1 Ak, Kungs, Tu esi mans Dievs, es Tevi cildināšu, es teikšu Tavu Vārdu, jo Tu dari brīnumus! Tavi lēmumi kopš seniem laikiem ir patiesi un uzticības cienīgi. 2 Jo Tu esi padarījis pilsētu par akmeņu kaudzi, stipro pili par drupu kopu, svešinieku pilis par neapdzīvotiem graustiem, tās nekad vairs neuzcels. 3 Tādēļ Tevi teic stipra tauta, Tevi bīstas varmācīgu tautu pilsētas. 4 Jo Tu biji patvērums cietējam un atbalsts nabagam viņa bēdās, pajumte negaisā, pavēnis saules tveicē. Jo varmāku dusmu šņākoņa ir kā negaisa straume pret mūri, 5 kā saules kvēle un karstums izkaltušā zemē. Tu apspiedi svešu ļaužu trakošanu; kā saules tveice padebešu ēnā, tā apklusa varmācīgo ļaužu uzvaras dziesma. 6 Tad Tas Kungs Cebaots sarīkos uz šī kalna visām tautām lepnu mielastu - mielastu ar vecu vīnu, ar trekniem ēdieniem, ar ilgi taupītu un labi nogulējušos vīnu. 7 Un Viņš liks izzust šai kalnā tam ārējās čaulas plīvuram, kurā tērptas visas tautas, un tai segai, kas pārklāta pār visām tautām. 8 Nāvi Viņš izdeldēs uz mūžīgiem laikiem, un Dievs Tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem un liks izzust Savas tautas negodam visā zemes virsū, jo Tas Kungs to ir runājis. 9 Tanī dienā sacīs: "Redzi, tas ir mūsu Dievs, mēs paļāvāmies uz Viņu, ka Viņš mūs izglābs! Tas ir mūsu Kungs, uz Viņu mēs cerējām! Priecāsimies un līksmosimies par Viņa žēlastību!" 10 Un Tā Kunga roka dusēs uz šī kalna. Bet Moābu viņa zemē samīs zem kājām, kā salmus samin mēslos. 11 Un, kad viņš tur izpletīs savas rokas, kā peldētājs to dara, lai peldētu, tad Tas Kungs piespiedīs pie zemes viņa lepno izsliešanos uz augšu, neraugoties uz viņa roku veiklumu. 12 Un Viņš sagāzīs tavus stipros augstos mūrus, tos notrieks pie zemes pīšļos.
Slavas dziesma par Dieva vēlību
1 Kungs, tu esi mans Dievs,
es slavēšu tevi, es godāšu tavu vārdu,
jo tu dari brīnumus!
Jau no senlaikiem tavi nodomi ir patiesi un uzticami!
2 Tu padarīji pilsētu par gruvešiem,
nocietinātu pilsētu par drupu kaudzi,
svešinieku pils vairs nav pilsēta,
to nemūžam vairs neuzcels!
3 Par to tevi slavē stipras tautas,
un varmācīgu tautu pilsētas bīstas tevis.
4 Tu esi bijis kā cietoksnis nabagam,
cietoksnis bēdulim nelaimē,
aizsegs negaisā, ēna karstumā,
jo varmāku dvaša –
kā negaiss pret sienu!
5 Kā karstums izkveldē,
tā tu apspied svešinieku aurus,
karstums mākoņu ēnā –
varmāku dziesma nu noklususi!
6 Pulku Kungs nu sataisīs visām tautām
treknas dzīres šai kalnā –
dzīres ar nostāvējušos vīnu,
ar treknuma leknumiem,
ar vecu briedušu vīnu!
7 Šai kalnā viņš saplēsīs apsegu,
kas klājas pār visu tautu,
apklāju, kas sedz visus ļaudis!
8 Uz mūžiem viņš izpostīs nāvi,
Kungs Dievs noslaucīs asaras no visu vaigiem,
visā zemē viņš iznīdēs savas tautas kaunu,
jo Kungs ir runājis!
9 Tajā dienā sacīs:
“Redzi, šis ir mūsu Dievs,
uz viņu mēs cerējām,
un viņš mūs glābj,
Kungs ir tas, uz kuru mēs cerējām,
līksmosim un priecāsimies
par viņa glābšanu!”
10 Kunga roka guls pār šo kalnu –
Moābs tiks samīts uz vietas,
kā mēslu bedrē mīcot salmus!
11 Tad tas iepletīs savas rokas
kā peldētājs peldot,
bet viņa lepnums slīgs lejup – tāpat kā rokas!
12 Saplaks viņa augstie nocietinājumu mūri,
viņš ļaus sabrukt savu augsto nocietinājumu vaļņiem –
līdz zemei un pīšļos!
