1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns! Griez savu vaigu pret Israēla kalniem un sludini pret tiem, 3 un saki: jūs Israēla kalni, klausaities Dieva Tā Kunga vārdu! Tā saka Dievs Tas Kungs kalniem, pakalniem, strautiem un ielejām: redzi, Es likšu nākt pār jums zobenam un iznīcināšu jūsu elku altārus kalnu augstienēs. 4 Jūsu altārus nopostīs un jūsu saules stabus sagraus; jūsu nokautos Es nometīšu jūsu dievekļu priekšā. 5 Israēla bērnu līķus Es nometīšu viņu dievekļu priekšā un izkaisīšu jūsu kaulus ap jūsu altāriem. 6 Visur, kur jūs dzīvojat, sagraus ciemus un pilsētas, nopostīs augstieņu upuru vietas, jūsu altāri būs atstāti un izpostīti, jūsu dievekļu tēli sasisti un izdeldēti, jūsu saules stabi apgāzti un jūsu roku darinājumi iznīcināti. 7 Nokautie gulēs jūsu vidū, lai jūs atzīstat: Es esmu Tas Kungs. 8 Bet dažus no jums Es pasaudzēšu, kas, no zobena izglābti, dzīvos to tautu starpā, starp kurām Es jūs izklīdināšu. 9 Šie jūsu pāri palicēji, kas aizvesti, Mani pieminēs tur tautu starpā, kad Es būšu salauzis viņu sirdi, kas neuzticībā bija atkāpusies no Manis, un pārveidojis viņu acis, kas kā uz mīļākajiem raudzījās uz viņu elkiem. Tad tiem pašiem riebsies tas ļaunums, ko tie nodarījuši ar visām savām negantībām, 10 un tie atzīs, ka Es, Tas Kungs, ne bez iemesla tiem piedraudēju ar tādu nelaimi. 11 Tā saka Dievs Tas Kungs: sasit savas rokas kopā un piesit kāju pie zemes un sauc: lāsts! - par visām ļaunām Israēla nama negantībām, kuru dēļ tie aizies bojā no zobena, bada un mēra. 12 Kas mīt tālumā, tas mirs ar mēri, kas tuvumā, tas kritīs no zobena, un, kas vēl palicis pāri un izglābies, aiziedams ar dzīvību, tas nomirs badā. Tā Es izpaudīšu viņu vidū Savu bardzību. 13 Tad jūs atzīsit, ka es esmu Tas Kungs, kad viņu nokautie gulēs viņu elku vidū ap viņu altāriem uz visiem augstiem pakalniem un kalnu galiem, zem visiem zaļiem kokiem un visiem kupliem ozoliem, tais vietās, kur tie veltījuši saviem elkiem saldu upuru smaržu. 14 Es izstiepšu Savu roku pret tiem un darīšu zemi par tuksnesi un posta vietu no tuksneša līdz Riblai, visur, kur tie dzīvo, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs."
Sods par Israēla elkdievību
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, pagriezies pret Israēla kalniem un pravieto tiem! 3 Saki: Israēla kalni, klausieties Kunga Dieva vārdu! Tā saka Kungs Dievs par kalniem un pakalniem, gravām un ielejām: redzi, es likšu, lai pār jums nāk zobens, es izpostīšu jūsu augstienes. 4 Jūsu altāri tiks sagrauti un saules stabi salauzti. Es nosviedīšu jūsu nokautos jūsu dievekļu priekšā, 5 es nometīšu Israēla dēlu līķus viņu dievekļu priekšā, es izkaisīšu jūsu kaulus visapkārt jūsu altārim! 6 Kur vien jūs mājojāt, paliks pamestas pilsētas un sagrautas augstienes! Tagad pamests un nopostīts jūsu altāris, salauzti un pagalam jūsu dievekļi, nocirsti jūsu saules stabi, aizmēzti jūsu darinājumi. 7 Nokauti kritīs daudzi no jums, zināsiet, ka es esmu Kungs!
8 Es atlicināšu dažus no jums, no zobena tie glābsies pie citām tautām – pa valstīm jūs būsiet izkaisīti. 9 Tie mani pieminēs, paglābušies pie citām tautām, kur būs sagūstīti! Es tiem salauzīšu netiklās sirdis – no manis tās novērstas – un netiklās acis – tās pēc dievekļiem lūkojas! Tiem riebs pašu ļaunums, ko darījuši savu preteklību dēļ! 10 Tie zinās, ka es esmu Kungs! Ne jau bez iemesla teicu, ka darīšu viņiem šo ļaunumu!
11 Tā saka Kungs Dievs: plaukšķini rokas, dauzi kājām un sauc: ak, vai! Tas viss Israēla nama preteklību un ļaunuma dēļ – tie kritīs no zobena, bada un mēra! 12 Tālie no mēra mirs, tuvie no zobena kritīs, atlikušie un pasargātie no bada mirs! Tā es remdēšu savu versmi pret tiem! 13 Zināsiet, ka es esmu Kungs! Nokautie nomesti pie dievekļiem visapkārt to altāriem, uz katra augstāka pakalna, uz visām kalnu virsotnēm, zem katra zaļoksna koka, zem katra lapota dižkoka, kur vien tie smaržām tīksmināja savus dievekļus! 14 Mana roka būs pret tiem – es viņu zemi padarīšu par izpostījumu un gruvešiem – no tuksneša līdz Riblai, kur vien tie mīt! Zināsiet, ka es esmu Kungs!”
