1 Nāciet šurp, tautas, un klausaities, tautas, un ņemiet vērā! Lai klausās zeme un tie, kas to pilda, lai uzmana pasaule un kas tanī dzīvo! 2 Jo Tam Kungam ir dusmas pret visām tautām un naids pret visu viņu pulku; Viņš ir tās nodevis iznīcināšanai, nolēmis nokaušanai, 3 ka viņu nokautie lai tiek izmesti laukā, lai izplatās viņu līķu smaka un lai kalni pārplūst no viņu asinīm. 4 Arī viss debesu pulks iznīks, un debesis saritināsies kā grāmatas ritulis, viss viņu pulks sabirs, kā novīst vīnakoka lapas un kā nokrīt sakaltušas vīģes koka lapas. 5 Ja Mans zobens būs iededzies līdz apreibumam dusmās debesīs, tas vērsīsies par sodību pret Edomu un pret tautu, ko Es esmu nolēmis nāvei. 6 Tā Kunga zobens ir mērkts asinīs un taukos, jēru un āžu asinīs un aunu nieru taukos, jo Tam Kungam paredzami upuru svētki Bocrā un liela kaušana Edoma zemē. 7 Tad kritīs meža vērši kopā ar viņiem un jauni baroti vērši. Viņu zeme atdzersies asiņu, un viņu zeme būs trekna no taukiem. 8 Jo tā ir Tā Kunga atriebības diena, atmaksas gads par Ciānu. 9 Tad Edomas upes pārvērtīsies par darvu un viņu zeme par sēru, tā ka viņu zeme būs degoša darva. 10 Ne dienu, ne nakti tā neizdzisīs, mūžīgi kūpēs tās dūmi, tā paliks tukša uz radu radiem, neviens tur nestaigās nemūžam. 11 Tur apmetīsies pelikāni un eži, tur mājos pūces un kraukļi; Viņš, Tas Kungs, izstieps pār to Savu mērījamo auklu tās pārvēršanai neauglīgā kailatnē un pakārs pār to tukšuma mērītāju - svina svērteni. 12 Seno dižciltīgo vairs nebūs, nebūs kam izvēlēt ķēniņu, visi zemes lielkungi nebūs nekas. 13 Tās pilīs augs ērkšķi, un tās staltajos namos nātres un dadži, tie būs mājokļi šakāļiem un strausiem. 14 Tur sastapsies tuksneša zvēri ar meža vilkiem, tur jodi sasauksies, tur nakts biedēkļi apmetīsies uz dusu. 15 Tur čūska taisīs ligzdu, dēs olas un perēs un pavēnī kops savus izperētos, tur salasīsies ērgļi. 16 Meklējiet Tā Kunga grāmatā un lasiet: tur nekā netrūkst no sacītā, jo Tā Kunga mute pavēlēja, un Viņa Gars to veicis. 17 Viņš tiem to tā nolēmis, un Viņa roka tiem to zemi ir nomērījusi par tiesu, tie mūžam to paturēs un tur dzīvos uz radu radiem.
Kunga vēstījums tautām
1 Nāciet, tautas, klausieties,
sadzirdiet, ļaudis,
klausies, zeme, un viss, kas to pilda,
zemes virsa un viss, kas nāk no tās!
2 Jo Kungam dusmas pret visām tautām
un niknums pret visiem to pulkiem,
viņš tās nīcībai nolēmis,
atdevis nokaušanai!
3 Viņu nokautie lai tiek izmesti,
no to līķiem lai ceļas smārds,
lai viņu asinīm pārplūst kalni!
4 Satrups viss debesu pulks,
kā rakstu rullis saritināsies debesis,
visi to pulki nobirs
kā vīnakokam lapas,
kā nobirst vīģes!
redzi, pret Edomu tas laidīsies,
pret tautu, ko esmu lēmis iznīcībai!
6 Kunga zobens asiņu pilns,
ar tauku treknumu,
ar jēru un āžu asinīm,
ar aunu nieru taukiem,
jo Bocrā Kunga kaujamais upuris
un liels slaktiņš Edoma zemē!
7 Meža vērši kritīs kopā ar tiem,
bullēni kopā ar vēršiem –
viņu zeme atdzersies asiņu
un viņu pīšļi tauku treknumu!
8 Jo Kungam atriebes diena,
atmaksas gads strīdā par Ciānu!

9 Visas Edoma upes tiks pārvērstas piķī
un tā pīšļi par sēru,
zeme kļūs par degošu piķi!
10 Dienu un nakti tā nedzisīs,
mūžam no tās celsies dūmi,
no audzes audzē tā kalšņa vien paliks,
nemūžam tur vairs neviens neies!
11 To mantos dzeloņcūkas un ūpji,
pūces un kraukļi tur mitīs,
un viņš pār to izstieps
sajukuma mēru un jucekļa atsvarus!
12 Tās dižciltīgajiem
vairs nebūs valsts, ko saukt vārdā,
ar tās augstmaņiem būs cauri!
13 Pār tās mūriem pacelsies ērkšķi,
nātres un dadži – pār nocietinājumiem,
tā būs šakāļu mājvieta
un patvērums strausenēm!
14 Tur plēsoņas ar hiēnām tiksies,
tur āžkāji sasauksies viens ar otru,
tur naksneniece apmetīsies,
sev atpūtas vietu radīs.
15 Tur lēcējčūska ligzdos un dēs,
perēs un lolos tur savas olas,
tur maitasputns sev atradīs pāri!

16 Meklējiet Kunga grāmatā un lasiet –
tur netrūks neviena no šiem,
ne viena, ne otra tur netrūks,
jo Kunga mute tā vēlējusi
un viņa Gars tos tur sapulcējis!
17 Tādu lozi viņš izmetis tiem,
tādu mēru viņa roka tiem piešķīrusi –
uz mūžiem tie iemantos to,
uz audžu audzēm tie dzīvos tur!