1 Kad vien Es taisos dziedināt Israēla vainu, redzams kļūst Efraima noziegums un Samarijas ļaunprātība, ka viņi rīkojas viltīgi un kā zagļi ielien namos un kā plēsoņas aplaupa cilvēkus ārpus viņu mājokļiem. 2 Un tomēr viņi negrib savā garā sajust, ka Es nojaušu visu viņu ļaunumu. Viņu ļaunie darbi nostājas kā liecinieki viņiem visapkārt: tie tagad visi Man skaidri saskatāmi Mana vaiga priekšā. 3 Ar savu ļaunumu viņi iepriecina ķēniņu un ar saviem meliem augstākos pārvaldniekus. 4 Viņi visi ir laulības pārkāpēji, kas līdzīgi aizkurtam ceplim, ko maizes cepējs, iejaucis un samīcījis mīklu, pārtraucis bikstīt un kurināt, kamēr mīkla pilnīgi izrūgst savā pareizā skābumā. 5 Šodien, mūsu ķēniņa svētku dienā, mūsu lielkungi slīgst kā neprātā vīna skurbumā, un pats ķēniņš sniedz roku bezkauņām un viņa smējējiem. 6 Viņu sirds kā maizes krāsns deg viltotā padevībā, kad viņi nes ziedojumus un krāpj ļaudis; gan visu nakti liekas guļam šīs maizes krāsns kurinātājs, un līdz ar to šķiet atlaidies arī viņu dusmu niknums, bet no rīta tās atkal iedegas visgaišākās liesmās. 7 Viņi visi ir sakarsuši kā krāsns, tā ka viņi it kā rīdami aprij savus tiesnešus, un visi viņu ķēniņi krīt, un neviens nav starp viņiem, kas Mani piesauktu. 8 Efraims maisās starp citām tautām, viņš ir kā rausis, ko neviens neapgriež uz otru pusi. 9 Svešinieki aprij viņa spēkus, bet viņš pats to neliekas manām; jau metas sirmi viņa galvas mati, bet viņš pats to neredz. 10 Israēla augstprātība nodod nepārprotamu liecību pret viņu pašu; viņi tomēr neatgriežas pie Tā Kunga, sava Dieva, un nemeklē Viņu. 11 Efraims ir kā ievilināts balodis, kas neko neizprot: reizēm viņi aicina palīgā ēģiptiešus, tad atkal griežas pēc palīdzības pie asīriešiem. 12 Kamēr viņi tā šurpu turpu skraida, Es uzmetīšu viņiem Savu tīklu un noķeršu viņus kā putnus gaisā, un pārmācīšu viņus, kā tas jau tiek sludināts viņu draudzei. 13 Bēdas viņiem, ka tie vairās no Manis. Viņiem jātop iznīcinātiem, jo viņi atstājušies no Manis. Un Es tomēr būtu gribējis viņus atpestīt, ja viņi nepaustu melu mācības pret Mani. 14 Viņi arī nepiesauc Mani no sirds, bet vaimanā un kauc, izstiepušies savās guļasvietās. Viņi pulcējas labības un vīnogu sulas dēļ un noiet šo lietu dēļ savā starpā līdz asām nesaskaņām un asiņainām sadursmēm, bet pret Mani viņi ir nepaklausīgi un atstāj Mani, būdami pilni neuzticības. 15 Es pamācu viņus un stiprinu viņu spēkus, bet viņi domā ļaunu par Mani. 16 Viņi neatgriežas pie Visuaugstākā, viņi ir kā nelietojams stops. Viņu lielkungi kritīs no zobena savas nekaunīgās valodas dēļ. Viņu draudi radīs tikai nicinājuma pilnus smieklus par viņiem Ēģiptes zemē!
Efraima noziedzība
1 Līdzko dziedinu Israēlu,
tā atklājas Efraima vaina un Samarijas ļaunums,
jo tie tik melo –
nāk zaglis, ielās izģērbj sirotāji!
2 Pat sirdī tie neatzīst,
ka es atceros visu viņu ļaunumu!
Nu viņu darbi tos ielenkuši –
tie manā priekšā!
3 Ar savu ļaunumu tie priecē ķēniņu
un ar meliem augstmaņus!
4 Visi viņi laulības pārkāpēji,
tie kvēlo kā krāsns,
ko maiznieks vairs nebiksta,
kopš iejāvis mīklu, līdz uzrūgst!
5 Mūsu ķēniņa diena!
Augstmaņi sasirguši, karsti no vīna,
sniedz savu roku ņirgām!
6 Tie uzkur viltu sirdī kā krāsni –
visu nakti guļ viņu cepējs,
gan rītā tas dedzinās ar uguns liesmu!
7 Visi tie kvēlo kā krāsns,
savus soģus tie aprij,
visi viņu ķēniņi kritīs –
neviens no tiem nesauc uz mani!
8 Efraims sajaucies ar tautām –
Efraims kā neapgrozīts plācenis!
9 Sveši rij viņa spēku,
bet viņš nezina,
sirmi mati jau metušies,
bet viņš nezina!
10 Israēla lepnība
liecina pret viņu pašu,
bet viņi neatgriežas pie Kunga, sava Dieva,
tie nemeklē viņu!
Veltā paļāvība uz citām tautām
11 Efraims bija kā balodis,
bezprāta vientiesis –
sauca Ēģipti, gāja uz Asīriju!
12 Tādēļ, ka viņi tur gāja,
es izpletīšu pār tiem savu tīklu,
kā debesu putnus noraušu lejā,
pārmācīšu viņus par to,
ko viņu sapulcēs esmu dzirdējis!
13 Vai! tiem –
jo tie mūk no manis,
posts tiem –
jo tie noziegušies pret mani!
Es izpirku viņus,
bet tie man runāja melus!
14 Sirdī tie nebrēca uz mani,
bet gaudoja savās cisās,
pie klaipa un jaunvīna brāļojās,
novērsušies no manis!
15 Es tos mācīju,
stiprināju tiem rokas,
bet tie man atdarīja ar ļaunu!
16 Ne augšup tie vēršas,
tie ir kā vaļīgs loks,
to augstmaņi no zobena kritīs
savas negantās mēles dēļ –
tas par viņu muldēšanu Ēģiptes zemē!
