1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns, sludini pret Israēla praviešiem, saki tiem, kas pravieto no savas paša sirds: klausaities Tā Kunga vārdu: 3 tā saka Tas Kungs: bēdas tiem sirdsapziņu zaudējušiem praviešiem, kas seko savam pašu prātam un nav nekā redzējuši! 4 Tavi pravieši, Israēl, ir kļuvuši kā lapsas sagrautos mūros. 5 Viņi nav stājušies priekšā plaisājumiem sienās un nav cēluši mūri ap Israēla namu, lai tas varētu pastāvēt cīņā Tā Kunga dienā. 6 Viņu redzētās parādības bija viltus, un viņu pravietojumi meli, kad tie sacīja: tā saka Tas Kungs, - kaut gan Tas Kungs viņus nebija sūtījis, bet viņi gaidīja, ka viņu vārdi piepildīsies. 7 Vai jūsu redzētās parādības nebija viltus un jūsu pravietojumi meli, kad jūs sacījāt: tā saka Tas Kungs, - kaut gan Es neko nebiju teicis? 8 Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: tāpēc ka jūs runājāt māņus un skatījāt melu parādības, Es celšos pret jums, saka Dievs Tas Kungs. 9 Es pacelšu Savu roku, un tā kritīs uz tiem praviešiem, kas redz viltus parādības un pravieto melus. Tiem nebūs būt Manas tautas draudzē, tiem nebūs būt ierakstītiem Israēla nama cilts grāmatā un tiem nebūs atgriezties Israēla zemē, lai jūs atzītu, ka Es esmu Dievs Tas Kungs. 10 Tādēļ, jā, tādēļ, ka tie maldina Manu tautu, sacīdami: miers, kad nav miera, un, kad tauta uzceļ sienu, tad tie to tikai apmet ar kaļķiem. 11 Saki šiem apmetējiem: tā sabruks! - Kad nāks stiprs lietus un Es likšu krist lieliem krusas gabaliem, un plosīsies viesulis, 12 tad siena sabruks, un jums zobgalīgi jautās: kur tad nu palika jūsu kaļķu apmetums? 13 Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: Es sūtīšu dusmās viesuli un Savā bardzībā stipru lietu, un Savā dusmu karstumā krusas gabalus, lai tie visu iznīcina. 14 Es saārdīšu sienu, ko jūs apmetāt ar kaļķiem, Es to nogāzīšu pie zemes, ka tās pamati top redzami. Kad tā kritīs, arī jūs aiziesit bojā zem drupām, lai jūs beidzot atzītu, ka Es esmu Tas Kungs. 15 Kad Es tad būšu izlējis Savas dusmas pār to sienu un pār tiem, kas to apmeta ar kaļķiem, tad ļaudis jums sacīs: tur nav vairs ne sienas, nedz arī to, kas viņu apmeta ar kaļķiem, - 16 nav vairs Israēla praviešu, kuri pravietoja Jeruzālemei un skatīja tai miera parādības, kaut arī miera nebija, saka Dievs Tas Kungs, 17 tu, cilvēka bērns, griez savu vaigu pret savas tautas meitām, kuras pēc savām iedomām pravieto; sludini pret tām. 18 Un saki: tā saka Dievs Tas Kungs: vai tām sievām, kas šuj burvju apsējus katrai roku locītavai un izgatavo katra lieluma galvassedziņas, lai gūstītu dvēseles! Jūs gūstāt dvēseles, kas pieder Manai tautai; un savas dvēseles jūs gribat paturēt dzīvas? 19 Jūs laupāt Man svētumu Manas tautas acīs par kādām saujām miežu un par kādiem kumosiem maizes un nokaujat dvēseles, kurām nebija mirt, un paturat dzīvas tās dvēseles, kurām nebija dzīvot, stāstīdamas melus Manai tautai, kas melus labprāt arī uzklausa. 20 Tādēļ Dievs Tas Kungs saka tā: Es celšos pret jūsu burvju apsējiem, ar ko jūs gūstāt dvēseles kā putnus. Es jums tos izraušu no rokām un tās dvēseles, kuras jūs gūstāt, Es palaidīšu vaļā kā putnus. 21 Un Es saplēsīšu jūsu galvassedziņas un atsvabināšu Savu tautu no jūsu rokām. Tā vairs nebūs jūsu rokā par laupījumu, un jums būs atzīt, ka Es esmu Tas Kungs. 22 Tādēļ ka jūs apbēdinājāt taisno sirdis ar meliem, to taisno, kurus Es negribēju apbēdināt, un tāpēc ka jūs stiprinājāt bezdievju rokas, tā ka viņi neatgriezās no sava ļaunā ceļa, lai paliktu dzīvi, 23 tad arī jums vairs nebūs skatīt viltus parādības un nebūs pravietot. Bet Es izraušu Savu tautu no jūsu rokām, un tad jūs arī atzīsit, ka Es esmu Tas Kungs."
Dieva vēstījums viltus praviešiem
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, pravieto pret Israēla praviešiem, kuri pravieto tagad. Saki tiem, kas pravieto paši pēc sava prāta: klausieties Kunga vārdu! 3 Tā saka Kungs Dievs: ak, vai, nejēgas pravieši, kas seko savam garam un neko neredz! 4 Israēl, tavi pravieši būs kā šakāļi drupās. 5 Jūs nerāpāties pie mūra plaisām, jūs nesalabojāt mūri ap Israēla namu, lai Kunga dienā stātos karam. 6 Viņu redzējumi ir tukšība, tie pareģo melus! Tie saka: Kungs teica, – bet Kungs tos nav sūtījis, un viņi vēl gaida, ka teiktais piepildīsies! 7 Vai tad jūsu redzējumi nebija tukšība, vai jūs negvelzāt melus? Jūs sacījāt: Kungs ir teicis, – bet es neko neteicu!
8 Tādēļ tā saka Kungs Dievs: jūsu tukšo vārdu un melīgo redzējumu dēļ, redzi, es būšu pret jums, saka Kungs Dievs. 9 Mana roka būs pret praviešiem, kuru redzējumi ir tukšība, kas manai tautai gvelž melus padoma vietā. Tie netiks pieskaitīti Israēla namam un nenonāks Israēla zemē! Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs Dievs! 10 Tādēļ, jā, tādēļ, ka tie maldina manus ļaudis, sacīdami: miers! – Bet miera nav! – Kad mūris jau uzcelts, tie apziež to ar kaļķi! 11 Saki tiem, kas ziež kaļķi: gāzīsies lietusgāzes, un akmens krusa gāzīsies, vējš plosīs! 12 Redzi, mūris sagāzīsies! Vai tad jums nejautās: kur ir tā kārta, ko jūs uzziedāt?
13 Tādēļ Kungs Dievs saka: es savā niknumā sūtīšu plosošu vēju un lietusgāzes un savās dusmās akmens krusu, lai noposta niknumā! 14 Es sagāzīšu mūri, ko jūs noziedāt kaļķiem, es to nobrucināšu zemē, tā pamats tiks atsegts, jūs tur iekritīsiet un būsiet pagalam! Tad zināsiet, ka es esmu Kungs! 15 Tā es izgāzīšu savu niknumu pret mūri un tiem, kas nozieda to ar kaļķi. Es saku jums: nebūs ne mūra, ne to, kas zieda! – 16 tā būs Israēla praviešiem, kas pravieto par Jeruzālemi, pravietodami mieru, bet miera nav!” saka Kungs Dievs.
17 “Cilvēka dēls, pievērsies savas tautas meitām, kas pravieto pēc sava prāta, – pravieto tu pret viņām. 18 Saki: tā saka Kungs Dievs: ak, vai tām, kas izšuj visādas burvju lentes un aproces, kas darina dažāda mēra galvas apsegus, lai atviltu manu ļaužu dzīvības, – vai savējās jūs gribat paturēt!? 19 Manu ļaužu priekšā jūs mani esat apgānījušas par pāris saujām miežu un dažiem gabaliem maizes. Mirst tie, kam nebija jāmirst, un dzīvo tie, kam nebija jādzīvo, – jūs melojat maniem ļaudīm, un tie uzklausa melus!
20 Tādēļ Kungs Dievs saka: redzi, es esmu pret jūsu burvju lentēm, ar kurām jūs dvēseles ķerat kā putnus, bet es tās izraušu no jūsu rokām, es tās atlaidīšu – tās, kuras jūs ķērāt kā putnus! 21 Es saplēsīšu jūsu apsegus un atbrīvošu savus ļaudis no jūsu rokām, jūs viņus vairs neķersiet cilpās! Tad zināsiet, ka es esmu Kungs!
22 Ar meliem jūs laupāt cerības taisnā sirdij – es tam sāpes nedarīju, bet jūs stiprinājāt ļaundara roku, lai tas neatgriežas no saviem grēkiem un neizglābj savu dzīvību. 23 Tādēļ nebūs vairs ne melīgu redzējumu, ne tukšas pareģošanas – es atbrīvošu savus ļaudis no jūsu rokām. Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!”
