1 Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. 2 Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. 3 Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. 4 Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: "Skaties uz mums." 5 Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. 6 Bet Pēteris sacīja: "Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā - staigā!" 7 Un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri, 8 un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu. 9 Visi ļaudis redzēja viņu staigājam un Dievu teicam; 10 tie viņu pazina un zināja, ka viņš bija tas pats, kas dāvanu dēļ pie Tempļa Krāšņajām durvīm bija sēdējis, un viņi izbijās un brīnījās par to, kas viņam bija noticis. 11 Viņam pie Pētera un Jāņa turoties, visi ļaudis izbijušies saskrēja pie tiem tā sauktajā Salamana ailē. 12 To redzēdams, Pēteris uzrunāja ļaudis: "Israēlieši, ko jūs brīnāties par to un ko jūs skatāties uz mums, it kā mēs paši ar savu spēku vai dievbijību būtu panākuši, ka šis staigā? 13 Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievs, mūsu tēvu Dievs, ir godā cēlis Savu kalpu Jēzu, ko jūs esat nodevuši un aizlieguši Pilāta priekšā, kad tas gribēja Viņu atbrīvot; 14 bet jūs Svēto un Taisno esat aizlieguši un lūguši, lai jums dāvā slepkavu, 15 bet dzīvības Valdnieku jūs esat nonāvējuši, Viņu Dievs ir uzmodinājis no mirušiem, tam mēs esam liecinieki. 16 Un tāpēc, ka šis, ko jūs redzat un pazīstat, ir ticējis Viņa Vārdam, Viņa Vārds to ir dziedinājis, un ticība, kas ar To nāk, tam devusi veselību jūsu visu priekšā. 17 Un nu, brāļi, es zinu, ka jūs aiz nezināšanas to esat darījuši, tāpat arī jūsu vadoņi. 18 Bet, ko Dievs ar visu praviešu muti iepriekš sludinājis, ka Viņa Svaidītajam jācieš, to Viņš tā arī piepildījis. 19 Tāpēc nožēlojiet savus grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki tiek izdeldēti 20 un Tas Kungs liktu nākt atspirgšanas laikiem un sūtītu jums izredzēto Kristu Jēzu, 21 kas debesīm jāuzņem līdz tam laikam, kad viss būs panākts, par ko Dievs jau kopš seniem laikiem runājis ar svēto praviešu muti. 22 Jo Mozus ir sacījis: Dievs Kungs iecels jums Pravieti no jūsu brāļiem tāpat kā mani; Tam klausait visās lietās, ko Tas uz jums runās. 23 Un ikviena dvēsele, kas neklausīs šim Pravietim, tiks izdeldēta no tautas vidus. - 24 Un visi pravieši, sākot ar Samuēlu, un tie, kas turpmāk runājuši, arī šīs dienas ir pasludinājuši. 25 Jūs esat šo praviešu un šīs derības bērni, ko Dievs ir slēdzis ar jūsu tēviem, sacīdams uz Ābrahāmu: un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas ciltis virs zemes. - 26 Jums vispirms Dievs devis Savu Kalpu un To sūtījis, lai Viņš jūs svētītu, ka ikviens atgriežas no Sava ļaunuma."
Kroplā vīra dziedināšana
1 Pēteris un Jānis gāja uz templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. 2 Tobrīd tika nests kāds vīrs, kas bija kropls jau no mātes miesām. Viņu ik dienas nolika pie tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no ienācējiem templī. 3 Viņš, ieraudzījis Pēteri un Jāni, kas gāja iekšā templī, lūdza žēlsirdības dāvanu. 4 Bet Pēteris, viņu cieši uzlūkojis, sacīja reizē ar Jāni: “Paskaties uz mums.” 5 Un tas uzlūkoja viņus, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. 6 Tad Pēteris sacīja: “Zelta un sudraba man nav, bet es tev došu to, kas man ir: Nācarieša, Jēzus Kristus, vārdā – celies un staigā!” 7 Viņš satvēra to pie labās rokas un piecēla; un tūlīt pēdas un locītavas tam kļuva stingras, 8 viņš pielēca kājās un sāka staigāt un kopā ar viņiem iegāja templī, staigādams, lēkādams un slavēdams Dievu. 9 Visa tauta redzēja viņu staigājam un slavējam Dievu 10 un pazina viņu – to, kurš, žēlsirdības dāvanu lūgdams, sēdēja pie tempļa Krāšņajām durvīm. Viņi izbijās un bija apjukuši par to, kas ar viņu bija noticis.
Pētera runa Sālamana kolonādē
11 Tā kā viņš turējās kopā ar Pēteri un Jāni, visi ļaudis pārsteigti saskrēja pie viņiem tā sauktajā Sālamana kolonādē. 12 To ieraudzījis, Pēteris sacīja ļaudīm: “Israēlieši, ko jūs brīnāties par to? Kādēļ jūs tā skatāties uz mums, it kā mēs paši ar savu spēku vai dievbijību būtu panākuši, ka viņš staigā? 13 Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba Dievs, mūsu tēvu Dievs, cēla godā savu kalpu Jēzu, kuru jūs nodevāt un noliedzāt Pilāta priekšā, kas bija nolēmis viņu atlaist. 14 Jūs noliedzāt Svēto un Taisno un izlūdzāties apžēlot slepkavu. 15 Jūs nogalinājāt dzīvības Valdnieku, kuru Dievs ir uzmodinājis no mirušajiem, – mēs esam tam liecinieki. 16 Viņš ticēja Jēzus vārdam, un viņa vārds šo vīru, kuru jūs redzat un pazīstat, ir darījis veselu. Ticība, kas nāk caur Jēzu, viņu dziedināja jūsu visu priekšā. 17 Un tagad, brāļi, es zinu, ka jūs tā rīkojāties pret Jēzu aiz neziņas, tāpat kā jūsu vadoņi. 18 Bet Dievs piepildīja to, ko iepriekš bija sludinājis caur visu praviešu muti – ka viņa Svaidītajam būs jācieš. 19 Tādēļ nožēlojiet grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki jums tiktu izdeldēti; 20 lai no Kunga vaiga nāk atspirgšanas laiki un lai viņš sūta jums jau iepriekš izredzēto Kristu Jēzu, 21 kuram ir jāpaliek debesīs uzņemtam, līdz viss būs atjaunots, par ko Dievs jau runājis caur svētajo muti kopš savu praviešu laikiem. 22 Mozus sacīja: Kungs Dievs iecels jums pravieti no jūsu brāļiem tāpat kā mani, viņu jums būs klausīt visās lietās, ko viņš jums runās. 23 Un būs tā, ka ikviena dvēsele, kas pravieti neklausīs, tiks iznīdēta no šīs tautas. – 24 Visi pravieši no Samuēla un arī tie, kas runājuši pēc tam, – visi ir šīs dienas pasludinājuši. 25 Jūs esat praviešu un tās derības dēli, kuru Dievs noslēdza ar jūsu tēviem, sacīdams uz Ābrahāmu: caur taviem pēcnācējiem tiks svētītas visas ciltis virs zemes. – 26 Dievs, uzmodinājis no mirušajiem savu Kalpu, vispirms to sūtīja jums, lai tas jūs svētītu, ka ikviens atgriežas no savas samaitātības.”
