1 Uzņēmies zemes pārvaldīšanu, Fēsts pēc trim dienām devās no Cēzarejas uz Jeruzālemi. 2 Augstie priesteri un ievērojamākie jūdi apsūdzēja viņam Pāvilu un griezās pie viņa, 3 izlūgdamies viņa labvēlību pret Pāvilu, lai viņš sūtītu to uz Jeruzālemi, jo tiem bija slepens nodoms viņu ceļā nonāvēt. 4 Tad Fēsts atbildēja, ka Pāvils atrodoties apsardzībā Cēzarejā un ka viņš pats gribot drīz doties turp. 5 "Kas no jums var," viņš sacīja," lai nāk līdzi un, ja šim vīram ir kāds pārkāpums, lai apsūdz to." 6 Palicis viņu vidū ne vairāk kā astoņas vai desmit dienas, viņš devās atpakaļ uz Cēzareju un nākamajā dienā, nosēdies tiesneša krēslā, pavēlēja atvest Pāvilu. 7 Kad tas bija ieradies, no Jeruzālemes atnākušie jūdi nostājās ap viņu, celdami daudz un smagas apsūdzības, ko tie nevarēja pierādīt. 8 Bet Pāvils aizstāvējās: "Es neko neesmu grēkojis ne pret jūdu bauslību, ne pret Templi, ne pret ķeizaru." 9 Fēsts, gribēdams jūdiem pa prātam darīt, atbildēja Pāvilam, sacīdams: "Vai tu gribi iet uz Jeruzālemi, lai tevi tur manā priekšā tiesā par šīm lietām?" 10 Bet Pāvils sacīja: "Es stāvu ķeizara tiesas priekšā, tur man pienākas tikt tiesātam. Jūdiem es nekādu netaisnību neesmu darījis, kā arī tu labi zini. 11 Ja es esmu darījis netaisnību vai kaut ko, par ko būtu nāvi pelnījis, tad es neliedzos mirt, bet, ja tam nav nekāda pamata, par ko tie mani apsūdz, tad neviens nevar mani viņiem nodot, es piesaucu ķeizaru." 12 Tad Fēsts, sarunājies ar padomniekiem, atbildēja: "Tu esi piesaucis ķeizaru, pie ķeizara tev būs jāiet." 13 Pēc dažām dienām ķēniņš Agripa un Bernike ieradās Cēzarejā apsveikt Fēstu. 14 Kad tie vairāk dienu tur bija pavadījuši, Fēsts ķēniņam izstāstīja Pāvila lietu, sacīdams: "Še ir kāds vīrs, ko Fēlikss atstājis cietumā. 15 Kad es biju Jeruzālemē, augstie priesteri un jūdu vecaji viņu apsūdzēja, lūgdami, lai viņu notiesā; 16 tiem es atbildēju: romiešiem nav paražas kādu cilvēku izdot, pirms apsūdzētais sūdzētājiem nav personīgi stājies pretim un nav dabūjis iespēju pret apvainojumu aizstāvēties. 17 Kad viņi te bija sanākuši, es nevilcinājos un nākamajā dienā, uz tiesneša krēsla sēdēdams, pavēlēju atvest šo vīru. 18 Sūdzētāji, apstājuši viņu, tomēr nepierādīja vainu nekādos pārkāpumos, kā es biju gaidījis. 19 Bet tie cēla viņam priekšā dažus jautājumus par viņu pašu reliģiju un par kādu Jēzu, kas esot nomiris un par ko Pāvils sacījis, ka Viņš esot dzīvs. 20 Tā kā es šo strīdus lietu nepazinu, es sacīju, vai viņš negribētu iet uz Jeruzālemi un tur par šīm lietām tikt tiesāts, 21 bet, kad Pāvils prasīja, lai viņu atstāj ķeizara spriedumam, es pavēlēju viņu apsargāt, tiekāms viņu sūtīšu pie ķeizara." 22 Agripa sacīja Fēstam: "Es pats arī gribētu šo cilvēku dzirdēt." Fēsts atbildēja: "Rīt tu viņu dzirdēsi." 23 Nākamajā dienā, kad Agripa un Bernike lielā greznībā bija ieradušies un līdz ar augstākajiem virsniekiem un pilsētas ievērojamākajiem vīriem bija iegājuši tiesas zālē, Fēsts pavēlēja Pāvilu atvest 24 un sacīja: "Ķēniņ Agripa un jūs visi, kas līdz ar mums še esat, redziet šo, pret ko uzstājies viss vairākums jūdu Jeruzālemē un šeit, kliegdami, ka viņš nedrīkst ilgāk dzīvot. 25 Tā kā es zinu, ka viņš neko nav darījis, ar ko būtu nāvi pelnījis, un ka viņš pats piesaucis ķeizaru, es nolēmu viņu sūtīt turp. 26 Bet man nav nekā noteikta, ko valdniekam par viņu rakstīt; tādēļ es viņu esmu vedis jūsu priekšā un sevišķi tavā priekšā, ķēniņ Agripa, lai man pēc nopratināšanas būtu ko rakstīt. 27 Jo man šķiet aplam esam kādu sūtīt saistītu, neminot viņa vainu."
Pāvils piesauc cēzaru
1 Bet Fēsts jau trešajā dienā pēc ierašanās provincē devās no Cēzarejas uz Jeruzālemi, 2 un virspriesteri un jūdu augstmaņi nāca pie viņa vēlreiz ar apsūdzību pret Pāvilu un gauži lūdza, 3 lai Fēsts izrāda viņiem labvēlību un sūta viņu uz Jeruzālemi, jo tie bija sagatavojuši slēpni, lai ceļā Pāvilu nogalinātu. 4 Taču Fēsts tiem atbildēja, ka grib Pāvilu paturēt Cēzarejā un arī pats drīzumā doties turp. 5 Viņš teica: “Tie no jums, kam ir tāda vara, lai nāk man līdzi un ceļ pret viņu apsūdzību, ja šis vīrs ir kaut ko aplam nodarījis.” 6 Pavadījis pie viņiem ne vairāk kā astoņas vai desmit dienas, Fēsts devās uz Cēzareju un nākamajā dienā, apsēdies soģa krēslā, lika atvest Pāvilu. 7 Kad Pāvils ieradās, viņu apstāja no Jeruzālemes atnākušie jūdi un cēla pret viņu daudzas un smagas apsūdzības, kuras tie nespēja pierādīt, 8 jo Pāvils aizstāvoties apgalvoja, ka nav neko grēkojis ne pret jūdu bauslību, ne pret templi, ne cēzaru. 9 Bet Fēsts, gribēdams izrādīt jūdiem labvēlību, sacīja Pāvilam: “Vai gribi, lai tevi ved uz Jeruzālemi un tur manā priekšā par šīm lietām tiesā?” 10 Pāvils sacīja: “Es stāvu cēzara tiesas priekšā, kur man pienākas tikt tiesātam. Jūdiem neko ļaunu neesmu darījis, kā tu to zini vēl labāk. 11 Ja esmu darījis ļaunu un pelnījis nāvi, tad es neatsakos mirt, bet, ja man nav nekādas vainas, par ko viņi mani apsūdz, neviens nevar mani tāpat vien viņiem atdot; es piesaucu cēzaru.” 12 Tad Fēsts, aprunājies ar padomi, atbildēja: “Tu piesauci cēzaru, pie cēzara tu arī dosies.”
Fēsts lūdz Agripu izšķirt Pāvila lietu
13 Pēc dažām dienām Cēzarejā ieradās ķēniņš Agripa un Berenīke apsveikt Fēstu. 14 Kad viņi dažas dienas tur bija pavadījuši, Fēsts ziņoja par Pāvilu: “Šeit ir kāds vīrs, ko Fēlikss ir atstājis važās. 15 Kad es ierados Jeruzālemē, jūdu virspriesteri un vecajie cēla pret viņu atkārtotu apsūdzību, prasīdami viņu notiesāt. 16 Es viņiem atbildēju, ka romiešiem nav paraduma atdot kādu cilvēku apsūdzētājiem tāpat vien, pirms viņš nav stājies to priekšā, lai aizstāvētos pret apsūdzību. 17 Kad tie ieradās šeit, es bez vilcināšanās jau nākamajā dienā apsēdos tribunāla krēslā un liku atvest to vīru. 18 Ap viņu sastāja apsūdzētāji, bet nevienu vainu, kurā es nojaustu kādu pārkāpumu, tie parādīt nevarēja. 19 Viņiem bija strīdi par viņu pašu reliģiju un par kādu Jēzu, kurš ir miris un par kuru Pāvils apgalvo, ka tas esot dzīvs. 20 Būdams neizpratnē par šiem strīdiem, es jautāju, vai viņš negrib doties uz Jeruzālemi, lai tur par šīm lietām tiktu tiesāts. 21 Bet, tā kā Pāvils prasīja, lai viņu nodod cēzara Augusta tiesas izmeklēšanai, es pavēlēju viņu turēt apcietinājumā, kamēr nosūtīšu viņu pie cēzara.” 22 Tad Agripa sacīja Fēstam: “Es arī pats gribu dzirdēt šo cilvēku.” Tas teica: “Rīt tu viņu dzirdēsi.” 23 Nākamajā dienā, kad Agripa un Berenīke ar lielu spožumu ieradās un kopā ar tribūniem un pilsētas ievērojamiem pilsoņiem iegāja tiesas zālē, pēc Fēsta uzaicinājuma tika atvests Pāvils. 24 Fēsts sacīja: “Ķēniņ Agripa un visi, kas šeit esat kopā ar mums, uzlūkojiet šo vīru, par kuru daudzi jūdi gan Jeruzālemē, gan šeit neatlaidīgi mācas man virsū, kliegdami, ka tāds nedrīkst vairs dzīvot. 25 Es neredzu, ka viņš būtu izdarījis kaut ko tādu, par ko būtu pelnījis nāvi, un, tā kā viņš pats piesauca cēzaru Augustu, es nolēmu viņu sūtīt turp. 26 Man nav nekā, ko es droši varētu par viņu valdniekam rakstīt, tādēļ es viņu atvedu jūsu priekšā, bet vispirms tavā priekšā, ķēniņ Agripa, lai pēc izjautāšanas man būtu ko uzrakstīt. 27 Man šķiet nesaprātīgi sūtīt apcietināto, nenorādot pret viņu celto apsūdzību.”
