1 Septītā gada beigās tev jātur atlaide. 2 Un šie ir atlaides noteikumi: ikvienam aizdevējam būs atlaist, ko tas savam tuvākam aizdevis; viņam nebūs likt nedz savu tuvāko, nedz savu brāli spaidos, jo šī atlaide ir pasludināta Tā Kunga dēļ. 3 No svešinieka atprasi, pat piedraudot, bet, kas pie tava brāļa, to lai tava roka atlaiž. 4 Lai tikai tavā tuvumā nebūtu neviena nabaga, jo Tas Kungs tevi svētīdams svētīs tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot par īpašumu, 5 ja tu tikai klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, lai turētu un darītu visus šos baušļus, ko es tev šodien pavēlu. 6 Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt. 7 Kad tavā starpā būs kāds nabags vīrs, viens no taviem tautas brāļiem, kādos tavos vārtos tavā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad neapcietini savu sirdi un neaizslēdz savu roku sava nabaga brāļa priekšā, 8 bet atvērdams atver viņam savu roku un aizdodams aizdod viņam tik, cik viņam vajag trūcībā. 9 Sargies, ka tavā sirdī nav blēdības un ka tu nespriestu: septītais gads - atlaides gads ir tuvu. Un lai tava acs nebūtu nenovīdīga uz tavu nabago brāli, ka tu viņam nekā nedod: tad viņš tevis dēļ brēks uz To Kungu, un tas tev būs par grēku. 10 Dodams dod viņam, lai tava sirds nav ļauna, kad tu viņam dod, jo tādēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un visās lietās, kur tu savu roku pieliksi, 11 jo tur, tanī zemē, netrūks arī nabagu, tāpēc Es tev pavēlu un saku: atvērdams atver savu roku savam brālim, kas top spaidīts un ir nabags tavā zemē. 12 Kad tev tiek pārdots tavs tautas brālis ebrejs vai ebreju sieva, tad lai viņš tev kalpo sešus gadus, bet septītajā gadā tev būs viņu atlaist brīvu prom no savas saimes. 13 Un, kad tu viņu atlaid brīvībā no savas saimes, tad neatlaid viņu tukšā, 14 apdāvinādams apdāvini viņu no saviem sīklopiem, no sava labības klona un no savas vīna spiedes; ar ko Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis, no tā tev būs viņam dot. 15 Un piemini, ka tu esi bijis vergs Ēģiptes zemē, bet Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir atbrīvojis, tāpēc es šodien tev dodu šo pavēli. 16 Bet, ja viņš tev sacīs: es negribu no tevis šķirties,- tāpēc ka viņš tevi un tava nama saimi mīl un ka tam ir pie tevis labi klājies,- 17 tad ņem īlenu un piedur viņa ausi pie durvīm, tad viņš tev būs par kalpu mūžīgi; tāpat dari arī savai kalponei. 18 Lai tev nenākas grūti viņu atlaist brīvībā, jo sešos gados viņš tev ir izkalpojis divkārtīgu algādža algu; tad arī tevi Tas Kungs, tavs Dievs, svētīs pie visa, ko tu darīsi. 19 Ikvienu pirmdzimušo, kas ir tēviņš no taviem liellopiem un no taviem sīklopiem, novēli kā svētu Tam Kungam, savam Dievam; tu nedrīksti strādāt ar pirmdzimušu vērsi, un arī savu avju pirmdzimušo tu nedrīksti cirpt. 20 Tā Kunga, sava Dieva, priekšā tev un tavam namam tas ir jāēd gadu no gada tanī vietā, ko Tas Kungs izraudzīs. 21 Bet, ja tam ir kāda vaina, ja tas ir klibs vai akls, nevienu, kam kāda ļauna vaina, tu nedrīksti kaut par kaujamo upuri Tam Kungam, savam Dievam. 22 Savos paša vārtos to ēdiet, tiklab nešķīstais, kā šķīstais, kā kalnu kazu un briedi. 23 Tikai viņa asinis tev nebūs baudīt, tās izlej zemē kā ūdeni.
Sabata gads
(2Moz 21:1–113Moz 25:1–7)1 Kad paiet septiņi gadi, tad sarīko brīvlaišanu. 2 Šādi lai notiek brīvlaišana – ikviens, kas aizdevis, lai atlaiž to, ko savam tuvākajam devis, lai neatprasa to savam tuvākajam un brālim, jo tas gaida no Kunga brīvlaišanu. 3 Svešzemniekam tu drīksti atprasīt, bet, kas tavam brālim, to atlaid. 4 Pielūko, lai starp jums nebūtu nabagu, jo Kungs tevi svētīdams svētīs tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod iemantot par mantojumu. 5 Tikai paklausi Kungam, savam Dievam, turi un pildi visus šos baušļus, ko es tev šodien pavēlu, 6 jo Kungs, tavs Dievs, svētīs tevi, kā viņš tev solījis, un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet pār tevi neviens nevaldīs!
7 Ja kāds no taviem brāļiem būs nabags, kad tev būs mājvieta tavā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod, tad nenocietini savu sirdi, neaizžņaudz plaukstu skopulībā pret nabaga brāli! 8 Atver viņam savu plaukstu, aizdod to, kā viņam trūkst, lai ir gana viņa vajadzībai! 9 Sargies, lai tavā sirdī nav nelietības un lai tu nesaki: septītais gads, brīvlaišanas gads, ir tuvu! – neesi ļauns pret savu nabaga brāli, nedodams viņam, tad viņš brēks par tevi uz Kungu, un tas tev būs grēks! 10 Dod viņam, un lai tava sirds nesažņaudzas, kad tu dod viņam, jo par to tevi svētīs Kungs, tavs Dievs, it visā, ko tu dari, un visā, ko tu veic. 11 Zemē nekad netrūks nabagu, tādēļ es tev pavēlu: plaši atdari plaukstu savam brālim, kas trūkumcietējs un nabags tavā zemē.
12 Ja tev tiek pārdots tavs brālis ebrejs vai ebrejiete, tad lai viņš kalpo tev sešus gadus, bet septītajā gadā laid to prom brīvībā. 13 Laizdams to brīvībā, nepalaid viņu tukšā! 14 Dāsni dod viņam no saviem sīklopiem, no sava klona un vīnspaida. Ar ko tevi svētījis Kungs, tavs Dievs, to dod viņam. 15 Atceries, ka tu biji vergs Ēģiptes zemē un Kungs, tavs Dievs, tevi izpirka – tādēļ es tev šodien tā pavēlu. 16 Bet, ja viņš tev saka: es negribu doties projām no tevis! – jo viņš mīl tevi un tavu namu un viņam ir labi pie tevis, 17 tad ņem īlenu un pret durvīm caurdur viņa ausi un lai viņš ir tavs vergs uz mūžiem, tāpat dari ar savu verdzeni. 18 Lai tev nav žēl atlaist vergu brīvībā, jo savu algu viņš tev sešos gados jau divkārt atpelnījis, – tad Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs it visā, ko tu dari.
Par lopu pirmdzimtajiem
19 Visus pirmdzimtos tēviņus, kas dzimuši taviem liellopiem un sīklopiem, veltī Kungam, savam Dievam, – nejūdz darbā vērša pirmdzimto un necērp avs pirmdzimto. 20 Gadu no gada ēdiet tos Kunga, sava Dieva, priekšā tajā vietā, ko izvēlēsies Kungs, – tu un tavs nams! 21 Bet, ja tam ir kāda vaina, ja tas ir klibs, akls, ja tam ir kāda nejauka vaina, tad neupurē to Kungam, savam Dievam. 22 Ēd to tur, kur mīti, – nešķīstais un šķīstais lai ēd to kopā, kā mēdz ēst stirnu vai briedi. 23 Taču asinis tu neēd, tās izlej zemē kā ūdeni!
