1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns, uzdod Israēla namam mīklu un stāsti tam līdzību. 3 Un saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: liels ērglis ar lieliem, gariem spārniem un kuplām, raibām spalvām nolaidās uz Libanona un pārņēma savā rīcībā ciedra koka galotni. 4 Viņš nolauza pašu augšējo tās zaru un to aiznesa uz veikalnieku zemi, un iestādīja to tirgotāju pilsētā. 5 Tad viņš ņēma vienu no tās zemes atvasēm un stādīja to kā vītolu auglīgā tīrumā, kur bija daudz ūdens, 6 lai tas augtu un attīstītos par spēcīgu un kuplu, bet augumā zemu vīnakoku. Viņa stīgām vajadzēja vērsties pret viņu, un viņa saknēm bija jābūt viņam padotam. Tas tapa tiešām par vīnakoku, kas raisīja stīgas un dzina atvases. 7 Bet tur bija vēl viens liels ērglis ar lieliem spārniem un kuplām, spēcīgām spalvām. Un redzi, vīnakoks piegrieza šim savas saknes un izstiepa pret viņu savus zarus, lai viņš to vēl bagātīgāk slacinātu no dobes, kurā tas bija iestādīts. 8 Bet tas taču bija stādīts labā zemē ar bagātīgu ūdeni, ka dzītu stīgas un nestu augļus un kļūtu par izcilu vīnakoku. 9 Tad saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: vai tas tā labi izdosies? Vai neizraus viņam saknes un nenoplūks viņa augļus, ka tam jānokalst? Visas tā jaunās atvases novītīs; un tur nevajadzēs ne stipra elkoņa, nedz arī liela ļaužu pulka, lai to izceltu no zemes, kurā tas laidis savas saknes. 10 Tiešām, viņš tagad ir iedēstīts. Bet vai tam labi izdosies arī izaugt? Vai tas nenokaltīs, kad to ķers rīta vējš? Tiešām, tas nokaltīs tai vietā, kur tas izaudzis." 11 Atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 12 "Saki taču šai pretestības pilnai ciltij: vai jūs nesaprotat, ko tas nozīmē? Saki tiem tā: redzi, Bābeles ķēniņš gāja uz Jeruzālemi, paņēma tās ķēniņu un tās dižciltīgos un aizveda viņus sev līdzi uz Bābeli. 13 Tad viņš ņēma vienu atvasi no ķēniņa dzimuma, noslēdza ar to derību un nozvērināja to. Bet zemes dižciltīgos viņš paņēma sev līdzi, 14 lai ķēniņa valdība paliktu pazemīga un nepieaugtu varā, lai ķēniņš turētu noslēgto derību, ka tas pastāvētu. 15 Bet tas atkāpās no viņa un sūtīja vēstnešus uz Ēģipti, lai tam dotu zirgus un daudz kara tautas. Vai tas tam izdosies? Vai tas, kas tā darījis, paliks nesodīts? Viņš ir derību lauzis, vai viņš izglābsies? 16 Tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, tā ķēniņa dzīves vietā, kas viņu iecēla par ķēniņu, kura zvērestu viņš pārkāpa un kuram viņš lauza savu derību, pie viņa Bābelē viņš nomirs! 17 Bet faraons tam karā nepalīdzēs nedz ar lielu karaspēku, nedz ar lielu ļaužu pulku, kad cels vaļņus un aplenkuma apcietinājumus līdz ar torņiem, lai atņemtu daudziem dzīvību. 18 Tādēļ ka viņš ir pārkāpis zvērestu un lauzis derību, kaut gan bija devis roku to sargāt un taču to nedarīja, viņš neizglābsies. 19 Tādēļ tā saka Dievs Tas Kungs: tik tiešām, ka Es dzīvoju: Manu zvērestu, ko viņš pārkāpis, un Manu derību, ko viņš lauzis, Es pieskaitīšu par noziegumu viņa galvai. 20 Es izplētīšu pār viņu Savu tīklu, tā ka viņš paliks sapinies Manos valgos. Tad Es viņu aizvedīšu uz Bābeli, un tur Es ar viņu tiesāšos par uzticības laušanu, ar ko viņš noziedzies un apgrēkojies pret Mani. 21 Visi viņa izlasītie karavīri un visi, kas kalpoja viņa karapulkos, kritīs no zobena, un atlikušie izklīdīs visos vējos, lai jūs atzītu, ka Es, Tas Kungs, to jau iepriekš esmu pateicis. 22 Tā saka Dievs Tas Kungs: Es ņemšu no augstā ciedru koka galotnes zaru un to iestādīšu, un no pašas augstākās tā atvases Es nolauzīšu maigu zariņu un to dēstīšu augstā un stāvā kalnā. 23 Israēla augstākajā kalnā Es to dēstīšu, lai tas izrieš zarus un nes augļus un top par jo krāšņu ciedru koku, kura zaros dzīvos un vīs savas ligzdas visdažādāko spalvu putni. 24 Tad visi koki laukā atzīs, ka Es, Tas Kungs, pazemoju augsto koku un paaugstināju zemo koku, ka Es liku nokalst zaļajam kokam un devu jaunu zaļumu sausajam kokam. Es, Tas Kungs, to sacīju, un Es to arī izpildīju."
Līdzība par diviem ērgļiem un vīnakoku
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, uzdod Israēla namam atminēt mīklu. Stāsti tiem līdzību. 3 Saki: tā saka Kungs Dievs:
liels ērglis
lieliem spārniem,
varenām vēzdām,
kuplām spalvām,
daudzkrāsainām –
tas nāk uz Lebanonu,
tas ciedram galotni paņem,
4 nolauž augšējos zarus
un aiznes uz tirgoņu zemi,
mijēju pilsētā dēsta.
5 Viņš ņem no tās zemes sēklas
un stāda auglīgā laukā pie lieliem ūdeņiem,
kā vītolu viņš to iedēsta,
6 tas izaug un kļūst par vīnakoku, zemu lapotni,
zariem tas tiecas ērglim pretī
un saknes laiž zemē.
Tas kļuva par vīnakoku,
tam izauga zari, kuploja stīgas.
7 Bet tur bija vēl viens liels ērglis
lieliem spārniem,
kuplām spalvām,
un redzi –
šis vīnakoks,
saknēm alkstot, tiecas pie tā,
zarus stiepj tam pretī,
lai gādā tam ūdeni
no saviem dēstu strautiem.
8 Bet tas jau bija dēstīts
auglīgā laukā pie vareniem ūdeņiem,
lai tā zari kuplotu
un tas nestu augļus –
lai būtu izcils vīnakoks!
9 Saki: tā saka Kungs Dievs:
vai tas zels?
Vai tā saknes neizraus
un tā augļus nenošķīs,
ka visas svaigās lapas
kalstu un vīstu?
Tad nevajadzēs ne stipru roku,
ne pulka ļaužu –
to izcels ar visām saknēm!
10 Redzi, to pārstādīja, bet vai tas zels?
Vai, austrumvēja skarts,
tas kaltin nenokaltīs?
Pie dēstu ūdens strautiem tas nokaltīs!”
11 Kunga vārds nāca pār mani: 12 “Saki jel dumpinieku saimei: vai jūs to nezināt? – Redzi, Bābeles ķēniņš ir nācis uz Jeruzālemi, ņēmis tās ķēniņu un augstmaņus un aizvedis uz Bābeli. 13 Viņš ir arī ņēmis vienu no ķēniņa dzimtas un slēdzis ar to derību, likdams tam zvērēt. Viņš ir aizvedis zemes pārvaldniekus, 14 lai valsts būtu pazemīga un nepaaugstinātos, un turētu derību, lai tā pastāvētu. 15 Bet tas sacēlās pret viņu un sūtīja vēstnešus uz Ēģipti, lai tam dod zirgus un karapulku. Vai tad te kas zels? Vai, tā darīdams, viņš izglābsies? Viņš lauzīs derību – bet vai izglābsies?!
16 Kā es esmu dzīvs, saka Kungs Dievs, Bābelē viņš mirs! Tā ķēniņa pilsētā, kurš viņu iecēla par valdnieku un kura zvērestu viņš nicināja un lauza derību! 17 Un faraons viņam karā nelīdzēs ne ar lielu karaspēku, ne ar milzīgiem pulkiem, kad valnis būs uzmests un uzcelti nocietinājumi, lai daudziem atņemtu dzīvību, 18 jo viņš nicināja zvērestu un lauza derību. Redzi, viņš bija devis roku, taču darījis visu šo, tādēļ viņš neizglābsies.
19 Tādēļ, kā es esmu dzīvs, saka Kungs Dievs, es vērsīšu pret viņu savu zvērestu, ko viņš nicināja, un savu derību, ko viņš lauza. 20 Es pret viņu izpletīšu tīklu, un viņu saķers manos valgos. Es viņu aizvedīšu uz Bābeli, un tur es tiesāšos viņa neuzticības dēļ, jo viņš man neuzticējās! 21 Visi, kas paglābušies, viss viņa pulks kritīs no zobena, bet atlikušos izkaisīs pa visiem vējiem, tad jūs zināsiet, ka es, Kungs, esmu runājis!
Israēls tiks paaugstināts
(Sal. Ech 31:1–9)22 Tā saka Kungs Dievs: es ņemšu no pašas ciedra galotnes un iedēstīšu; no augšējiem jaunajiem dzinumiem es plūkšu un pārstādīšu visaugstajā un dižajā kalnā! 23 Es stādīšu visaugstākajā Israēla kalnā, lai sakuplo zari un nes augļus. Lai tas kļūst par varenu ciedru, ka zem tā var dzīvot, – lai viņa zaru pavēnī dzīvo visādi putni un spārnaiņi! 24 Tad visi lauka koki zinās, ka es, Kungs, esmu pazemojis augstāko koku, bet zemo koku esmu paaugstinājis, ka es zaļo koku esmu nokaltējis, bet nokaltušo esmu darījis zaļoksnu! Es, Kungs, esmu runājis, un es to esmu darījis!”
