1 Un Sārai bija simts divdesmit septiņi gadi, tāds bija Sāras vecums. 2 Un Sāra nomira Kirijat-Arbā, tā ir Hebrona, Kānaāna zemē, un Ābrahāms gāja sērot par Sāru un to apraudāja. 3 Tad Ābrahāms cēlās no sava mirušā apstāvēšanas un sacīja Heta bērniem: 4 "Es kā svešinieks dzīvoju pie jums; atvēliet man kapa vietu, ka es varētu apglabāt savu mirušo, kas pie manis." 5 Un Heta bērni atbildēja Ābrahāmam, sacīdami tam: 6 "Uzklausi mūs, kungs! Tu esi Dieva paaugstināts mūsu vidū, labākajā no mūsu kapu vietām apglabā savu mirušo. Neviens no mums tev neliegs savu kapu, ka tu nevarētu apglabāt savu mirušo." 7 Un Ābrahāms cēlās un zemu palocījās tās zemes iedzīvotāju, Heta bērnu, priekšā. 8 Un viņš sacīja viņiem, teikdams: "Ja tas jums pa prātam, ka es apglabāju savu mirušo, kas pie manis, tad klausiet jel mani un griezieties manis labā pie Efrona, Cohara dēla, 9 ka viņš man dotu alu Makpelā, kas viņam pieder un atrodas viņa tīruma galā. Par pilnu samaksu lai viņš dod to man jūsu klātbūtnē par kapa vietu." 10 Bet Efrons atradās turpat starp Heta bērniem. Un hetietis Efrons atbildēja Ābrahāmam, visiem Heta bērniem, kas bija ienākuši pa pilsētas vārtiem, dzirdot: 11 "Ne tā, kungs. Klausi mani. Es tev atdodu tīrumu un alu, kas tanī; es tev to dāvinu, savu brāļu klātbūtnē es tev to dāvinu, apglabā savu mirušo." 12 Un Ābrahāms palocījās tās zemes iedzīvotāju priekšā 13 un sacīja Efronam, tās zemes iedzīvotājiem dzirdot: "Ja tu gribi būt mans draugs, tad klausies: es tev došu samaksu par tīrumu, pieņem to no manis, lai es tur varu apglabāt savu mirušo." 14 Tad Efrons atbildēja Ābrahāmam, sacīdams: 15 "Kungs, uzklausi mani: maksa par zemi - četri simti sudraba seķeļu; ko tas gan nozīmē mūsu starpā! Apglabā, lūdzams, savu mirušo." 16 Un Ābrahāms paklausīja Efronam un nosvēra Efronam naudu, kādu tas bija minējis, Heta bērniem dzirdot, - četri simti sudraba seķeļu pēc parastās tirgus vērtības. 17 Tā Ābrahāma īpašumā nonāca tīrums pie Makpelas iepretim Mamrei - tīrums līdz ar alu, kas tanī, līdz ar visiem kokiem, kas atradās tīrumā, visās tā robežās, - 18 visu Heta bērnu klātbūtnē, kas vien tās pilsētas vārtos bija sapulcējušies. 19 Un Ābrahāms apglabāja savu sievu Sāru tanī alā, kas atrodas Makpelas tīrumā iepretim Mamrei, tas ir, Hebronai, Kānaāna zemē. 20 Tā tīrums un ala, kas tanī bija, nonāca Ābrahāma īpašumā no Heta bērniem par kapa vietu.
Sāras nāve un apbedīšana
1 Un Sāras dzīve ilga simts divdesmit septiņus gadus, tie ir Sāras dzīves gadi. 2 Sāra nomira Kirjat-Arbā, tā ir Hebrona, Kanaāna zemē, un Ābrahāms gāja raudāt un vaimanāt par Sāru. 3 Ābrahāms mitējās apraudāt savu mirušo un runāja ar Hēta dēliem, sacīdams: 4 “Es esmu svešinieks un piemājotājs pie jums! Dodiet man pie jums kapavietu, lai varu apglabāt savu mirušo!” 5 Un Hēta dēli atbildēja Ābrahāmam: 6 “Uzklausi mūs, mans kungs! Dieva diženais tu esi starp mums – izmeklē labāko no mūsu kapavietām un apglabā savu mirušo tur! Neviens no mums neliegs tev savu kapavietu, ka tu tur apglabā savu mirušo!” 7 Un Ābrahāms cēlās un klanījās tās zemes ļaudīm, Hēta dēliem. 8 Un viņš runāja ar tiem, sacīdams: “Ja jums rūp, ka apglabāju savu mirušo, tad aizbilstiet Efronam, Cohara dēlam, 9 lai viņš man dod Mahpēlas alu, kas viņam pieder, kas viņa tīruma galā, par pilnu maksu lai viņš man to atdod par kapavietu, jums klātesot!” 10 Efrons bija starp Hēta dēliem. Un hetietis Efrons atbildēja Ābrahāmam, dzirdot visiem Hēta dēliem, kuri nāca pa pilsētas vārtiem: 11 “Nē, mans kungs, klausies mani! Es tev došu lauku un alu, kas tur, es atdošu tev savas tautas dēlu acu priekšā! Es tev to došu! Apglabā savu mirušo!” 12 Un Ābrahāms klanījās tās zemes ļaužu priekšā. 13 Un viņš runāja ar Efronu, dzirdot visiem tās zemes ļaudīm: “Taču, ja tu tomēr mani paklausītu, es došu par lauku tev sudrabu, pieņem to no manis, un es apglabāšu tur savu mirušo!” 14 Un Efrons atbildēja Ābrahāmam: 15 “Mans kungs, paklausies mani! Četri simti sudraba šekeļu zeme ir vērta! Kas tas ir man vai tev!? Apglabā tur savu mirušo!” 16 Un Ābrahāms piekrita Efronam. Ābrahāms iesvēra Efronam sudrabu, un viņš teica, dzirdot visiem Hēta dēliem: “Četri simti šekeļu sudraba, kādi tirgoņiem apgrozībā!”
17 Un Efrona lauks, kas Mahpēlā uz Mamres pusi, lauks un ala, kas tur, un visi koki, kas laukā, kas tā robežām visapkārt, 18 nu kļuva par Ābrahāma īpašumu to Hēta dēlu priekšā, kuri nāca pa pilsētas vārtiem. 19 Un pēc tam Ābrahāms apglabāja savu sievu Sāru Mahpēlas lauka alā uz Mamres pusi – tas ir pie Hebronas, Kanaāna zemē. 20 Un Hēta dēlu lauks un ala, kas tur, nu tika Ābrahāmam par kapavietu.
