1 Un Viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, nostājies uz savām kājām, Es gribu ar tevi runāt." 2 Viņam tā uz mani runājot, Gars pārņēma mani, tā ka es nostājos uz savām kājām, un es dzirdēju to, kas uz mani runāja. 3 Viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, Es sūtu tevi pie Israēla bērniem, pie tās nepakļāvīgās atkritēju tautas, kas sacēlusies pret Mani; viņi un viņu tēvi arvien ir atkāpušies no Manis, līdz pat šai dienai. 4 Arī viņu bērni ir stūrgalvīgi un cietām sirdīm. Pie tiem Es tevi sūtu. Saki tu tiem: tā saka Dievs Tas Kungs! 5 Vai tie klausa vai neklausa, jo tie ir pretestības pilna cilts, tiem jāzina, ka pravietis ir viņu vidū. 6 Bet tu, cilvēka bērns, nebīsties no tiem un nebīsties no viņu vārdiem. Jebšu dadži un ērkšķi ir ap tevi un tu dzīvo pie skorpioniem, tomēr nebīsties no viņu vārdiem un nebaidies no viņu vaiga, jo tie ir pretestības pilna cilts. 7 Bet tu pasludini tiem Manus vārdus, lai tie klausa vai neklausa, jo tie ir nepielaidīgi. 8 Bet tu, cilvēka bērns, klausies, ko Es tev saku. Neesi tu nepaklausīgs kā šī nepaklausīgā cilts. Atver savu muti un ēd, ko Es tev dodu." 9 Es redzēju roku, kura stiepās pret mani. Rokā bija rakstu ritulis. 10 Viņš to atritināja manā priekšā, tas bija aprakstīts vienā un otrā pusē. Tur bija uzrakstītas raudu dziesmas, nopūtas un vaimanas.
Pravieša aicināšana
1 Viņš man teica: “Cilvēka dēls, nostājies uz kājām! Es runāšu ar tevi.” 2 Kad viņš ar mani runāja, manī ienāca gars un piecēla mani kājās. Es klausījos, un viņš runāja.
3 Viņš man teica: “Cilvēka dēls, es sūtu tevi pie Israēla, pie dumpīgās tautas, kas dumpojas pret mani – viņi un viņu tēvi grēko pret mani līdz pat šai dienai! 4 Šie ļaudis ir ietiepīgi un cietu sirdi. Es sūtu tevi pie viņiem, saki tiem: tā saka Kungs Dievs. 5 Vienalga, vai tie klausa vai neklausa, tie ir dumpīga saime, tie uzzinās, ka starp tiem ir pravietis.
6 Bet tu, cilvēka dēls, nebaidies no viņiem un nebaidies no viņu vārdiem. Kaut dadži un ērkšķi būtu ap tevi un tu uz skarpijiem sēdētu – nebaidies no viņu vārdiem, nebīsties no viņiem, jo tie ir dumpīga saime. 7 Saki tiem manus vārdus, vai tie klausās vai neklausās, jo tie ir dumpīgi!
8 Bet tu, cilvēka dēls, klausies, ko es tev saku – neesi dumpīgs kā šī dumpinieku saime, atver muti un apēd, ko es tev došu!” 9 Es skatījos, un redzi – kāda roka pastiepta pret mani, un tajā rakstu rullis! 10 Viņš to atritināja, tas bija aprakstīts no abām pusēm. Tur bija uzrakstītas žēlabas, vaimanas un gaudas.
