1 Notika pēc tam sestā gada sestā mēneša piektajā dienā, kad es sēdēju savā namā un Jūdas vecaji bija pie manis, ka Tā Kunga roka krita uz mani. 2 Es pēkšņi redzēju tēlu, kam bija cilvēka izskats. No saviem gurniem uz leju tas bija kā uguns un no saviem gurniem uz augšu kā spilgtas debess gaismas atspīdums, kā mirdzoša metāla spožums. 3 Tad viņš izstiepa it kā roku un satvēra mani pie manas galvas matiem. Gara spēks pacēla mani starp zemi un debesīm un dievišķā parādībā aiznesa mani uz Jeruzālemi pie iekšējā pagalma vārtiem uz ziemeļu pusi, kur stāvēja tas elka tēls, kas To Kungu kaitināja un sāpināja. 4 Un redzi, tur manā priekšā atklājās godība, kā es to jau biju redzējis ielejā. 5 Un Viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, pacel savas acis uz ziemeļu pusi!" Un, kad es pacēlu savas acis uz ziemeļu pusi, es redzēju minēto elka tēlu stāvam uz ziemeļiem no altāra vārtiem pie ieejas. 6 Un Viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, vai tu redzi, ko tie dara? Tā ir negantība, ko Israēla nams dara, lai Mani aizdzītu projām no Manas svētās vietas. Bet tu redzēsi vēl lielākas negantības." 7 Tad Viņš mani veda pie ieejas pagalmā, un, kad es apskatījos visapkārt, es tur ievēroju sienā caurumu. 8 Un Viņš sacīja: "Cilvēka bērns, izspraucies caur šo sienu!" Un, kad es izspraucos, es ieraudzīju tur durvis. 9 Tad Viņš man sacīja: "Ej iekšā un apskaties tās šausmīgās negantības, ko tie šeit dara." 10 Kad es iegāju, es redzēju tur dažādu rāpuļu un nešķīstu dzīvnieku un arī dažādu Israēla nama elku attēlus, kas visap kārt bija uzzīmēti uz sienas. 11 To priekšā stāvēja septiņdesmit vīru no Israēla nama vecajiem, viņu starpā Jaāsanja, Safana dēls. Katram bija rokā kvēpināmais trauks, smaržīgu kvēpināmo zāļu dūmu mākonis pacēlās uz augšu. 12 Tad Viņš man sacīja: "Vai tu redzēji, cilvēka bērns, ko Israēla nama vecaji šeit dara tumsā, ikviens savā elka telpā? Jo tie saka: Tas Kungs mūs neredz, Tas Kungs ir atstājis šo zemi." 13 Tad Viņš vēl man sacīja: "Tu redzēsi vēl lielākas negantības, ko tie dara." 14 Tad Viņš mani veda pie Tā Kunga nama ziemeļu vārtiem. Tur sēdēja sievas, kas apraudāja Tammusu. 15 Un Viņš man sacīja: "Vai tu to redzi, cilvēka bērns? Bet tu redzēsi vēl lielākas negantības nekā šo." 16 Tad Viņš veda mani Tā Kunga nama iekšējā pagalmā. Tur es redzēju - pie ieejas starp priekštelpu un altāri stāvēja kādi divdesmit pieci vīri; tie, pagriezuši muguru pret Tā Kunga Templi un vaigu pret rītiem, pielūdza sauli. 17 Un Viņš man sacīja: "Vai tu to redzi, cilvēka bērns? Vai tad Jūdas namam nepietiek šo negantību, ko tie dara, ka tie vēl pilda visu zemi ar varas darbiem un vienmēr Manī rada dusmas? Un nu skaties: viņi tur zaļus zarus sev pie deguna. 18 Tādēļ Es celšos pret tiem ar bardzību, Mana acs tos neuzlūkos ar līdzcietību, un Es tos nesaudzēšu. Un, kaut tie ar stipru balsi kliegtu Man ausīs, Es tos tomēr neuzklausīšu."
Elkdievības nešķīstība templī
1 Bija sestā gada sestā mēneša piektā diena. Es sēdēju savā namā, Jūdas vecajie sēdēja man pretī, un te pēkšņi man pieskaras Kunga Dieva roka, 2 es skatījos, un redzi – kāds pēc izskata kā cilvēks, lejpus gurniem kā uguns, bet augšpus spožs kā varš! 3 Viņš izstiepa gluži kā roku, aizskāra manas cirtas, un gars mani cēla starp debesīm un zemi un dievišķā redzējumā aiznesa mani uz Jeruzālemi pie iekšpagalma vārtu ailas, kas atrodas pret ziemeļiem, kur stāv nīstamais elks, kas aizkaitina! 4 Un, redzi, tur Israēla Dieva godība! Tā līdzīga tai, ko es redzēju ielejā. 5 Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, raugies uz ziemeļiem!” Es paskatījos uz ziemeļiem, un redzi – ziemeļos pie altāra vārtiem, pie pašas ieejas, šis nīstamais elks! 6 Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, vai tu redzi, ko tie dara?! Kādas milzu preteklības šeit dara Israēla nams, lai mani attālinātu no manas svētvietas!? Bet tu redzēsi vēl lielākas preteklības!”
7 Viņš pieveda mani pie pagalma vārtiem, un es skatījos, un redzi – mūrī caurums! 8 Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, spraucies mūrī!” Es spraucos, un, redzi, ieeja! 9 Viņš man sacīja: “Ej un raugies, kādas ļaunas preteklības viņi šeit dara!” 10 Es gāju un skatījos, un redzi – visapkārt mūrī iegrebti visādu rāpuļu un nešķīstu dzīvnieku veidoli un visi Israēla nama elki! 11 Septiņdesmit vīru no Israēla nama vecajiem un Jaazanju, Šāfāna dēls, nostājās ar tiem pašā priekšā – katram rokā kvēpināmais, un augšup ceļas kvēpināmo dūmu mākonis. 12 Viņš man sacīja: “Vai redzi, cilvēka dēls, ko Israēla nama vecajie dara tumsā, ikviens savā elku telpā? Tie saka: Kungs mūs neredz, Kungs ir pametis zemi!” 13 Viņš man sacīja: “Tu redzēsi vēl lielākas preteklības, ko tie dara!” 14 Viņš aiznesa mani pie Kunga nama vārtu ailas, kas pret ziemeļiem, un, redzi, tur sēž sievas un apraud Tammūzu!
15 Viņš man sacīja: “Vai redzēji, cilvēka dēls?! Tu redzēsi vēl lielākas preteklības nekā šīs!” 16 Viņš mani aiznesa pie Kunga nama iekšpagalma, un, redzi, pie ieejas Kunga templī starp lieveni un altāri kādi divdesmit pieci vīri pagriezuši muguras Kunga templim un pievērsušies austrumiem! Tie zemojās saulei austrumos! 17 Viņš man sacīja: “Vai redzēji, cilvēka dēls?! Vai tad šīs preteklības, ko te dara Jūdas nams, ir kāds nieks – tie piepilda zemi ar vardarbību un steidz mani sadusmot! Redzi, tie ceļ zaru pie nāsīm! 18 Tad arī es būšu nežēlīgs savās dusmās un netaupīšu – kad tie mani stiprā balsī sauks, es neuzklausīšu!”
