1 Šinī laikā notika, ka Jūda nošķīrās no saviem brāļiem un apmetās pie kāda vīra no Adullāmas, vārdā Hiraha. 2 Un Jūda tur ieskatīja kāda kānaānieša meitu, tā vārds bija Sua, un viņš to paņēma un gāja pie tās. 3 Un viņa tapa grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca tā vārdu: Gers. 4 Un tā tapa vēlreiz grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca viņa vārdu: Onans. 5 Un viņa dzemdēja vēl vienu dēlu un nosauca tā vārdu: Šela. Viņa atradās Kezibā, kad viņa to dzemdēja. 6 Un Jūda ņēma sievu Geram, savam vecākajam dēlam, un tās vārds bija Tamāra. 7 Bet Gers, Jūdas vecākais dēls, bija Tā Kunga acīs ļauns, un Tas Kungs tam lika mirt. 8 Un Jūda sacīja Onanam: "Ej pie sava brāļa sievas un ņem to kā svainis par sievu, lai tavam brālim būtu pēcnācēji." 9 Bet Onans, zinādams, ka tie nebūs viņa pēcnācēji, pie sava brāļa sievas iedams, izkaisīja zemē, lai nerastos pēcnācēji viņa brālim. 10 Bet Tam Kungam nepatika, ko tas darīja, un Viņš lika mirt arī viņam. 11 Un Jūda sacīja savai vedeklai Tamārai: "Atgriezies kā atraitne sava tēva mājās, kamēr mans dēls Šela pieaugs," - jo viņš domāja, ka nenomirst arī viņš, tāpat kā viņa brāļi. Un Tamāra atgriezās sava tēva namā. 12 Bija pagājis ilgāks laiks, kad nomira Jūdas sieva, Suas meita. Kad Jūda bija beidzis sērot, viņš aizgāja pie savu avju cirpējiem uz Timnu; viņš, Jūda, un viņa draugs Hirahs no Adullāmas. 13 Un Tamārai tika teikts: "Redzi, tavs vīratēvs iet uz Timnu savas avis cirpt." 14 Tad viņa novilka savas atraitnes laika drēbes, apsedzās ar plīvuru un satinusies apsēdās pie Enajimas vārtiem. Tā ir ceļā uz Timnu, jo viņa redzēja, ka Šela bija pieaudzis, bet viņa tam nebija dota par sievu. 15 Kad Jūda to ieraudzīja, tam šķita, ka tā ir netikle, tāpēc ka tai seja bija apsegta. 16 Un viņš nogriezās pie tās ceļa malā un sacīja: "Atļauj man nākt pie tevis," - jo tas nezināja to esam savu vedeklu. Bet viņa sacīja: "Ko tu man dosi, ja tu nāksi pie manis?" 17 Un viņš sacīja: "Es atsūtīšu no saviem sīklopiem kādu āzīti." Tad viņa sacīja: "Vai tu dotu ķīlu, kamēr tu to atsūti?" 18 Un viņš sacīja: "Kādu ķīlu lai es tev dodu?" Un viņa atbildēja: "Tavu cilts gredzenu, tavu ķēdi un tavu spieķi, kas tev rokā." Un viņš tai deva tos un gāja pie tās, un tā tapa grūta no viņa. 19 Un tā piecēlās un aizgāja, nolika plīvuru un apvilka atkal savas atraitnes drēbes. 20 Un Jūda ar savu draugu, kas bija no Adullāmas, atsūtīja āzi, lai paņemtu no tās rokām ķīlas, bet tas to sievu neatrada. 21 Un viņš taujāja tās vietas iemītniekus, teikdams: "Kur ir tā netikle, kas Enajimas ceļa malā bija?" Un tie atbildēja: "Te neviena netikle nav bijusi." 22 Un tā viņš atgriezās pie Jūdas, sacīdams: "Es neesmu tādu atradis, un arī tās vietas iedzīvotāji saka, ka tur netikle nav bijusi." 23 Tad Jūda sacīja: "Lai viņa manis pēc to patur, tikai ka netopam kaunā! Piemini: es šo āzi esmu sūtījis, bet tu viņu neesi atradis." 24 Un notika trešajā mēnesī, ka Jūdam tika šādi vēstīts: "Tamāra, tava vedekla, ir piekopusi netiklību, un viņa ir arī kļuvusi grūta dēļ savas netiklības." Un Jūda sacīja: "Izvediet to, lai tā top sadedzināta!" 25 Kad viņa bija izvesta, tā sūtīja ziņu savam vīratēvam un sacīja: "No tā vīra, kam šīs lietas pieder, es esmu kļuvusi grūta. Vai pazīsti šo gredzenu, ķēdi un spieķi; kam tie pieder?" 26 Un Jūda tos pazina un teica: "Tā sieva ir taisnīgāka par mani, jo es tai neesmu devis Šelu, savu dēlu." Un viņš vairs turpmāk negāja pie tās. 27 Un notika, viņas laikam pienākot dzemdēt, ka, lūk, dvīņi bija viņas miesās. 28 Un, viņai dzemdējot, viens bērns izbāza roku, un vecmāte paņēma to un apsēja rokai sarkanu pavedienu, sacīdama: "Tas ir iznācis pirmais." 29 Tad tas atkal atvilka savu roku, un viņa brālis iznāca pirmais. Tad viņa sacīja: "Kāpēc tu esi viņai izplēsis plīsumu?" Un tā nosauca viņa vārdu: Perecs . 30 Un pēc tam iznāca viņa brālis, kam ap roku bija sarkans pavediens, un tā viņa vārdu nosauca: Zerahs .
Jūda un Tamāra
1 Tajā laikā Jūda aizgāja no saviem brāļiem un iegriezās pie kāda adullāmieša, vārdā Hīra. 2 Tur Jūda ieraudzīja kāda kanaānieša, viņa vārds bija Šūa, meitu, un viņš to ņēma un gāja pie viņas. 3 Viņa kļuva grūta un dzemdēja dēlu, un viņš nosauca to vārdā Gērs. 4 Un viņa atkal kļuva grūta un dzemdēja dēlu, un viņa nosauca to vārdā Onāns. 5 Un viņa atkal dzemdēja dēlu, un viņa nosauca to vārdā Šēla. Viņa bija Kezībā, kad to dzemdēja. 6 Un Jūda ņēma sievu Gēram, savam pirmdzimtajam, viņas vārds bija Tamāra. 7 Bet Jūdas pirmdzimto Gēru Kungs atzina ļaunu esam, un viņš to nonāvēja. 8 Un Jūda teica Onānam: “Ej pie sava brāļa sievas un dari, kā viņas vīrabrālim nākas, radi pēcnācējus savam brālim!” 9 Bet Onāns zināja, ka ne jau viņam būs tas pēcnācējs, un tā – kad viņš gāja pie sava brāļa sievas, viņš izšļāca zemē, lai nedotu savam brālim pēcnācēju. 10 Kungam nepatika tas, ko viņš darīja, un viņš nonāvēja arī to. 11 Tad Jūda teica savai vedeklai Tamārai: “Atgriezies sava tēva namā kā atraitne, kamēr paaugas mans dēls Šēla!” – jo viņš domāja: “Ka arī tas nenomirst, tāpat kā viņa brāļi!” Un Tamāra gāja un mita sava tēva namā.
12 Gāja dienas, un Jūdas sieva, Šūas meita, nomira, un, kad Jūda rimās sērot, viņš gāja cirpt savas avis. Kopā ar savu draugu adullāmieti Hīru viņi devās uz Timnu. 13 Un Tamārai kāds pastāstīja: “Redzi, tavs vīratēvs iet uz Timnu cirpt savas avis!” 14 Tad viņa novilka atraitnes drānas un uzklāja sev sejas apsegu, apklājās un sēdēja Ēnaimas vārtos, kas ceļā uz Timnu, jo viņa redzēja, ka Šēla ir uzaudzis, bet par sievu tam viņa atdota nebija. 15 Un Jūda viņu ieraudzīja un nodomāja, ka tā ir mauka, jo viņa bija aizklājusi savu seju. 16 Viņš pie tās iegriezās, garām iedams, un teica: “Nāc šurp, lai es eju pie tevis!” – jo viņš nezināja, ka tā ir viņa vedekla! Bet viņa teica: “Ko tu man dosi, ja gribi nākt pie manis?” 17 Viņš teica: “Es tev no sava ganāmpulka atsūtīšu kazlēnu!” Bet viņa teica: “Tad dod man ķīlu, kamēr tu to atsūti!” 18 Un viņš teica: “Kas tad man tev jādod ķīlā?” Viņa teica: “Tavs zīmoggredzens, tavs mērs un tavs spieķis, kas tev rokā!” Viņš tos iedeva, gāja pie viņas, un viņa kļuva no viņa grūta. 19 Tad viņa cēlās un gāja, noņēma sejas apsegu un apģērba atraitnes drānas.
20 Bet Jūda ar savu draugu adullāmieti sūtīja kazlēnu, lai dabūtu atpakaļ savu ķīlu no tās sievas, bet tas viņu neatrada. 21 Un viņš prasīja tās vietas vīriem: “Kur ir tā priekameita, kas Ēnaimā pie ceļa?” Bet viņi teica: “Nav bijis tur priekameitas!” 22 Un viņš gāja atpakaļ pie Jūdas un teica: “Es viņu neatradu, un arī tās vietas vīri teica: nav bijis tur ielasmeitas!” 23 Un Jūda teica: “Lai ņem sev, ka tik netiekam kaunā! Redzi – es taču sūtīju šo kazlēnu, bet tu viņu neatradi!” 24 Un pēc kādiem trim mēnešiem Jūdam tika pastāstīts: “Tava vedekla Tamāra ir maukojusi, redzi – maukodama tapusi grūta!” Un Jūda teica: “Atvediet viņu šurp, lai viņu sadedzina!” 25 Viņu atveda, un viņa lika, lai viņas vīratēvam saka: “Es esmu grūta no tā vīra, kam pieder šīs lietas!” Viņa teica: “Palūko jel – kam pieder šis zīmoggredzens, šis mērs un šis spieķis!” 26 Jūda tos pazina un teica: “Viņa ir taisnīgāka par mani, jo es viņu neesmu devis savam dēlam Šēlam!” Un viņš ar to vairs negulēja. 27 Viņas dzemdībās, redzi – tai klēpī bija dvīņi! 28 Kad viņa dzemdēja, viens izbāza roku, un vecmāte to satvēra un piesēja rokai sarkanu diegu, sacīdama: “Šis iznāca pirmais!” 29 Bet viņš ievilka roku atpakaļ, un redzi – iznāca viņa brālis, un viņa teica: “Ak, kā tu plēstin izplēsies laukā!” Un viņa nosauca viņu vārdā Perecs . 30 Bet pēc tam iznāca viņa brālis, kam ap roku bija sarkanais diegs, un viņu nosauca vārdā Zerahs.
