1 Un notika Ahasvera laikā, kad viņš bija ķēniņš no Indijas līdz Etiopijai pār simts divdesmit septiņām zemēm, 2 ka tajās dienās, kad ķēniņš Ahasvers sēdēja savas valsts tronī, kas bija Sūsas pilī, 3 viņš sarīkoja savas valdīšanas trešajā gadā dzīres visiem saviem lielkungiem un saviem kalpotājiem, Persijas un Mēdijas karaspēka vadoņiem, dižciltīgajiem un zemju pārvaldniekiem. 4 Kad viņš bija ļāvis skatīt savas bagātības ķēnišķīgo godību un savas varenības spožumu un greznību daudzas - pavisam simts astoņdesmit - dienas 5 un kad šīs dienas izbeidzās, tad ķēniņš sarīkoja dzīres septiņas dienas ķēniņa pils dārza pagalmā visiem ļaudīm, kas atradās Sūsas pilī, no lielākā līdz mazākam. 6 Balti un purpurzili kokvilnas aizkari bija tur piestiprināti ar sudraba gredzeniem pie marmora stabiem ar vissmalkākām baltām un purpursārti krāsotām resnām kokvilnas auklām; zelta un sudraba caurausti mīksti sēdekļi stāvēja uz grīdas, kas bija no zaļa un balta marmora, kā arī no pērļakmens un melnā marmora. 7 Dzērienus pasniedza zelta traukos, kas bija dažādi savā veidojumā, un ķēnišķīgais vīns plūda bagātīgā daudzumā, liecinādams par valdnieka īsti ķēnišķīgo devību. 8 Saskaņā ar priekšrakstu dzert nevienu nespieda, jo ķēniņš saviem galma darbiniekiem bija devis norādījumu atļaut katram rīkoties pēc savas patikas. 9 Arī ķēniņiene Vašti sarīkoja ķēniņa Ahasvera pils iekšējās telpās īpašas dzīres sievietēm. 10 Septītajā dienā, kad ķēniņa sirds vīna ierosā bija jautri pacilāta, viņš pavēlēja Mehumanam, Bizetam, Harbonam, Bigtam, kā arī Abagtam, Šetaram un Karkasam, septiņiem galminiekiem, kas apkalpoja pašu ķēniņu, 11 atvest ķēniņieni Vašti ar ķēniņienes kroni galvā ķēniņa priekšā, lai parādītu ļaudīm un dižciltīgajiem viņas daiļumu, jo viņa pēc izskata bija skaista. 12 Bet ķēniņiene Vašti atteicās ierasties pēc ķēniņa pavēles, kas viņai bija septiņu galminieku paziņota. Tad ķēniņš ļoti noskaitās, un viņā kvēloja jo spēcīgas dusmas. 13 Un ķēniņš jautāja gudrajiem, kas bija laiku zinātāji, - jo visas ķēniņa lietas tika celtas priekšā likumu un tiesību zinātājiem -, 14 un ķēniņam vistuvākie bija Karšna, Šetars, Admata, Taršišs, Meress, Marsna, Memuhans - septiņi Persijas un Mēdijas lielkungi, kuriem katrā laikā bija atļauta pieeja pie ķēniņa un kuri ieņēma valstī pirmo vietu: 15 "Kā pēc likuma būtu jārīkojas ar ķēniņieni Vašti, jo viņa nav paklausījusi ķēniņa Ahasvera pavēlei, ko ķēniņš bija viņai caur galminiekiem darījis zināmu?" 16 Tad Memuhans sacīja ķēniņa un lielkungu priekšā: "Ne tikai pret ķēniņu vien ķēniņiene Vašti ir noziegusies, bet arī pret visiem lielkungiem un pret visiem ļaudīm, kas mīt visās ķēniņa Ahasvera zemēs. 17 Ziņa par ķēniņienes izturēšanos taču izplatīsies starp visām sievām, tā ka viņas nicinās savus vīrus, jo viņas droši sacīs: ķēniņš Ahasvers pavēlēja atvest ķēniņieni sava vaiga priekšā, bet viņa nenāca. 18 Un šodien pat Persijas un Mēdijas kundzes, kas būs dzirdējušas par ķēniņienes izturēšanos, stāstīs par to saviem vīriem, visiem ķēniņa lielkungiem, un nicināšanas un dusmu būs gana. 19 Ja tas ķēniņam šķiet labi, lai iznāk paša ķēniņa pavēle un lai tā top ierakstīta Persijas un Mēdijas likumos, tā ka to nevar atsaukt, proti, ka Vašti vairs nebūs ierasties pie ķēniņa Ahasvera. Un ķēniņš lai piešķir viņas ķēniņienes godu kādai citai, kas ir labāka par viņu. 20 Un, kad dzirdēs par ķēniņa pavēli, ko viņš ir izdevis visā savā valstī, lai cik plaša tā arī būtu, tad visas sievas dos godu saviem vīriem, augstiem un zemiem." 21 Un ķēniņam un viņa padomniekiem patika šis padoms, un ķēniņš rīkojās pēc Memuhana padoma. 22 Viņš sūtīja rīkojumus uz visām ķēniņa zemēm, katrai zemei savā rakstā un katrai tautai savā valodā, lai ikviens vīrs ir kungs savā mājā un rīkojas pēc savas tautas un pēc paša ieskatiem.
Ķēniņš Ahasvērs atceļ ķēniņieni Vaštī
1 Tas notika ķēniņa Ahasvēra laikā, kad viņš valdīja pār simts divdesmit septiņām provincēm no Indijas līdz Etiopijai. 2 Tolaik ķēniņš Ahasvērs sēdēja savas valdības tronī galvaspilsētā Sūsās 3 un savas valdīšanas trešajā gadā rīkoja dzīres visiem saviem augstmaņiem un kalpiem, un pie viņa bija Persijas un Mēdijas karaspēks, kā arī provinču augstmaņiem un vadoņiem. 4 Viņš izrādīja savas valsts bagātības spožumu un greznību un sava dižuma varenību daudzas dienas – simts astoņdesmit dienas. 5 Kad šīs dienas bija apritējušas, ķēniņš rīkoja dzīres visai tautai, visiem, kas bija galvaspilsētā Sūsās, – gan lielam, gan mazam, septiņu dienu dzīres ķēniņa pils dārza pagalmā. 6 Vieglbalts un purpurzils lina audums, ietverts ar sarkana purpura stiegrām, sudraba riņķiem piekārts pie marmora stabiem, zviļņi zeltā un sudrabā, uz grīdas smaragda, marmora un pērļu mozaīka, izlikta dārgakmeņu javā. 7 Un dzērieni zelta traukos – trauki tik dažādi! – un valdības vīna tik daudz, kā tikai ķēniņam klājas. 8 Bet dzert nevienu nemudināja, jo ikvienam, kas viņa namā svarīgs, ķēniņš bija vēlējis darīt, kā tīk. 9 Arī ķēniņiene Vaštī rīkoja sievu dzīres ķēniņa Ahasvēra valdības pilī.
10 Septītajā dienā, kad ķēniņa sirds no vīna bija iesilusi, viņš teica Mehūmānam, Biztam, Harbonam, Bigtam, Abagtam, Zētaram un Karkasam, septiņiem einuhiem, kuri apkalpoja ķēniņu Ahasvēru, 11 lai pie ķēniņa atved ķēniņieni Vaštī ar valdības kroni galvā, lai tautas un augstmaņi redz viņas skaistumu, jo viņa bija daiļa no skata. 12 Bet ķēniņiene Vaštī liedzās nākt pēc ķēniņa pavēles, ko viņai nodeva einuhi, un ķēniņš aizsvilies dusmās ļoti saniknojās. 13 Tad ķēniņš runāja ar gudrajiem, kuri zināja laikus, jo visas lietas ķēniņš kārtoja ar tiem, kas zināja likumus un tiesu. 14 Tuvākie viņam bija Karšna, Šētārs, Admāta, Taršīšs, Meress, Marsna un Memūhāns – septiņi Persijas un Mēdijas augstmaņi, kuri drīkstēja uzlūkot ķēniņa vaigu un sēdēja pirmajās vietās valdībā. 15 Ko nu pēc likuma darīt ar ķēniņieni Vaštī? – jo viņa nepildīja ķēniņa Ahasvēra pavēli, ko tai bija nodevuši einuhi.
16 Un Memūhāns teica ķēniņam un augstmaņiem: “Ne tikai pret ķēniņu vien noziegusies ķēniņiene Vaštī, bet arī pret visiem augstmaņiem un tautām, kas ķēniņa Ahasvēra pavalstīs. 17 Jo ziņa par ķēniņieni izies pie visām sievām, un tās nievās savus vīrus, sacīdamas: ķēniņš Ahasvērs vēlēja vest savā priekšā ķēniņieni Vaštī, bet viņa nenāca! – 18 Un jau šodien visas Persijas un Mēdijas kundzes, kas vien būs par ķēniņieni dzirdējušas, to pašu teiks ķēniņa augstmaņiem – tad nievu un dusmu būs gana. 19 Un, ja tas ķēniņam tīk, lai viņš izdod pavēli, kas tiek ierakstīta Persijas un Mēdijas likumos un netiek atcelta, proti: lai Vaštī vairs nenāk ķēniņa Ahasvēra priekšā un viņas valdīšanu ķēniņš lai dod kādai citai, kas labāka. 20 Un, kad ķēniņa rīkojums, ko viņš pasludinājis visai plašajai valstij, kļūs zināms, tad ik sieva godās savu vīru – gan lielu, gan mazu.” 21 Šie vārdi patika ķēniņam un augstmaņiem, un ķēniņš darīja, kā Memūhāns teica. 22 Un ķēniņš sūtīja vēstījumus visām provincēm – ikvienai provincei tās rakstībā un ikvienai tautai tās valodā, lai katrs vīrs būtu valdnieks savā namā un runātu savas tautas mēlē.
