1 Kad atrod kādu nosistu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, lai tu to iemantotu, un tas guļ uz lauka, bet neviens nezina, kas viņu ir nositis, 2 tad taviem vecajiem un taviem tiesnešiem ir jāiziet laukā un ir jāizmērī attālums līdz tām pilsētām, kas ir nokautā apkaimē. 3 Kura pilsēta ir nokautam vistuvākā, tās pilsētas vecaji lai ņem no liellopiem teli, ar ko vēl nav strādāts un kas nav vēl jūgu vilkusi. 4 Tad šīs pilsētas vecaji lai noved teli tekoša strauta ielejā, kur netiek nekas ne darīts, ne sēts, un tur strauta ielejā lai tie lauž telei sprandu. 5 Tad lai pieiet priesteri, Levija cilts dēli, jo Tas Kungs, tavs Dievs, viņus ir izraudzījis Viņam kalpot un svētīt Tā Kunga Vārdā un pēc viņu vārdiem izšķirt ikvienu tiesas lietu un izlīdzināt ikvienu vainu. 6 Un visi šīs pilsētas vecaji, kas nokautam vistuvāk dzīvo, lai mazgā savas rokas pār to teli, kurai ir lauzts sprands strauta ielejā, 7 un viņi lai atbild un saka: mūsu rokas nav izlējušas šīs asinis, un mūsu acis neko no tā nav redzējušas. 8 Piedod, ak, Kungs, Savai Israēla tautai, ko Tu esi atpestījis, un nepielīdzini nevainīgas asinis Savas Israēla tautas vidū. - Tad viņam būs piedots par šīm asinīm. 9 Tā tu izdeldēsi no sava vidus nevainīgas asinis, darīdams, kas ir taisnīgi Tā Kunga acīs. 10 Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un Tas Kungs, tavs Dievs, viņus nodos tavā rokā, ka tu tos saņemsi gūstā, 11 un tu ieraudzīsi gūstekņu vidū skaistu sievu, un viņa tev patiks, un tu viņu gribētu ņemt sev par sievu, 12 tad tev viņa jānoved savā namā, un lai viņa noskuj kailu savu galvu un lai apgriež savus nagus, 13 un viņa lai novelk savas gūsteknes drēbes no sava auguma un lai sēž tavā namā un apraud savu tēvu un savu māti vienu mēnesi, un pēc tam ej pie viņas un esi viņai par vīru, un viņa lai ir tava sieva. 14 Bet, ja viņa tev nepatīk, tad atlaid viņu, kur viņa grib, bet par naudu pārdot tu viņu nepārdod, nedz izturies pret viņu varmācīgi, jo tu viņu esi pazemojis. 15 Ja kādam vīram ir divas sievas, viena mīlēta, bet otra nemīlēta, un ja mīlētā un nemīlētā viņam dzemdētu dēlus, bet pirmdzimtais dēls būtu no nemīlētās, 16 un ja tad vienā dienā viņam būtu saviem dēliem jādala mantojums, tad viņš nevar padarīt par pirmdzimto mīlētās dēlu nemīlētās dēla vietā, kas ir īstais pirmdzimtais, 17 bet viņš lai atzīst nemīlētās dēlu par pirmdzimto un lai dod tam divkārtīgu tiesu no visas viņam piederīgās mantas, jo tas tiešām ir viņa spēka pirmais, tam pieder pirmdzimtā tiesības. 18 Ja kādam vīram ir spītīgs un nepaklausīgs dēls, kas neklausa ne sava tēva, ne savas mātes balsij un tie viņu ir pārmācījuši, un viņš tomēr tiem neklausa, 19 tad viņa tēvam un viņa mātei to būs sagrābt un novest pie savas pilsētas vecajiem un pie savas pilsētas vārtiem, 20 un tie lai saka savas pilsētas vecajiem: šis ir mūsu spītīgais un nepaklausīgais dēls, viņš neklausa mūsu balsij, viņš ir rijējs un dzērājs. 21 Tad visiem viņa pilsētas iemītniekiem tas ir jānomētā ar akmeņiem, ka viņš mirst. Tā tev jāiznīdē ļaunums no sava vidus, ka viss Israēls to dzird un bīstas. 22 Un, ja kāds vīrs ir apgrēkojies, ka viņš ir pelnījis nāvi, un to nonāvē un pēc tam pakar pie koka, 23 tad lai viņa miesas nepaliek pa nakti pie koka, bet aprakdams aproc tās tanī pašā dienā, jo pakārtais ir Dieva lāsts, un tu nedrīksti šo zemi padarīt nešķīstu, kuru Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu.
Izlīgums gadījumā, ja slepkava nav zināms
1 Ja zemē, ko Kungs, tavs Dievs, dod tev iemantot, tu atrodi kādu nokauto, kas kritis uz lauka, un nav zināms, kurš viņu nokāvis, 2 tad lai nāk vecajie un tiesneši un nomēra attālumu līdz pilsētām, kas apkārt nokautajam. 3 Tad tuvākās pilsētas vecajie lai ņem teli, kas nav bijusi iejūgta un nav likta pie darba. 4 Lai tās pilsētas vecajie aizved teli, kas nav likta pie darba, pie neizsīkstoša strauta, kur nav arts un sēts, un pie tā strauta pārlauž telei sprandu. 5 Tad lai nāk priesteri, Levī dēli, jo viņus Kungs, tavs Dievs, ir izvēlējies, lai tie kalpo viņam un dod viņa vārdā svētību un lai pēc viņu sprieduma tiktu izšķirts ik strīds un ik nodarījums. 6 Visi tās pilsētas vecajie, kurai nokautais bijis vistuvāk, lai mazgā savas rokas pār teli, kurai pie strauta pārlauzts sprands. 7 Lai tie liecina un saka: mūsu rokas nav izlējušas šīs asinis, un mūsu acis to nav redzējušas! 8 Dod izlīgumu savai tautai, Israēlam, ko tu esi izpircis, Kungs! Nepieskaiti nevainīgas asinis savai tautai, Israēlam, – tad par asins grēku tiks izlīgts. 9 Izsvel grēku par nevainīgām asinīm – tā tu darīsi, kas tīk Kungam!
Par gūsteknēm
10 Ja tu ej karā pret saviem ienaidniekiem un Kungs, tavs Dievs, tev tos nodod un tu tos sagūsti, 11 un tu ieraugi starp gūstekņiem skaistu sievieti, iekāro viņu un ņem sev par sievu, 12 tad ved viņu uz savu namu – lai tā noskuj galvu un apgriež nagus, 13 lai novelk gūsta drānas, mīt tavā namā un mēnesi apraud savu tēvu un māti. Pēc tam tu vari iet pie viņas un būt tās vīrs, un viņa var būt tev par sievu. 14 Ja tu vairs nekāro viņu, tad laid, lai viņa iet, kur grib, bet par naudu viņu nepārdod, neapejies ar to kā ar verdzeni pēc tam, kad tu esi to ņēmis.
Pirmdzimtā tiesības
15 Ja kādam ir divas sievas – viena mīlama un otra nīstama – un gan mīlamā, gan nīstamā dzemdē viņam dēlus, un pirmdzimtais dēls ir no nīstamās, 16 tad tajā dienā, kad viņš saviem dēliem dos mantojumu, kas viņam ir, viņš nedrīkst attiekties pret mīlamās dēlu kā pret pirmdzimto iepretī nīstamās dēlam, kas ir pirmdzimtais. 17 Par pirmdzimto viņam jāatzīst nīstamās dēls, kas ir pirmdzimtais, un jādod viņam divkārt no visa, kas viņam ir, jo tas ir viņa spēka pirmais – tam ir pirmdzimtā tiesības.
Nepaklausīgs dēls
18 Ja kādam ir spītīgs un dumpīgs dēls, kas neklausa tēvu un māti un neklausa arī, kad tie viņu pārmāca, 19 tad lai tēvs un māte grābj viņu ciet un ved pie pilsētas vecajiem pilsētas vārtos, 20 un lai saka pilsētas vecajiem: mūsu dēls ir spītīgs un dumpīgs, viņš neklausa mūs, rīma un žūpa! 21 Tad lai pilsētas vīri nomētā to akmeņiem, lai tas mirst; izsvel ļaunumu no sava vidus! – viss Israēls lai dzird un bīstas! 22 Ja kāds būs grēkojis tā, ka ir sodāms ar nāvi, un ir ticis nonāvēts un tu būsi pakāris viņu kokā, 23 tad lai viņa līķis nepaliek kokā pa nakti, apbedī viņu tajā pašā dienā, jo pakārtais ir Dieva lāsts, – nepadari nešķīstu savu zemi, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod par mantojumu.
