1 Spriedums par Bābeli, ko saņēmis Jesaja, Amoca dēls, parādībā. 2 Paceliet karogu augstā kalnā, uzsauciet viņiem stiprā balsī! Metiet ar roku, lai tie ieiet pa dižciltīgo vārtiem! 3 "Es pats esmu aicinājis Savus svētītos Savu dusmu tiesas lēmumu izpildīšanai, arī Savus stipros karavīrus, kas ir prieka pilni Manā godībā un skaļi jūsmo par to." 4 Klau! Pūļa balss atskan kalnos, kā no lielas tautas, no daudz valstīm sapulcētu tautu balss. Tas Kungs Cebaots kārto karaspēku karam! 5 Viņi nāk no tālas zemes, no pasaules gala, Tas Kungs un Viņa dusmu piepildīšanās rīki, un nāk izpostīt visu zemi! 6 Vaimanājiet! Jo Tā Kunga diena ir tuvu! Tā nāk kā zibens spēriens no Visuvarenā! 7 Tādēļ visiem rokas nolaižas, un visas cilvēku sirdis trīc izmisumā. 8 Visus pārņēmis uztraukums un apjukums; viņus māc žņaugi un sāpes, viņi lokās kā sieva, kas dzemdē; viņi skatās kā stulbi cits uz citu, viņu vaigi deg kā liesmās. 9 Redzi, Tā Kunga diena nāk, briesmīga ar dusmām un ar karstu bardzību, lai pārvērstu zemi par tuksnesi un iznīcinātu tajā esošos grēciniekus. 10 Jo debesu zvaigznes un viņu zvaigznāji nespīd vairs, saule uzlecot aptumšojas, un mēness nedod savu gaismu. 11 Jā, Es piemeklēšu pasaules ļaunumu un bezdievju noziegumu; Es iznīcināšu lepno augstprātību un pazemošu varmāku lielību, 12 tā ka augstas kārtas vīrs būs dārgāks par tīru zeltu un parasts cilvēks vērtīgāks par Ofīras zeltu. 13 Tādēļ Es satricināšu debesis, zeme izkustēsies no savas vietas aiz Tā Kunga Cebaota dusmām Viņa lielās bardzības dienā. 14 Viņiem tad klāsies kā izbiedētām stirnām un kā avīm, kam nav gana; ikviens piegriezīsies savai tautai, ikviens bēgs uz savu zemi. 15 Ikvienu, ko sastaps, nodurs ar šķēpu, un ikviens, ko sagūstīs, kritīs no zobena. 16 Viņu bērnus satrieks un sašķaidīs viņu acu priekšā, viņu namus izlaupīs, un viņu sievas piesmies. 17 Redzi, Es sacelšu pret viņiem mēdiešus, kas nedzenas pēc sudraba un nekāro pēc zelta. 18 Bet tie nošaus jaunekļus ar saviem stopiem, nesaudzēs bērnus mātes miesās; bērni neatradīs žēlastību viņu acu priekšā. 19 Tā Bābelei, kas ir ķēniņu valstu glītums un kaldeju skaistums un lepnums, klāsies tāpat kā Sodomai un Gomorai, ko Dievs izpostīja līdz pamatiem. 20 Tur nemūžam neviens vairs nedzīvos, tā paliks tukša uz radu radiem. Arābi tur neapmetīsies, un gani tur neganīs. 21 Bet tur mitīs tuksneša zvēri, nami būs pilni ar pūcēm; tur dzīvos strausi un dejos jodi. 22 Tuksneša vilki kauks viņu pilīs un šakāļi viņu greznajos izpriecas namos; pilsētas gals jau tuvu klāt, tās beidzamās dienas neliks ilgi uz sevi gaidīt.
Vēstījums par Bābeli
1 Vēstījums par Bābeli, ko redzēja Jesaja, Āmoca dēls.
2 Kailā kalnā paceliet karogu,
sauciet tiem skaļi –
mājiet ar roku,
lai viņi ienāk pa cildeno vārtiem!
3 Es pavēlēju saviem svētītajiem,
savās dusmās sasaucu spēkavīrus –
manā lepnumā līksmot!
4 Kalnos dun soļi –
kā pulka ļaužu,
dārd tautu valstis,
pulcēdamās kopā –
Pulku Kungs kārto
savus pulkus karam!
5 Tie nāk no tālas zemes,
no debesu malām –
Kungs dusmu ieročiem
nopostīs visu zemi!
6 Kauciet, jo Kunga diena ir tuvu,
tā nāks ar Visuvarenā varasdarbiem!
7 Nu pagurs visas rokas
un kusīs visu cilvēku sirdis!
8 Nu tie izbiedēti,
krampji un sāpes tos pārņem,
tie gaudo kā dzemdētājas,
viens brīnās par otru –
sejas tiem kvēl!
9 Redzi, Kunga diena bez žēluma nāk,
nikni un dusmās degot,
lai zemi pagalam izdeldētu,
lai grēcīgos iznīcinātu!
10 Jo ne zvaigznes, ne zvaigznāji debesīs
nedos vairs gaismu,
saule satumsīs lēktā,
un mēness nestaros gaismu.
11 Es sodīšu zemi tās ļaunuma dēļ
un ļaundarus dēļ viņu vainas,
es likšu nekauņu lepnībai rimt
un varmāku augstību pazemošu!
12 Es darīšu, ka cilvēku būs mazāk nekā tīra zelta
un ļaužu – nekā Ofīras zelta!
13 Tādēļ es debesis drebināšu,
trūksies zeme no savas vietas –
Pulku Kunga niknumā,
viņa dusmu kvēles dienā!
14 Tie būs kā vajāti buki,
kā avis, ko neviens nemeklē,
ikviens metīsies pie savas tautas,
katrs bēgs uz savu zemi.
15 Tiks nodurti visi, ko atradīs,
visi, ko noķers, no zobena kritīs!
16 Viņu zīdaiņus izšķaidīs acu priekšā,
mājas tiem izlaupīs
un piegulēs viņu sievas!
17 Redzi, es uzkūdīju viņiem mēdiešus,
tie sudraba nealkst
un zelta nekāro,
18 ar lokiem tie šķaidīs zēnus,
klēpja augli tie nežēlos,
par bērniem acis tiem neiežēlosies!
19 Bābeli – ķēniņu valstu lepnumu,
kaldiešu dārgo krāšņumu –
Dievs tad apvērsīs otrādi
kā Sodomu un Gomoru!
20 Nemūžam neviens tur nemitīs,
nemājos paaudžu paaudzēs,
arābs tur neslies telti,
un gani tur neganīs!
21 Tur klaiņās tuksneša zvēri,
mājas būs pilnas ūpjiem,
mitīs tur strausenes,
tur āžkāji lēkās!
22 Viņu pilīs kauks hiēnas
un šakāļi – viņu jaukajos namos!
Tas laiks jau ir tuvu,
viņu dienas vairs nevilksies ilgi!
