1 Bēdas tev, Ariēla, tu pilsēta, kur Dāvids reiz mājoja kara nometnē! Lieciet gadu pie gada, lai svētku laiki iet un mainās savā noliktā lokā noteiktā secībā. 2 Es Ariēlu tomēr pārbaudīšu; tur būs vaidi un skumjas, un pēc tam tu Man būsi īsta Dieva pilsēta - Jeruzāleme. 3 Es aplenkšu tevi visapkārt, Es tevi cieši ieslēgšu un vajāšu ar karaspēku un celšu pret tevi apcietinājumus. 4 Tad tu, pie zemes gulēdama, runāsi pazemīgi, tava balss skanēs klusi kā pazemes gara balss, un tava valoda nedroši pacelsies no pīšļiem. 5 Taču tavu ienaidnieku trokšņainais pulks būs kā putekļu mākonis, un bīstamo varmāku ne mazāk trokšņainais pūlis kā putošas pelavas. Bet tas notiks piepeši, vienā acumirklī: 6 Tas Kungs Cebaots tevi piemeklēs ar pērkonu un zemestrīci, ar lielu troksni, ar auku un negaisu un ar postīgām uguns liesmām. 7 Un viss tautu pulks, kas cīnās pret Ariēlu, kas uzbrūk tās apcietinājumiem un tos apkaro, - tas būs kā sapnis naktī. 8 Tas būs, kā kad izsalkušais sapņo, ka viņš ēd, bet viņš uzmostas izsalcis, un kā kad izslāpušais sapņo, ka viņš dzer, bet viņš uzmostas izslāpis un ir iztvīcis. Tā klāsies visām tautām, kas karo pret Ciānas kalnu. 9 Sastingstiet un kļūstiet kā apmāti, apžilbstiet un kļūstiet akli! Tie ir piedzērušies, bet ne no vīna; tie grīļojas, bet ne no stipra dzēriena. 10 Jo Tas Kungs ir izlējis pār jums dziļa miega garu un aizdarījis jūsu acis - praviešus, un aptumšojis jūsu galvas - redzētājus. 11 Tā jums visa atklāsme kļuvusi kā aizzīmogotas grāmatas vārdi, ko sniedz lasīt pratējam un saka: lasi to! Un viņš atbild: es nevaru to lasīt, jo tā ir aizzīmogota! 12 Un, kad grāmatu sniedz lasīt nepratējam un saka: lasi to! - tad viņš atbild: es nemāku lasīt. 13 Vēl Tas Kungs ir sacījis: "Tādēļ ka šī tauta Man tuvojas tikai ar savu muti un Mani godā tikai ar savām lūpām, bet ar savu sirdi ir tālu nost no Manis, un viņu bijība Manā priekšā ir tikai ārīgi iemācīta cilvēku ieraža, 14 tad Es joprojām apiešos ar šo tautu brīnišķā un neparastā veidā, tā ka viņas gudro gudrība būs apkaunota un prātīgo saprāts būs aptumšots." 15 Bēdas tiem, kas savus nodomus apslēpj Tā Kunga priekšā, lai viņu darbi notiek tumsā, un tad saka: "Neviens mūs neredz, neviens to nezina!" 16 Ak tavu neprātību! Vai tad mālu var pielīdzināt podniekam, un vai kāds veidojums var sacīt par savu darinātāju: viņš nav mani darinājis? - un kāds darināts tēls savam tēlniekam: viņš nekā neprot? 17 Vai nav vēl tikai īss brīdis, un Libāna būs kļuvis auglīgs dārzs, bet dārzu vērtēs tikai kā mežu? 18 Tanī dienā kurlie dzirdēs grāmatas vārdus un aklo acis varēs raudzīties ārā no krēslas un tumsas. 19 Nelaimīgie un pazemīgie priecāsies Tā Kunga priekšā, un nabagie un niecīgie cilvēku starpā gavilēs par Israēla Svēto. 20 Jo varmākas būs izbeigušies un paļātāju vairs nebūs; arī tie, kas tiecas uz ļaunu, būs iznīcināti, 21 tāpat arī visi, kas citus pavedina ar saviem vārdiem uz ļaunu, uzbrūk tam, kas tiesu spriež vārtos, un aiz niecīgiem iemesliem nepareizi apvaino taisno. 22 Tādēļ saka Tas Kungs, kas izglāba Ābrahāmu, Jēkaba namam: "Jēkabs nekļūs vairs kaunā, un viņa vaigs vairs nenobālēs; 23 jo, kad viņš un viņa bērni redzēs Manu roku darbu viņu vidū, tie svētīs Manu Vārdu, piesauks Jēkaba Svēto un parādīs bijību Israēla Dievam. 24 Un tie, kuru gars tagad maldās, nāks pie atzīšanas, un neapmierinātie pieņems pamācību."
Jeruzālemes aplenkums
1 Vai! – Ariēla, Ariēla !
Pilsēta, kurā apmeties Dāvids!
Lieciet gadu pie gada,
lai aizrit svētki pēc svētkiem!
2 Es apspiedīšu Ariēlu,
tur celsies vaidi un gaudas,
tā kļūs man par Dieva lauvu!
3 Es apmetīšos tev visapkārt,
lenkšu tevi ar torņiem,
celšu ap tevi aplenkuma vaļņus!
4 Tad tu runāsi zemāka par zemi,
zemu pīšļos skanēs tevis sacītais,
kā rēgs no zemes kāps tava balss,
no pīšļiem čukstēs tava runa.
5 Svešinieku pulks būs kā sīki putekļi,
varmāku pulks kā izkaisītas pelavas,
tie nāks piepeši, pēkšņi –
6 Pulku Kungs tevi piemeklēs
ar pērkonu, zemestrīci un varenu balsi,
ar virpuli, auku un rijošas uguns liesmu!
7 Kā sapnis nāks redzējums naktī –
visu tautu pūlis cīnās pret Ariēlu,
visi cīnās pret to,
pret viņas nocietinājumiem
un žņaudz viņu!
8 Būs tā – izsalkušais sapņo un, redzi, jau ēd! –
bet pamostas tukšā dūšā,
izslāpušais sapņo un, redzi, jau dzer! –
bet pamostas, redzi, dvēsele gurst bez veldzes –
tā būs visu tautu pulkam,
kas cīnīsies pret Ciānas kalnu!
9 Ļimstiet, ka saļimstat,
žilbstiet, ka apžilbstat –
tie piedzēruši, bet ne no vīna,
tie grīļojas, bet ne no stipra dzēriena!
10 Jo Kungs pār jums izlējis miega garu,
aizvēris jūsu acis – praviešus –
un apsedzis jūsu galvas – redzētājus!
11 Jums šis redzējums ir kā aizzīmogotas grāmatas vārdi – to viņi iedod kādam, kurš prot burtot, un saka: lasi nu šo! – Bet tas saka: es nevaru, jo tā ir aizzīmogota! 12 Tad grāmatu iedod kādam, kurš burtot neprot, un saka: lasi nu šo! – Bet tas saka: es neprotu lasīt grāmatā!
13 Tad Kungs teica:
“Tādēļ ka šī tauta man tuvojas tikai ar muti
un godā mani tikai ar lūpām,
bet sirds tiem tālu no manis,
un manis bijāšana tiem tikai
samācīts cilvēku bauslis,
14 tādēļ, redzi,
es šai tautā vēl darīšu brīnumu brīnumus,
ies gudro gudrība postā,
un prāts no saprātīgajiem slēpsies!”
15 Vai! tiem, kas savus nodomus slēpj no Kunga jo dziļi,
tumsā to darbi, un viņi saka:
“Kurš mūs ieraudzīs,
kurš mūs pazīs!”
16 Jūs atsprākleņi!
Vai tad māls uzskatāms par tā veidotāju,
vai tad darinājums par savu darinātāju saka:
viņš mani nav taisījis!
Vai veidotais saka par savu veidotāju:
viņš nekā nesaprot!?
Nākotnes cerība
17 Vēl tikai mirklis –
un Lebanons kļūs par auglīgu dārzu,
un auglīgu dārzu turēs par mežu!
18 Tajā dienā kurlie dzirdēs grāmatas vārdus,
no miglas un tumsas raudzīsies aklo acis!
19 Nelaimīgie priekā piepulcēsies Kungam,
un nabaga ļaudis līksmos par Israēla Svēto –
20 varmākas būs prom, vairs nebūs izsmējēju,
iznīdēti būs visi, kas dara netaisnību,
21 kas cilvēku apgrēcina ar vārdiem,
kas uzglūn vārtos tam, kas spriež tiesu,
un ar niekiem novērš taisno!
22 Tādēļ Kungs, kas izpirka Ābrahāmu, tā saka Jēkaba namam:
“Tagad Jēkabs vairs nebūs kaunā,
nu viņa vaigs vairs nenobālēs!
23 Kad viņš un viņa pēcnācēji
ieraudzīs manu roku darbus pie sevis,
tie svētīs manu vārdu,
tie svētīs Jēkaba Svēto
un bīsies Israēla Dieva.
24 Tad maldu gari zināsies saprašanu
un kurnētāji pieņems mācību!”
