1 Un Mozus sasaukdams sapulcināja visu Israēlu un tiem sacīja: 2 "Jūs esat redzējuši visu, ko Tas Kungs jūsu acu priekšā ir darījis Ēģiptes zemē faraonam un visiem viņa kalpiem, un visai viņa zemei, 3 tāpat arī lielos pārbaudījumus, ko tavas acis ir redzējušas, tās lielās zīmes un brīnumus. 4 Bet līdz šai dienai Tas Kungs jums nav devis sirdi, ka jūs saprastu, acis, ka jūs redzētu, un ausis, ka jūs dzirdētu. 5 Es jums esmu licis četrdesmit gadus staigāt pa tuksnesi; un jūsu drēbes mugurā jums nav nodilušas, un tavas sandales nav nodilušas tev kājās; 6 maizi jūs netikāt ēduši, nedz vīnu, nedz reibinošus dzērienus dzēruši, lai jūs to atzītu, ka es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs. 7 Un, kad jūs atnācāt šinī vietā, tad Sihons, Hešbonas ķēniņš, un Ogs, Basanas ķēniņš, cēlās pret mums, lai karotu, bet mēs tos sakāvām, 8 un mēs paņēmām viņu zemi un devām to par mantojumu rūbeniešiem un gadiešiem un Manases pusciltij. 9 Tad nu turiet šos derības vārdus, dariet tos, ka jums labi veiktos visā, ko vien jūs darīsit. 10 Jūs visi šodien stāvat Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, jūsu vadītāji - jūsu cilšu galvenie, jūsu vecaji, jūsu virsnieki - ikkatrs Israēla vīrs, 11 jūsu bērni, jūsu sievas un tavs svešinieks, kas ir tavas nometnes vidū, no tava malkas cirtēja līdz tavam ūdens smēlējam, 12 lai tu stātos ar To Kungu, savu Dievu, derībā un Viņa zvērestā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, šodien ar tevi noslēdz, 13 ka Viņš tevi šodien ceļ par Savu tautu un ka Viņš būs tev par Dievu, kā Viņš to ir sacījis tev un ar zvērestu apsolījis taviem tēviem Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam. 14 Taču ne ar jums vien es slēdzu šo derību un šo zvērestu, 15 bet, kā ar jums, kas šodien šeit ar mums stāvat Tā Kunga, mūsu Dieva, priekšā, tā arī ar tiem, kas šodien ar mums šeit nestāv. 16 Jūs taču zināt, kā mēs dzīvojām Ēģiptes zemē un kā mēs izgājām no to tautu vidus, kuru zemes jūs esat šķērsojuši, 17 un jūs esat redzējuši viņu negantības un elkus no koka un akmens, no sudraba un zelta, kas viņiem bija. 18 Lai nav jūsu vidū ne vīra, ne sievas, ne dzimtas, ne cilts, kuru sirds šodien novērstos no Tā Kunga, mūsu Dieva, un ietu kalpot šo citu tautu dieviem; lai nav starp jums nevienas saknes, kas nes indīgus augļus un vērmeles. 19 Un lai nenotiek, ka, šos lāstu vārdus dzirdot, kāds savā sirdī svētījas un saka: man klāsies labi, jebšu es staigāšu pēc sava stūrgalvīgā sirdsprāta. Un tā ietu bojā gan apūdeņota zeme, gan sausa. 20 Tas Kungs par tādu neapžēlosies, bet pret tādu degs Tā Kunga dusmas un bardzība, un visi lāsti, kas ir rakstīti šinī grāmatā, gulsies uz viņu, un Tas Kungs izdzēsīs viņa vārdu apakš debess. 21 Un Tas Kungs viņu nošķirs postam no visām Israēla ciltīm pēc visiem derības lāstiem, kas rakstīti šinī bauslības grāmatā. 22 Bet nākamās paaudzes, jūsu bērni, kas pēc jums celsies, un svešinieks, kas nāks no tālas zemes, redzēdami šīs zemes mocības un viņas sērgas, ar ko Tas Kungs tai licis sirgt, sacīs: 23 sērs un sāls, izdegusi ir visa viņu zeme; tur nesēj, tur neaug, un zāle tur nezeļ, jo tā zeme ir izdeldēta, gluži kā Sodoma un Gomora, kā Ādama un Ceboima, ko Tas Kungs izdeldēja Savās dusmās un bardzībā,- 24 un tad visas tautas jautās: kādēļ Tas Kungs šai zemei tā ir darījis? Kādēļ šīs lielās karstās dusmas? 25 Tad sacīs: tādēļ ka tie ir atmetuši Tā Kunga, savu tēvu Dieva, derību, ko Viņš ar tiem bija noslēdzis, kad Viņš tos izveda no Ēģiptes zemes, 26 un tie gāja un kalpoja citiem dieviem un pielūdza tos dievus, ko viņi nepazina un ko Viņš tiem nebija piešķīris. 27 Tāpēc Tā Kunga dusmas iedegās pret šo zemi un Viņš lika nākt pār to visiem lāstiem, kas ir rakstīti šinī grāmatā. 28 Un Tas Kungs viņus izstūma Savās dusmās un niknumā un ar lielu bardzību no viņu zemes, un Viņš tos meta kādā citā zemē, kā tas šodien ir. 29 Noslēpumainās lietas visas pieder Tam Kungam, mūsu Dievam, bet atklātās lietas mums un mūsu bērniem mūžīgi - pildīt visus šīs bauslības vārdus."
Moāba zemē atjaunotā derība
1 Tad Mozus sauca uz Israēla dēliem un tiem sacīja: “Jūs redzējāt visu, ko Kungs Ēģiptē darīja jūsu acu priekšā faraonam, visiem viņa kalpiem un visai viņa zemei, 2 redzējāt lielo sodību, visas lielās zīmes un brīnumus. 3 Līdz pat šai dienai Kungs nav jums devis sirdi zināt, acis redzēt un ausis dzirdēt. 4 Četrdesmit gadus es jūs vedu pa tuksnesi – nevienam drānas uz miesas nenovalkājās un sandales kājās nenoplīsa. 5 Maizi jūs neēdāt un ne vīnu, ne stipru dzērienu jūs nedzērāt, lai zinātu, ka es esmu Kungs, jūsu Dievs. 6 Kad jūs atnācāt šurp, tad mums pretī uz karu iznāca Hešbonas ķēniņš Sīhons un Bāšānas ķēniņš Ogs, bet mēs viņus sakāvām. 7 Mēs ieņēmām viņu zemi un devām to mantojumā rūbeniešiem, gādiešiem un pusei Manases cilts. 8 Tad nu ievērojiet šīs derības vārdus un pildiet tos, lai jums būtu saprašana it visā, ko jūs darāt.
9 Šodien jūs visi stāvat Kunga, sava Dieva, priekšā – jūsu cilšu galvenie, jūsu vecajie un jūsu virsnieki, visi Israēla vīri, 10 jūsu bērni, sievas un svešinieki, kas mīt jūsu nometnē, no koku cirtēja līdz ūdens smēlējam, 11 lai tu varētu stāties derībā ar Kungu, savu Dievu, un zvērestā ar viņu, ko Kungs, tavs Dievs, šodien ar tevi slēdz, 12 lai viņš tevi šodien varētu ņemt sev par tautu – viņš būs tavs Dievs, kā pats tev ir solījis un kā zvērējis taviem tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam. 13 Ne ar jums vien es slēdzu šo derību un zvērestu, 14 ne tikai ar tiem, kuri šeit kopā ar mums šodien stāv Kunga, mūsu Dieva, priekšā, bet arī ar tiem, kuru šodien šeit nav. 15 Jo jūs zināt, kā mēs mitām Ēģiptes zemē, kā mēs gājām cauri tautām, kas mums bija ceļā, 16 un jūs redzējāt viņu preteklības un elkus, kas tiem bija no koka, akmens, sudraba un zelta. 17 Lai starp jums nav ne vīra, ne sievas, ne dzimtas, ne cilts, kuru sirds šodien novērstos no Kunga, mūsu Dieva, un ietu kalpot to tautu dieviem, lai nav jums saknes, kam indīgs un rūgts auglis! 18 Un, ja kāds no jums dzirdēs šī zvēresta vārdus un svētīsies savā sirdī, sacīdams: labāk man klāsies, ja pēc savas sirds stūrgalvības es darīšu! – tad padzērušais tiks aizrauts kopā ar slāpstošo! 19 Kungs tādam negribēs piedot, un jo drīzi sāks kūpēt Kunga dusmas un viņa greizsirdība pret šo vīru, un tam tiks uzlikti visi lāsti, kas rakstīti šajā grāmatā, un Kungs izdzēsīs viņa vārdu zem debesīm! 20 Kungs ļaunuma dēļ viņu nošķirs no visām Israēla ciltīm pēc visiem derības lāstiem, kas rakstīti šajā bauslības grāmatā.
21 Nākamā paaudze, jūsu dēli, kas nāks pēc jums, un svešinieks, kas nāks no tālas zemes, kas redzēs visas šīs zemes brūces un slimības, ar ko Kungs tai būs licis sirgt, teiks tā: 22 sērs, sāls, viss izdedzis, visa zeme neapsēta, nedīgst nekas, tur nepaceļas ne zāle, tā apgriezta otrādi kā Sodoma un Gomora, ko Kungs apvērsa savās dusmās un niknumā! 23 Tad arīdzan visas tautas teiks: kādēļ Kungs šai zemei tā darīja?! Par ko šī lielā dusmu kvēle?! 24 Tad sacīs: tādēļ, ka viņi atmeta Kunga, savu tēvu Dieva, derību, ko viņš ar tiem slēdza, kad bija tos izvedis no Ēģiptes zemes, 25 tādēļ, ka viņi gāja un kalpoja citiem dieviem un tiem zemojās – dieviem, kurus tie nepazina un ko viņš tiem nebija atvēlējis. 26 Tad pret šo zemi iedegās Kunga dusmas un pār to nāca visi lāsti, kas rakstīti šajā grāmatā. 27 Un Kungs niknumā un lielās dusmās izrāva viņus no pašu zemes un aizmeta uz citu zemi, kā šodien! 28 Kas apslēpts, tas Kungam, mūsu Dievam, bet, kas atklāts, tas mums un mūsu dēliem uz mūžiem, lai pildām visus šīs bauslības vārdus.
