rokā,
ķēnišķs kronis Dieva plaukstā!
4 Par tevi vairs neteiks: pamestā! –
par tavu zemi vairs nesacīs: izpostījums! –
par tevi teiks: es tevi kāroju! –
un par tavu zemi: līgava! –
Jo Kungs tevi kāros
un tava zeme būs viņa līgava.
5 Jo, kā jauneklis apņem jaunavu,
tā tavi dēli tevi apņems,
kā līgavainis priecājas par līgavu,
tā priecāsies par tevi Dievs!
6 Taviem mūriem, Jeruzāleme,
es iecēlu sargus,
ne dienu, ne nakti –
nekad tie necietīs klusu,
jūs, kam jāpiemin Kungs,
ne mirkli nerimstiet!
7 Nerimstiet ne mirkli,
kamēr viņš iedibinās,
kamēr viņš uzcels Jeruzālemi
zemei par slavu!
8 Kungs zvērējis pie savas labās rokas
un pie sava stiprā elkoņa:
“Vairs nedošu tavu maizi
ēst taviem naidniekiem,
svešinieku dēlus
vairs nedzirdīšu ar tavu jaunvīnu,
ko tu esi sapūlējusi!
9 Tie, kas to ievākuši,
paši ēdīs no tā un slavēs Kungu,
tie, kas to lasījuši, paši dzers to
manas svētnīcas pagalmos!”
10 Ejiet! Ejiet pa vārtiem!
Sataisiet ceļu tautai!
Būvējiet! Būvējiet ceļu,
nolasiet akmeņus!
Celiet pār tautām karogu!
11 Klau, Kungs skandē līdz zemes malām –
sakiet Ciānas meitai:
“Redzi, tava glābšana nāk,
redzi, tava alga ir viņa rokā,
un tava atlīdzība nāk viņam līdzi!”
12 Tad viņus sauks – svētā tauta,
Kunga izpirktie,
un tevi sauks – Ilgotā,
pilsēta, kas nav pametama!
