1 Un tas notika Sineāras ķēniņa Amrāfela, Ēlasara ķēniņa Arjoha, Ēlamas ķēniņa Kedarlaomera un Tidala, tautu ķēniņa, dienās. 2 Tie sāka karot pret Sodomas ķēniņu Bēru, Gomoras ķēniņu Birsu, Admas ķēniņu Sineabu, Cebojimas ķēniņu Simoberu un Belas, tas ir, Coāras ķēniņu. 3 Tie visi sapulcējās Sidimas ielejā, kur tagad Sāls jūra. 4 Divpadsmit gadus tie bija kalpojuši Kedarlaomeram, bet trīspadsmitajā tie atkrita. 5 Un četrpadsmitajā gadā nāca Kedar-laomers un tie ķēniņi, kas bija ar viņu biedrojušies, un sakāva refajiešus pie Aštorot-Karnajimas, zuziešus pie Hāmas un emiešus Kirjatajimas ielejā, 6 un horiešus Seīra kalna zemē līdz pat El Paramai, kas ir pie tuksneša. 7 Tad tie griezās atpakaļ un gāja līdz Ajin-Mišpatai, kas ir Kadeša, un izpostīja visu amalekiešu apgabalu un arī amoriešus, kas mita Hazezon-Tāmarā. 8 Tad iznāca Sodomas ķēniņš, Gomoras ķēniņš, Admas ķēniņš, Cebojimas ķēniņš un Belas ķēniņš, tas ir, Coāras ķēniņš; un tie taisījās karam ar viņiem Sidimas ielejā 9 pret Ēlamas ķēniņu Kedarlaomeru, tautu ķēniņu Tidalu, Sineāras ķēniņu Amrāfelu un Ēlasara ķēniņu Arjohu - četri ķēniņi pret pieciem. 10 Bet Sidimas ieleja bija bagāta ar zemes piķa bedrēm, un Sodomas un Gomoras ķēniņi bēga un iekrita tanīs, bet pārējie aizbēga kalnos. 11 Un tie paņēma visu Sodomas un Gomoras mantību un pārtiku un aizgāja. 12 Un tie sagūstīja arī Latu līdz ar viņa mantību, viņš bija Ābrāma brāļadēls, un aizgāja. Bet tas bija dzīvojis Sodomā. 13 Tad kāds bēglis nāca un vēstīja ebrejam Ābrāmam, kas dzīvoja pie amorieša Mamres ozoliem; tas bija Eškola un Anera brālis; tie bija ar Ābrāmu derības biedri. 14 Kad Ābrāms dzirdēja, ka viņa radinieks aizvests gūstā, tad viņš lika nostāties savam karaspēkam, mājās dzimušiem vergiem, trīs simti astoņpadsmit vīriem, un viņš dzinās tiem pakaļ līdz Danai. 15 Un viņš dalīja savus ļaudis un uzbruka tiem naktī, sita tos un dzinās tiem pakaļ līdz Hobai, ziemeļos no Damaskas. 16 Un viņš atveda atpakaļ visu mantību, un arī Latu, savu radinieku, viņš atveda atpakaļ līdz ar tā mantību, arī sievas un ļaudis. 17 Un Sodomas ķēniņš gāja tam pretim Savas ielejā, tā ir ķēniņu ieleja, pēc tam, kad viņš bija atgriezies no Kedarlaomera un to ķēniņu sakāves, kas bija ar to. 18 Un Melhisedeks, Salemas ķēniņš, iznesa vīnu un maizi; viņš bija visuaugstā Dieva priesteris. 19 Un viņš to svētīja un sacīja: "Lai svētī Ābrāmu Visuaugstais, kas radījis debesis un zemi. 20 Un slavēts lai ir visuaugstais Dievs, kas tavus ienaidniekus devis tavās rokās." 21 Un Ābrāms deva tam desmito tiesu no visa, kas tam piederēja. 22 Tad Sodomas ķēniņš sacīja viņam: "Dod man dzīvos, bet mantību paturi sev." 23 Un Ābrāms sacīja Sodomas ķēniņam: "Es paceļu savu roku uz To Kungu, visuaugsto Dievu, kam pieder debesis un zeme; nevienu pavedienu, nevienu kurpju siksnu, nedz citu ko es neaiztikšu no tā, kas tev pieder, lai tu neteiktu: es esmu Ābrāmu darījis bagātu,- 24 tikai to, ko šie jaunekļi ir patērējuši, un to vīru daļu, kas nākuši ar mani: Aners, Eškols un Mamre lai ņem savu daļu."
Ķēniņu kauja
1 Tas notika Šināras ķēniņa Amrāfela, Ellāsāras ķēniņa Arjoha, Ēlāmas ķēniņa Kedarlaomera un Gojīmas ķēniņa Tidāla dienās. 2 Viņi karoja ar Sodomas ķēniņu Beru, Gomoras ķēniņu Biršu, Admas ķēniņu Šinābu, Ceboīmas ķēniņu Šemēberu un Belas, tas ir, Coaras ķēniņu. 3 Tie visi sapulcējās Sidīmas ielejā – tagad tur Sāls jūra. 4 Divpadsmit gadus tie bija vergojuši Kedarlaomeram, un trīspadsmitajā gadā tie sadumpojās! 5 Četrpadsmitajā gadā nāca Kedarlaomers un tie ķēniņi, kas bija ar viņu, un sakāva refāiešus Aštārot-Karnaimā un zuziešus Hāmā, un emiešus Kirjataimas ielejā, 6 un horiešus viņu kalnos – no Seīras līdz Ēl-Pārānai, kas pie tuksneša. 7 Un viņi atgriezās un atnāca līdz Ēn-Mišpatai – tā ir Kādēša, un tur nopostīja visus amālēkiešu laukus, kā arī sakāva amoriešus, kuri mita Hacecon-Tāmārā. 8 Un izgāja Sodomas ķēniņš un Gomoras ķēniņš, un Admas ķēniņš, un Ceboīmas ķēniņš, un Belas ķēniņš – tā ir Coara, un Sidīmas ielejā viņi nostājās karam 9 ar Ēlāmas ķēniņu Kedarlaomeru un Gojīmas ķēniņu Tidālu, un Šināras ķēniņu Amrāfelu, un Ellāsāras ķēniņu Arjohu – četri ķēniņi pret pieciem! 10 Bet Sidīmas ielejā bija akas, piķa akas! Kad Sodomas un Gomoras ķēniņi bēga, daži iekrita tajās, bet citi aizbēga kalnos! 11 Un tie paņēma visus Sodomas un Gomoras krājumus un visu viņu ēdamo un gāja prom. 12 Un viņi paņēma arī Latu, Ābrama brāļadēlu, un viņa mantību un gāja prom, – viņš dzīvoja Sodomā.
13 Un nāca bēgļi un pastāstīja to ebrejam Ābramam – viņš mita pie amoriešu Eškola un Ānēra brāļa Mamres ozoliem; viņi bija derībā ar Ābramu. 14 Ābrams, padzirdējis, ka viņa brālis ir sagūstīts, sasauca savas saimes vīrus, kas dzimuši viņa namā, – trīs simti astoņpadsmit vīrus, un dzinās līdz Dānam. 15 Un viņš uzbruka tiem naktī – viņš un viņa vergi, sakāva tos un vajāja līdz Hobai, kas ziemeļos no Damaskas. 16 Viņš atguva visu mantību un arī savu brāli Latu un viņa mantību, un arī sievas un ļaudis.
Melhisedeks svētī Ābramu
(Ebr 7:1–2)17 Un viņam pretī iznāca Sodomas ķēniņš – kad viņš pārnāca sakāvis Kedarlaomeru un ķēniņus, kas bija kopā ar viņu Šāves ielejā – tā ir ķēniņu ieleja. 18 Un Melhisedeks, Šālēmas ķēniņš, iznesa maizi un vīnu, viņš bija visaugstā Dieva priesteris. 19 Viņš svētīja to un teica:
“Svētīgs Ābrams visaugstam Dievam,
debess un zemes radītājam,
20 un slavēts visaugstais Dievs,
kas tavus ienaidniekus nodevis tavā rokā!”
Un viņš deva tam desmito daļu no visa. 21 Un Sodomas ķēniņš teica Ābramam: “Dod man ļaudis, bet mantību paturi sev!” 22 Ābrams atbildēja Sodomas ķēniņam: “Es paceļu savu roku pret Kungu, visaugsto Dievu, debess un zemes radītāju, 23 ka neņemšu no tevis nedz auklu, nedz sandaļu siksnu, neko, kas tev pieder! Un tu nevarēsi sacīt: “Es Ābramu esmu darījis bagātu!” 24 Es paņemu vien tik, cik apēda jaunekļi, un to vīru daļu, kuri gāja kopā ar mani! Ānērs, Eškols un Mamre – viņi lai ņem savu daļu!”