1 Es dziedāšu par savu dvēseles draugu, sava sirdsdrauga dziesmu par viņa vīnadārzu! Manam sirsnīgajam draugam bija vīnadārzs auglīgā pakalnā. 2 Viņš to apraka, iztīrīja no akmeņiem un apstādīja ar labiem vīnakoka stādiem; tā vidū viņš uzcēla torni, izcirta vietu vīna spaidam un sagaidīja, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa skābas vīnogas. 3 Tad nu jūs, Jeruzālemes iedzīvotāji, un jūs, Jūdas vīri, spriediet tiesu starp Mani un Manu vīnadārzu! 4 Kas tad Man vēl bija ko darīt Savā vīnadārzā, ko Es nebūtu darījis? Kāpēc gan Es gaidīju, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa negaršīgas vīnogas? 5 Es jums teikšu, ko Es darīšu ar Savu vīnadārzu: Es nojaukšu tā sētu, lai to nogana; Es noārdīšu tā mūri, lai to samin un izmīda. 6 Es to aizlaidīšu postā, to vairs neapgraizīs un neapraks, tā ka tur augs ērkšķi un dadži, Es pavēlēšu mākoņiem, lai tam lietu vairs nedod. - 7 Tā Kunga Cebaota vīnadārzs ir Israēla nams, un Jūdas vīri ir stādi, kam pieder Viņa sirds. Viņš sagaida taisnu tiesu, bet redzi, izlej asinis, taisnīgumu, bet redzi, atskan vaimanas! 8 Bēdas tiem, kas ceļ namu pēc nama un iegūst tīrumu pēc tīruma, kamēr nekas vairs pāri nepaliek, un jūs esat vienīgie zemes īpašnieki! 9 Manās ausīs skan Tā Kunga Cebaota vārds: "Tiešām, būs daudz lielu un skaistu postā aizlaistu namu, tie stāvēs tukši! 10 Jo desmit jūga vietas (birzumi) vīnadārza nesīs tikai vienu vien spaini vīna un viens homers sēklas tikai vienu pūru." 11 Bēdas lai tiem, kas jau rīta agrumā kāro pēc reibinošiem dzērieniem un sēd līdz vēlam vakaram, lai apreibinātos ar vīnu! 12 Tur ir cītaras un arfas, bungas un flautas un vīns viņu dzīrēs, bet Tā Kunga ceļus viņi neierauga, un Viņa roku darbu viņi neredz. 13 Tādēļ mana tauta tiks aizvesta trimdā, saprāta trūkuma dēļ, viņas dižciltīgie cietīs badu, un lielākā tās daļa mocīsies slāpēs. 14 Tādēļ elle atpleš savu rīkli un atver plaši savu muti, lai tur nogrimtu Jeruzālemes dižciltīgie, tās ļaužu bari, dzīves burzma un troksnis un visi, kas tur līksmojas. 15 Tas nolieks pie zemes vienkāršos ļaudis, pazemos labākos un liks noslīgt pie zemes uzpūtīgo acīm. 16 Bet Tas Kungs Cebaots dižens stāvēs ar Savu tiesu, un svētais Dievs svēts parādīsies Savā taisnībā. 17 Un jēri tur ganīsies it kā savās ganībās, un svešinieki noēdīs bagāto atmatā pamestās druvas. 18 Bēdas tiem, kas velk pie sevis netaisnību ar melu saitēm un grēku kā ar ratu virvēm, 19 kas saka: "Lai Viņš steidzas, lai Viņš pasteidzina Savu darbu, ka mēs to redzam! Lai notiek un piepildās Israēla Svētā lēmums, lai mēs to saredzam un lai tas mums top saprotams!" 20 Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas tumsību tur par gaismu un gaismu par tumsību, kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu! 21 Bēdas lai tiem, kas tikai pašu acīs ir gudri un prātīgi tikai paši savās iedomās! 22 Bēdas lai tiem, kas ir varoņi vīna dzeršanā un spēkavīri darīt reibinošus dzērienus, 23 kas dāvanu dēļ attaisno vainīgo un atrauj taisnību nevainīgajam! 24 Tādēļ, tāpat kā uguns aprij salmus un kā sakaltuši stublāji saplok liesmās, tā saplaks viņu sakne kā prauli, un viņu ziedi aizlidos kā putekļi, jo viņi ir atmetuši Tā Kunga Cebaota bauslību un nicinājuši Israēla Svētā vārdu. 25 Tādēļ arī iedegās Tā Kunga dusmas pret Viņa tautu, un Viņš izstiepa Savu roku pret viņiem un viņus sita, ka kalni trīcēja un viņu līķi kā mēsli gulēja uz ielas. Tomēr Viņa dusmas vēl nav rimušas un mitējušās, un Viņa roka arvien vēl pacelta. 26 Un Viņš pacels par zīmi karogu tālajām tautām un aicinās kādu no zemes gala, un redzi, tā steigšus jau tuvojas. 27 Un nav neviena nedz piekusuša, nedz ļodzīga viņu vidū; neviens nesnauž un neguļ, nevienam neatraisās viņa gurnu josta, un nevienam nepārtrūkst viņa kurpju siksnas. 28 Viņu bultas ir asas un viņu stopi ir stingri uzvilkti; viņu zirgu nagi ir cieti kā klints, un viņu ratu riteņi kā viesulis; 29 viņu balsu dunoņa ir kā lauvas rūkoņa, tie rūc kā jauni lauvas, kas ņurdēdami sagrābj laupījumu un to aiznes, un nav neviena, kas viņiem to atņemtu! 30 Pār to velsies tanī dienā kā jūras bangas; kad raudzīsies uz zemi, tur klāsies baiga tumsa, un aiz miglas un padebešu segas vairs neliksies gaisma spīdam.
Dziesma par Kunga vīnadārzu
1 Jel dziedāšu manam mīļajam
mana mīļā dziesmu par viņa vīnadārzu!
Manam mīļajam bija vīnadārzs
leknā kalngalā.
2 Viņš to uzraka, akmeņus nolasīja,
labiem vīnastādiem apstādīja,
vidū uzslēja torni,
izcirta vīnspaidu,
gaidīja, ka ienāksies vīnogas,
bet ienācās skābules!
3 Un tagad, Jeruzālemes iemītnieki un Jūdas vīri,
spriediet tiesu starp mani
un manu vīnadārzu!
4 Ko vēl lai daru savam vīnadārzam,
ko neesmu tam darījis?!
Es taču cerēju, ka ienāksies vīnogas,
bet ienācās skābules?!
5 Tagad nu ziniet,
ko darīšu savam vīnadārzam!
Es tam noņemšu žogu – lai izrij,
noplēsīšu mūri – lai izmīda!
6 Par postažu pataisīšu,
vairs to ne griezīs, ne cirps,
tur sliesies dzelkšņi un ērkšķi,
un mākoņiem pavēlēšu
nedot tam lietu!
7 Pulku Kunga vīnadārzs ir Israēla nams,
un Jūdas vīri ir viņa prieka stādi,
viņš gaidīja tiesu, un še – asinis,
taisnību, un še – brēkšana!
Bēdas un posts ļaundariem
8 Vai! tiem, kas krāj namu pie nama,
liek lauku pie lauka,
ka vairs ne vietas –
nu vieni jūs mītat uz zemes!
9 Pulku Kungs saka man:
“Daudzie nami par postažu kļūs,
lieli un labi tie, bet neviens tajos nemitīs!
10 Desmit vīnadārzi dos vienu grozu
un maiss graudu – tik sauju!”
11 Vai! tiem, kas rīta agrumā ceļas,
stipram dzeramam pakaļ skrien,
līdz vēlam vakaram vīnā deg!
12 Tur ir liras un arfas,
bungas un stabules,
un vīns tiem plūst dzīrēs,
bet Kunga darbi tiem nerūp,
tie viņa veikumu neredz!
13 Tādēļ mana tauta ies trimdā – jo nesajēdz!
Tās godātie vīri cietīs badu,
un pūlis tvīks slāpēs!
14 Tādēļ šeols atpletīs savu rīkli,
plaši atvāzīs savu muti –
tur saļims gan dižciltīgie, gan pūlis,
gan bļāvēji, gan aurotāji.
15 Zemosies cilvēks un noslīgs vīrs,
un augstprāšu skatiens noplaks!
16 Pulku Kungs būs augsts – viņam tiesa,
svētosies svētais Dievs – viņam taisnība!
17 Tur leknumā ganīsies jēri
un drupās kazlēni barosies trekni!
18 Vai! tiem, kas velk vainu ar nestiprām auklām
un grēku ar ratu striķiem!
19 Kas saka: viņš lai steidz,
lai ātri dara savu darbu,
ka mēs ieraugām!
Lai tuvojas, lai nāk
Israēla Svētā padoms,
ka mēs ieraugām!
20 Vai! tiem, kas sauc ļaunu par labu
un labu par ļaunu,
notur tumsu par gaismu
un gaismu par tumsu,
notur rūgtu par saldu
un saldu par rūgtu!
21 Vai! tiem, kas sevi par gudriem tur
un paši sevi par saprātīgiem!
22 Vai! tiem, kas varoņi vīnu dzert
un stiprinieki dzērienus jaukt!
23 Kas par kukuli attaisno ļaundari
un taisnajiem atņem taisnību!
Vēstījums par svešinieku iebrukumu
24 Tādēļ – kā uguns mēle rij salmus
un liesmās plok zāle,
tā nīks tiem saknes
un viņu ziedi kā putekļi putēs,
jo Pulku Kunga bauslību tie atmetuši
un Israēla Svētā sacīto nievājuši!
25 Tādēļ Kungs iedegās
dusmās pret savu tautu,
viņš izstiepa savu roku pret tiem
un sita viņus – trīcēja kalni,
viņu līķi bija kā mēsli ielas vidū,
pat tad viņa dusmas nenovērsās
un viņa roka vēl izstiepta!
26 Viņš pacels karogu tautām no tālienes,
pasvilps no zemes pamales tiem,
un, redzi, tie jau nāk ātri un viegli!
27 Neviens nav noguris, neviens neklūp,
neviens nesnauž, neviens neguļ,
gurnu josta nevienam nav vaļīga,
sandalēm siksnas nav satrūkušas,
28 tiem bultas ir asas,
tiem visiem nostiepti loki,
kā klints viņu zirgu pakavi,
un riteņi tiem kā virpulis!
29 Tiem auri kā lauvām,
tie aurē kā lauvēni,
rēkdami sagrābj laupījumu,
aizrauj prom – neglābt nevienam!
30 Todien tie rēks pār to,
kā rēc jūra!
Kad palūkosies uz zemi,
redzi, tumsa un posts,
un miglā tumsusi gaisma!
