1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns, saki Tiras valdniekam: tā saka Dievs Tas Kungs: tāpēc ka tava sirds kļuva lepna un ka tu pat esi teicis: es esmu dievs, es sēžu dieva krēslā jūras vidū, - kaut tu savā sirdī tikai iedomājies, ka tu esot Dievs, 3 pie tam tu esot gudrāks par Daniēlu, nekāds noslēpums tev neesot svešs; 4 ar savu gudrību un saprātu tu taču esi ieguvis varu un sakrājis zeltu un sudrabu savā dārgumu krātuvē; 5 ar savu lielo gudrību tu tirgodamies esi vairojis savu bagātību, un tava sirds lepojās tavas bagātības dēļ, 6 un tādēļ saka Dievs Tas Kungs: tāpēc ka tava sirds savā pašpaļāvībā iedomājusies, it kā tu būtu pats Dievs, 7 Es raidīšu pret tevi svešiniekus, visvarmācīgākos tautu starpā, tie uzbruks ar zobenu tavai jaukajai gudrībai un aptumšos tavas slavas spožumu. 8 Tie iegrūdīs tevi bedrē, un tu mirsi jūras vidū, kā mirst nosistie. 9 Vai tad tu savu slepkavu priekšā arī vēl teiksi: es esmu dievs, - bet tu esi tikai cilvēks un ne Dievs un esi to rokās, kas tevi nogalinās? 10 Tu mirsi neapgraizīto nāvē no svešinieku rokas, jo Es to esmu tā noteicis," saka Dievs Tas Kungs. 11 Atkal nāca pār mani Tā Kunga vārds: 12 "Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par Tiras ķēniņu un saki tam: tā saka Dievs Tas Kungs: tu, pilnības paraugs, pilns gudrības un apveltīts ar vispilnīgāko skaistumu, 13 tu biji Ēdenē, Dieva dārzā, visādi dārgakmeņi rotāja tavu tērpu: sardions, topāzs, jaspiss, hrizolīts, berils, onikss, safīrs, rubīns un smaragds, no zelta bija tava tērpa apmales un izgreznojumi, kas bija darināti tai dienā, kad tevi iecēla. 14 Tu biji svaidīts ķerubs, kas sargā, Es biju tevi iecēlis, svētajā Dieva kalnā tu staigāji degošu akmeņu vidū. 15 Nevainojams tu biji savos ceļos no tās dienas, kad tevi iecēla par ķēniņu, līdz kamēr atrada tevī noziegumu. 16 Tavas plašās tirdzniecības dēļ tava sirds pildījās ar netaisnību. Un, kad tu apgrēkojies, Es padzinu tevi no Dieva kalna, un izraidīju tevi, ķerubu, kas sargā, no degošo akmeņu vidus. 17 Tava sirds bija palikusi lepna tava skaistuma dēļ, tu savu gudrību pazaudēji aiz ārējā spožuma. Tādēļ Es nogāzu tevi pie zemes ķēniņu acu priekšā, lai tie priecājas par to, kā tev klājies. 18 Ar saviem daudzajiem noziegumiem un ar negodīgo tirgošanos tu esi licis negodā savus svētumus; tādēļ Es liku izšauties ugunij no tevis paša, kas tevi aprija, un daru tevi par pelniem uz zemes visu to acu priekšā, kas tevi redzējušas. 19 Visi, kas tautu starpā tevi pazina, ir šausmu pārņemti par tevi! Tev pienācis briesmu un izbaiļu pilns gals, tu esi pagalam uz visiem laikiem." 20 Un atkal nāca pār mani Tā Kunga vārds: 21 "Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Sidonu un sludini pret to, 22 un saki: tā saka Dievs Tas Kungs: Es celšos pret tevi, Sidona, un parādīšu Savu varu pār tevi, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs, ja Es lieku nākt tiesai pār pilsētu un Savā rīcībā pret to parādos kā Svētais. 23 Es tev uzsūtīšu mēri un asinsizliešanu tavās ielās; tavā vidū kritīs visapkārt ar zobenu nokautie, zobens to pārstaigās no visām pusēm, lai tās ļaudis atzīst, ka Es esmu Tas Kungs. 24 Bet Israēla namam nebūs vairs sajust nekādu asu ērkšķu un dzēlīgu dadžu no apkārtējo tautu puses, kas priecājās par viņu nelaimi, un tie atzīs, ka Es esmu Dievs Tas Kungs. 25 Tā saka Dievs Tas Kungs: kad Es izlasīšu un savākšu kopā israēliešus no tām tautām, starp kurām tie bija izkaisīti, Es parādīšos pret viņiem citu tautu acu priekšā kā Svētais, un viņi dzīvos savā zemē, ko Es devu Savam kalpam Jēkabam. 26 Un viņi tur dzīvos drošībā, cels namus un dēstīs vīnadārzus. Tiešām, viņi dzīvos drošībā, kamēr Es nākšu ar tiesu pār visām apkārtējām tautām, kas tos vajājušas; lai tad viņi atzīst, ka Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs."
Vēstījums par Tīras valdnieku
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, saki Tīras valdniekam: tā saka Kungs Dievs:
savā sirds lepnībā tu teici: es esmu Dievs!
Es sēžu dievu sēdeklī jūru viducī!
Bet tu esi vien cilvēks, ne Dievs,
kaut tu domā – tev Dieva prāts!
3 Tu esot gudrāks par Daniēlu,
ik noslēpums tev esot zināms!
4 Savā gudrībā un saprašanā tu guvies mantu –
zeltu un sudrabu savām mantnīcām.
5 Savā lielajā gudrībā tu tirgodams vairoji mantu,
savā prātā tu lepojies ar savu mantu!
6 Tādēļ tā saka Kungs Dievs:
tu domā – tev Dieva prāts,
7 tādēļ es pret tevi vedīšu svešiniekus,
visvarmācīgākās tautas!
Tie izraus savus zobenus
pret tavu brīnišķo gudrību,
tie sagānīs tavu dižumu!
8 Tie sviedīs tevi bedrē,
kautin tie tevi kaus jūras viducī!
9 Vai tu vēl saki:
es esmu Dievs, –
kad klāt jau tavi kāvēji!
Tu esi cilvēks, ne Dievs,
savu kāvēju ķetnās.
10 Kā neapgraizītie mirst,
tā tu mirsi no svešinieku rokas,
jo es tā teicu!”
saka Kungs Dievs.
Raudu dziesma par Tīras valdnieku
11 Kunga vārds nāca pār mani: 12 “Cilvēka dēls, sāc žēlabu dziesmu par Tīras ķēniņu. Saki viņam: tā saka Kungs Dievs:
tu, pilnības paraugs,
gudrību guvies un skaistumu smēlies,
13 Ēdenē miti, Dieva dārzā!
Tu greznojies dārgakmeņiem –
rubīnu, topāzu, oniksu,
hrizolītu, berilu, jašmu,
safīru, tirkīzu, smaragdu.
Zelta rotas un lietas bija jau gatavas
dienā, kad tevi radīja.
14 Tu tiki svaidīts par sargātāju ķerubu,
es tevi liku svētajā Dieva kalnā,
starp uguns akmeņiem tu staigāji!
15 Nevainojamas bija tavas gaitas
kopš dienas, kad tiki radīts,
līdz tevī atrada netaisnību!
16 Tu tirgojies nerimtīgi,
tavs prāts pildījās varasdarbiem –
un tu grēkoji.
Aptraipītu es tevi padzinu no Dieva kalna,
patrencu no sargiem ķerubiem, no uguns akmeņiem.
17 Tava sirds lepojās par tavu lieliskumu –
dižošanās samaitāja tavu gudrību.
Es tevi zemē nosviedīšu,
ķēniņu priekšā es tevi likšu apsmieklā.
18 Ar saviem pārkāpumiem, kas bez skaita,
ar savu netaisno tirgošanos
tu esi aptraipījis savu svētumu!
Tādēļ es likšu ugunij no tevis izšauties –
tā tevi rīs!
Es tevi padarīšu par pelniem uz zemes –
to redzēs ikviens, kas tevi uzlūkos!
19 Ikviens no ļaudīm, kas tevi pazinuši,
tagad ir šausmās par tavu galu –
nemūžam vairs tevis nebūs!”
Vēstījums par Sidonu
20 Kunga vārds nāca pār mani: 21 “Cilvēka dēls, pievērsies Sidonai un pravieto par to. 22 Saki: tā saka Kungs Dievs:
redzi, es esmu pret tevi, Sidona!
Es rādīšu savu varenību tavā vidū!
Zināsiet, ka es esmu Kungs!
Es spriedīšu tiesu!
Es atklāšos svēts!
23 Es uzsūtīšu mēri,
asinis tecēs pa ielām,
no zobena nokautie kritīs,
tas nāks no visām pusēm!
Zināsiet, ka es esmu Kungs!
24 Ap Israēla namu vairs neaugs
durstīgi ērkšķi un dzeloši dadži,
kas no visām pusēm tos nievāja!
Zināsiet, ka es esmu Kungs Dievs!
25 Tā saka Kungs Dievs:
es sapulcēšu Israēla namu
no visām tautām, kurās tie izkaisīti!
Es tautām atklāšos svēts!
Viņi dzīvos savā zemē,
ko es devu savam kalpam Jēkabam!
26 Tur viņi dzīvos drošībā!
Viņi cels namus un dēstīs vīnadārzus,
viņi dzīvos drošībā!
Es tiesāšu visus, kas apkārt,
kas nievāja viņus!
Zināsiet, ka es esmu Kungs!”
