1 Kad Mordohajs uzzināja visu, kas bija darīts, viņš saplēsa savas drēbes, apģērba maisu un kaisīja pelnus uz savas galvas. Viņš izgāja pilsētas vidū un brēca skaļā un izmisuma pilnā balsī. 2 Viņš nonāca ķēniņa vārtu priekšā, bet tālāk viņš netika, jo neviens nedrīkstēja ieiet pa ķēniņa vārtiem, ietērpies maisā. 3 Un ikvienā zemē, kur nonāca ķēniņa vārds un viņa pavēle, bija lielas bēdas jūdu starpā un gavēšana, un raudāšana, un vaimanāšana; daudziem par guļasvietu bija tikai izklāts maiss un pelni. 4 Kad Esteres kalpones un viņas galma ļaudis nāca un stāstīja viņai par visu to, ķēniņiene ļoti izbijās; viņa sūtīja drēbes, lai Mordohajs tās apģērbtu un novilktu no sevis maisu, bet viņš nepaklausīja. 5 Tad Estere sauca Hatahu, vienu no ķēniņa galminiekiem, ko viņš bija iecēlis, lai tas viņai kalpotu, un lika viņam iet pie Mordohaja, lai uzzinātu, kas par lietu un kāpēc tas viss notiek. 6 Un Hatahs izgāja pie Mordohaja uz pilsētas laukuma, kas bija ķēniņa vārtu priekšā, 7 un Mordohajs izstāstīja Hataham visu, kas bija noticis ar viņu, un arī par noteikto naudas summu, ko Hamans bija apsolījis iemaksāt ķēniņa mantu glabātavā par jūdiem, tas ir, par atļauju viņus iznīcināt. 8 Viņš deva viņam arī kādu norakstu no Sūsās rakstītā rīkojuma par jūdu iznīcināšanu, lai parādītu to Esterei un darītu viņai zināmu un lai liktu viņai iet pie ķēniņa lūgt viņa žēlastību un aizlūgt viņa priekšā par savu tautu. 9 Kad Hatahs atnāca un darīja zināmus Esterei Mordohaja vārdus, 10 tad Estere runāja ar Hatahu un sūtīja viņu atkal ar jaunu ziņu pie Mordohaja: 11 "Visi ķēniņa kalpi un ķēniņa zemju ļaudis zina, ka ikviens vīrs vai sieva, kas ienāk iekšējā pagalmā pie ķēniņa bez aicinājuma, ir pakļauts vienam un tam pašam likumam, proti, tapt nogalinātam, izņemot vienīgi to, kam ķēniņš izstiepj pretī savu zelta scepteri, lai to atstātu dzīvu. Bet es neesmu aicināta iet pie ķēniņa nu jau visas šīs trīsdesmit dienas." 12 Un Hatahs paziņoja Mordohajam Esteres vārdus. 13 Tad Mordohajs sacīja, lai atbild Esterei: "Neiedomājies sevī, ka tu ķēniņa pilī izglābsies drošāk nekā visi pārējie jūdi! 14 Jo, ja tu tiešām cietīsi klusu šajā laikā, tad atbrīvošana un glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses, bet tu un tava dzimta aizies bojā. Un, kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā?" 15 Tad Estere pavēlēja atbildēt Mordohajam tā: 16 "Ej, sapulcini visus jūdus, kas atrodas Sūsās, un gavējiet manis dēļ: neēdiet un nedzeriet trīs dienas un naktis; arī es ar savām kalponēm tāpat gavēšu. Un pēc tam es iešu pie ķēniņa, kas gan nav pēc likuma, un, ja es aiziešu bojā, tad aiziešu bojā!" 17 Tad Mordohajs aizgāja un darīja visu, ko Estere viņam bija pavēlējusi.
Estere piekrīt palīdzēt jūdiem
1 Kad Mordohajs uzzināja visu, kas bija noticis, viņš saplēsa savas drānas, tinās maisos, kaisījās pelniem un gāja pa pilsētu, skaļi un rūgti brēkdams, 2 bet tālāk par ķēniņa vārtu priekšu netika, jo neviens, kas ģērbies maisos, caur ķēniņa vārtiem neiet. 3 Un ikvienā pavalstī, kur vien pienāca ķēniņa likums un pavēle, jūdi sāka sērot, gavēt un vaimanāt, daudzi tinās maisos un gulēja pelnos. 4 Kad Esteres kalpones un einuhi nāca un viņai to pastāstīja, ķēniņiene nodrebēja un sūtīja Mordohajam drēbes, ko ģērbt, lai viņš varētu novilkt maisu, bet viņš tās neņēma. 5 Tad Estere pasauca ķēniņa einuhu Hatāhu, kurš kalpoja viņai, un sūtīja to pie Mordohaja, lai uzzinātu, kas un kā. 6 Hatāhs devās pie Mordohaja uz pilsētas laukumu, kas bija iepretī ķēniņa vārtiem. 7 Un Mordohajs viņam pastāstīja visu, kas noticis un cik daudz sudraba Hāmāns bija teicies iesvērt ķēniņa mantnīcā par jūdu izdeldēšanu. 8 Viņš iedeva tam norakstu no Sūsās izdotā likuma par jūdu iznīdēšanu, lai viņš to parāda un izskaidro Esterei un liek viņai iet iežēlināt ķēniņu un lūgties par savu tautu. 9 Un Hatāhs gāja un pastāstīja Esterei, ko bija teicis Mordohajs. 10 Estere runāja ar Hatāhu un lika teikt Mordohajam: 11 “Visi ķēniņa kalpi un ķēniņa pavalstu tautas – ik vīrs un sieva – zina, ka tam, kurš nesaukts iet ķēniņa iekšpagalmā, ir viens likums – nāve, ja vien ķēniņš neizstiepj pret to savu zelta zizli – ka tas paliktu dzīvs. Bet es pie ķēniņa neesmu saukta trīsdesmit dienas.”
12 Mordohajam pastāstīja, ko Estere teica, 13 un Mordohajs lika atbildēt Esterei: “Neiedomājies, ka tu vienīgā no visiem jūdiem paglābsies ķēniņa namā. 14 Ja tu tagad cietīsi klusu, tad atspaids un glābiņš jūdiem nāks no citurienes, bet tu un tava tēva nams ies bojā. Kas zina, vai ne šī laika dēļ tu esi kļuvusi ķēniņiene?” 15 Un Estere lika atbildēt Mordohajam: 16 “Ej, pulcini visus jūdus, ko vien atrodi Sūsās, un gavējiet manis dēļ. Trīs dienas neēdiet un nedzeriet ne nakti, ne dienu, un arī es gavēšu un manas kalpones. Es iešu pie ķēniņa, kaut arī tas ir pret likumu, un, ja man jāiet bojā, es aiziešu!” 17 Un Mordohajs gāja un darīja visu, ko Estere viņam pavēlēja.
