1 Klausaities jūs, kas no Jēkaba nama, kas saucas Israēla vārdā un kas cēlušies no Jūdas dzimuma, kas zvēr pie Tā Kunga Vārda un piesauc Israēla Dievu, bet ne patiesībā un taisnībā, 2 jo tie saucas pēc svētās pilsētas un paļaujas uz Israēla Dievu, kura vārds ir Tas Kungs Cebaots. 3 "Tās agrākās lietas Es jau sen biju zināmas darījis, tās ir nākušas no Manas mutes, Es tās esmu pasludinājis un piepeši tās arī izpildīju, tā ka tās ir notikušas. 4 Jo Es zināju, ka tu esi stūrgalvīgs, pretestīgs, tavs pakausis kā no dzelzs un tava piere kā no vara, 5 tādēļ Es tev jau sen pasludināju un liku to tev uzklausīt, pirms tas notiek, lai tu nesacītu: mans dieva tēls to darīja, mans elka tēls un mans dieveklis to pavēlēja. 6 Tagad tu to dzirdēji. Apdomā to visu! Un jūs - jūs negribat to apliecināt? Bet no šī brīža Es tev pasludinu ko jaunu, noslēpumainu, ko tu vēl nezināji. 7 Tikai tagad tas notiek un ne agrāk, un priekš šās dienas tu neko nebiji par to dzirdējis, lai tu nevarētu sacīt: es to jau zināju! 8 Nē, tu to nebiji ne dzirdējis, ne zinājis, tava auss nebija tam atvērta; Es zinu, ka tu esi neuzticams un ka tevi sauc par atkritēju jau no mātes miesām. 9 Sava Vārda dēļ Es pavilcināju Savas dusmas, un Sava goda dēļ Es izturos saudzīgi tev par labu, lai tevi neiznīcinātu. 10 Redzi, Es tevi šķīstīju, bet neatradu tevi līdzīgu sudrabam; Es tevi pārbaudīju ciešanu kausējamā krāsnī. 11 Manis dēļ, jā, Manis dēļ Es to daru, lai Mans Vārds netop zaimots! Savu godu Es citam nedošu! 12 Uzklausi Mani, Jēkab, un, tu Israēl, kuru Es izredzēju! Es esmu tas pats, Es esmu pirmais un arī pēdējais. 13 Mana roka lika zemei pamatus, un Mana labā roka izplēta debesis. Kad Es tām ko nosaku, tad tās visas ir Manā rīcībā. 14 Sapulcējieties visi un uzklausait! Kas no viņiem to paredzēja? Tas, ko Tas Kungs mīl, izpildīs Viņa prātu pret Bābeli, un Viņa elkonis darbosies arī pret kaldejiem. 15 Es - Es to pasludināju, Es arī aicināju viņu; Es pavēlēju viņam nākt, un viņa ceļš tam labi izdosies. 16 Nāciet šurp pie Manis un uzklausait Mani! Es to nerunāju no iesākuma slepenībā. Nē, kopš tā laika, kad tas sācies, Es biju tur klāt." Bet tagad Dievs Tas Kungs sūta mani un Savu Garu. 17 Tā saka Tas Kungs, tavs Pestītājs, Israēla Svētais: "Es, Tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi pa to ceļu, pa kuru tev jāstaigā. 18 Kaut jel tu ievērotu Manus baušļus! Tad tava labklājība būtu kā straume un tava taisnība kā jūras viļņi! 19 Tad tavs dzimums būtu pēc daudzuma kā smiltis un tavi miesas augļi kā smilšu graudi, un viņu vārds neizzustu un netiktu iznīcināts Mana vaiga priekšā." 20 Izeita ārā un projām no Bābeles! Bēdziet no kaldeju zemes! Ar priecīgu balsi pasludiniet to un dariet zināmu! Lai šī vēsts aiziet līdz zemes galiem! Sludiniet: Tas Kungs ir izglābis Savu kalpu Jēkabu! 21 Tie nebija izslāpuši, kad Viņš tos vadīja pa tuksnesi. Ūdenim Viņš viņiem lika plūst no klintīm, Viņš pāršķēla klinti, un iztecēja ūdens. 22 "Bezdievjiem turpretī nav miera!" saka Tas Kungs.
Dievs, Radītājs un Pestītājs
1 Klausies šo, Jēkaba nams,
kas saukts Israēla vārdā,
kas no Jūdas ūdeņiem nācis,
kas zvēr Kunga vārdā
un piesauc Israēla Dievu –
ne ar patiesību un ne ar taisnību!
2 Jo tevi sauc svētās pilsētas vārdā
un dēvē pēc Israēla Dieva –
Pulku Kungs ir viņa vārds!
3 “Jau kopš senatnes es to esmu teicis,
no manas mutes tas nācis,
es esmu to daudzinājis –
piepeši es darīju to, un tas notika!
4 Tā kā jau zināju, ka esi tiepīgs,
ka tev kakls kā dzelzs dzīslas
un piere no vara,
5 es jau kopš senatnes tev stāstīju,
jau iepriekš liku, lai pasaka tev,
ka tu neteiktu: mans elks to paveica,
mans tēls un mans lējums to pavēlēja! –
6 Tu dzirdēji, vēroji šo visu,
bet nu negribi to atzīt?! –
Tagad es tev pasludinu ko jaunu,
apslēptas lietas, ko tu nezināji!
7 Nupat tas darīts, neba sen,
gandrīz vai šodien –
bet jūs to nebijāt dzirdējuši
un nevarat sacīt:
re, es jau to zināju! –
8 Ne tu dzirdēji, ne tu zināji,
jau sen tavas ausis ir ciet,
es zinu –
krāptin tu krāpies,
kopš klēpja jau noziedzies –
tā saka par tevi!
9 Sava vārda dēļ
es gausinu dusmas,
savas slavas dēļ
es ciešos ar tevi,
lai man nav tevi jāiznīdē!
10 Redzi, es šķīstīju tevi,
bet ne kā sudrabu,
es tevi kausēdams pārbaudīju
ciešanu krāsnī!
11 Pats sevis, pats sevis dēļ es to darīju,
jo kādēļ man sagānīties, –
savu godu es citam nedošu!
12 Klausies mani, Jēkab,
un tu, Israēl, ko es esmu aicinājis:
es esmu tas –
es esmu pirmais,
es esmu pēdējais!
13 Mana roka tā bija,
kas lika pamatus zemei,
mana labā roka
izpleta debesis,
es uzsaucu to pulkiem,
un tie sastājās!
14 Pulcējieties visi un klausieties,
kurš cits ko tādu jau teicis?
Bet Kungs mīl šo,
viņš Bābelei darīs, ko gribēs,
un viņa elkonis – kaldiešiem!
15 Es! – es runāju un viņu saucu,
es atvedu viņu,
lai viņam sokas gaitas!
16 Nāciet pie manis, klausieties šo –
nemūžam es neesmu runājis paslepen,
kad tas notika, es jau tur biju –
un tagad Kungs Dievs
sūta mani un savu Garu!”
17 Tā saka Kungs,
tavs Izpircējs, Israēla Svētais:
“Es esmu Kungs, tavs Dievs,
kas tevi māca, lai tev sokas,
kas ved tevi pa ceļu, kur jāiet!
18 Kaut tu būtu klausījis maniem baušļiem,
tad tavs miers būtu kā upe
un tava taisnība kā jūras viļņi,
19 tavu pēcnācēju būtu kā smilšu
un pēcteču, kas no taviem gurniem nāk,
kā smilšu graudu –
viņu vārds netiktu nīdēts un nīcināts
no tiem, kas manā priekšā!”
20 Prom no Bābeles!
Bēdz no Kaldejas!
Ar gavilēm stāsti un vēstī,
lai aiziet līdz zemes malām,
saki: Kungs izpircis
savu kalpu Jēkabu!
21 Tiem tuksnesī aizvestiem neslāpa,
no klints viņš tiem ūdeni plūdināja,
viņš pāršķēla klinti, un izšļācās ūdens!
22 “Nav miera,”
tā saka Kungs, “ļaundariem!”
