1 Uzlūkodams sinedriju, Pāvils sacīja: "Brāļi, es esmu dzīvojis pēc vislabākās sirdsapziņas Dieva priekšā līdz šai dienai." 2 Te augstais priesteris Ananija pavēlēja tiem, kas ap viņu stāvēja, sist viņam pa muti. 3 Tad Pāvils uz viņu sacīja: "Dievs tevi sitīs, tu nobalsinātā siena; tu še sēdi mani tiesāt pēc likuma un pavēli mani sist pret likumu?" 4 Bet tie, kas ap viņu stāvēja, sacīja: "Tu uzdrošinies lamāt Dieva priesteri?" 5 Pāvils atbildēja: "Es nezināju, brāļi, ka tas ir augstais priesteris; jo ir rakstīts: sargies ļaunu runāt par savas tautas valdnieku." 6 Zinādams, ka sinedrijā daļa bija saduķeji un otra daļa farizeji, viņš sauca: "Brāļi, es esmu farizejs, farizeja dēls; mani tiesā mūžīgās dzīvības cerības un mirušo augšāmcelšanās dēļ." 7 Kad viņš to bija runājis, izcēlās strīds farizeju un saduķeju starpā, un sapulce sašķēlās. 8 Jo saduķeji saka, ka nav ne augšāmcelšanās, ne eņģeļu, ne gara, bet farizeji visu to atzīst. 9 Tad izcēlās liela kliegšana, un daži farizeju novirziena rakstu mācītāji piecēlās un iejaucās strīdā, sacīdami: "Mēs nekā ļauna šinī cilvēkā neredzam; varbūt gars vai eņģelis ar viņu runājis?" 10 Kad nemiers auga, komandieris, baidīdamies, ka viņi Pāvilu nesaplosa, pavēlēja ierasties karaspēka nodaļai, izraut to no viņu vidus un aizvest karaspēka mītnē. 11 Nākamajā naktī Tas Kungs viņam piestājās un sacīja: "Esi drošs! Kā tu par Mani esi liecinājis Jeruzālemē, tā tev jāliecina arī Romā." 12 Kad diena bija uzaususi, jūdi sapulcējās un sazvērējās, sacīdami, ka viņi neēdīs un nedzers, iekāms nebūs nonāvējuši Pāvilu. 13 To bija vairāk kā četrdesmit, kas tā bija sazvērējušies. 14 Tie nāca pie priesteriem un vecajiem un sacīja: "Mēs ar zvērestu esam saistījušies neko nebaudīt, iekāms Pāvilu nebūsim nonāvējuši. 15 Tagad jūs kopā ar sinedriju paziņojiet komandierim, lai viņu atved pie jums, it kā jūs viņa lietu gribētu rūpīgāk izklaušināt; bet mēs esam gatavi viņu nonāvēt, pirms viņš atnāk." 16 Bet Pāvila māsas dēls, dzirdēdams par šo viltus nodomu, atnāca, iegāja karaspēka mītnē un paziņoja to Pāvilam. 17 Pāvils, pieaicinājis kādu virsnieku, sacīja: "Aizved šo jaunekli pie komandiera, jo viņam ir kaut kas tam ziņojams." 18 Viņš to ņēma līdzi un, aizvedis pie komandiera, sacīja: "Apcietinātais Pāvils mani sauca un lūdza atvest šo jaunekli pie tevis, jo viņam esot kaut kas tev sakāms." 19 Komandieris, paņēmis viņu pie rokas un aizgājis savrup, vaicāja: "Kas tev man ziņojams?" 20 Jauneklis sacīja: "Jūdi norunājuši tevi lūgt, lai tu rītā Pāvilu vestu sinedrija priekšā, it kā gribēdams kaut ko tuvāk par viņu izzināt. 21 Bet tu neuzticies viņiem, jo vairāk kā četrdesmit vīru no viņu vidus viņam uzglūn, un tie sazvērējušies neēst un nedzert, iekāms viņu nebūšot nonāvējuši, un tagad tie ir sagatavojušies un gaida tavu solījumu." 22 Tad komandieris jaunekli atlaida, pavēlēdams: "Nesaki nevienam, ka tu man to esi paziņojis." 23 Viņš ataicināja divi virsniekus un sacīja: "Sagatavojiet trešai nakts stundai divi simti kareivju, kas lai ietu uz Cēzareju, un septiņdesmit jātnieku un divi simti šķēpnešu. 24 Turiet kārtībā jājamos lopus, lai sēdinātu virsū Pāvilu un novestu to drošībā pie zemes pārvaldnieka Fēliksa." 25 Un viņš rakstīja šāda satura vēstuli: 26 "Klaudijs Lizijs sveicina ļoti cienījamo zemes pārvaldnieku Fēliksu. 27 Šo vīru, ko jūdi bija saņēmuši un gribēja nonāvēt, es, piesteidzies palīgā ar karaspēka nodaļu, atbrīvoju, uzzinājis, ka viņš ir romietis; 28 un, gribēdams zināt, kādas vainas dēļ tie viņu apsūdz, es viņu vedu sinedrija priekšā. 29 Es nopratu, ka to apsūdz viņu bauslības lietās, bet nebija sūdzības, ar ko viņš būtu pelnījis nāvi vai važas. 30 Kad man kļuva zināms viņu nodoms pret šo vīru, es tūdaļ sūtīju viņu pie tevis, pavēlēdams arī sūdzētājiem izteikt tavā priekšā, kas tiem ir pret viņu." 31 Tad kareivji, kā tiem bija pavēlēts, ņēma Pāvilu un naktī aizveda uz Antipatridu. 32 Nākamajā dienā tie lika jātniekiem ar viņu iet tālāk un paši atgriezās karaspēka mītnē. 33 Nonākuši Cēzarejā, tie nodeva vēstuli zemes pārvaldniekam un veda arī Pāvilu viņa priekšā. 34 Izlasījis vēstuli, tas vaicāja, no kura apgabala viņš esot, un dzirdēdams, ka no Kilikijas, 35 sacīja: "Es tevi uzklausīšu pēc tam, kad arī tavi apsūdzētāji būs atnākuši," - un pavēlēja viņu paturēt apcietinājumā Hēroda pilī.
1 Pāvils, sinedriju uzlūkodams, sacīja: “Brāļi, līdz pat šai dienai es esmu dzīvojis Dieva priekšā pēc vislabākās sirdsapziņas.” 2 Bet augstais priesteris Hananja pavēlēja tiem, kas ap viņu stāvēja, sist Pāvilam pa muti. 3 Tad Pāvils viņam sacīja: “Dievs tevi sitīs, tu balsinātā siena! Tu šeit sēdi, lai tiesātu mani pēc likuma, bet pats pret likumu liec mani sist?” 4 Tie, kas stāvēja viņam līdzās, sacīja: “Tu Dieva augsto priesteri lamā?” 5 Pāvils atbildēja: “Es nezināju, brāļi, ka viņš ir augstais priesteris; jo ir rakstīts: tev nebūs runāt sliktu par tautas vadoni. ” 6 Tad Pāvils, sapratis, ka viena daļa sinedrijā ir saduķeji, otra – farizeji, iesaucās: “Brāļi, es esmu farizejs, farizeju dēls, un es tieku tiesāts par to, ka ceru uz mirušo augšāmcelšanos.” 7 Kad viņš to pateica, izcēlās strīds starp farizejiem un saduķejiem, un sinedrijs sašķēlās. 8 Saduķeji noliedz gan mirušo augšāmcelšanos, gan eņģeļus, gan garus, bet farizeji to visu atzīst. 9 Sākās liela kliegšana, un daži farizeju rakstu mācītāji cīnījās pretī, saukdami: “Neko sliktu mēs neredzam pie šī cilvēka. Varbūt viņu ir uzrunājis Dieva Gars vai kāds eņģelis.” 10 Kad strīds pieņēmās spēkā, tribūns, nobijies, ka Pāvilu nesaplosa, pavēlēja ienākt kareivjiem, izraut viņu no to vidus un aizvest uz karaspēka mītni. 11 Nākamajā naktī Kungs nostājās viņam līdzās un sacīja: “Esi drošs! Kā tu par mani liecināji Jeruzālemē, tā tev būs jāliecina arī Romā.”
Jūdu sazvērestība pret Pāvilu
12 Nākamajā rītā jūdi sanāca uz slepenu sapulci un ar zvērestu apzvērēja, ka nedz ēdīs, nedz dzers, kamēr nebūs nogalinājuši Pāvilu. 13 To, kas tā vienojās, bija vairāk nekā četrdesmit, 14 un, atnākuši pie virspriesteriem un vecajiem, viņi sacīja: “Mēs esam zvērējuši neko nebaudīt, līdz nomaitāsim Pāvilu. 15 Tādēļ tagad jūs kopā ar sinedriju lieciet, lai tribūns atved viņu pie jums, it kā jūs gribētu par viņu kaut ko skaidrāk uzzināt; bet mēs esam gatavi viņu nogalināt, pirms viņš te ieradīsies.” 16 Par šo sazvērestību dzirdēja Pāvila māsas dēls un, ieradies karaspēka mītnē, paziņoja to Pāvilam. 17 Pieaicinājis kādu centurionu, Pāvils tam sacīja: “Aizved šo jaunekli pie tribūna, jo viņam ir tribūnam kaut kas pavēstāms.” 18 Centurions aizveda viņu pie tribūna un sacīja: “Apcietinātais Pāvils paaicināja mani un lūdza atvest šo jaunekli pie tevis, jo viņam esot tev kas sakāms.” 19 Saņēmis to aiz rokas un novedis sānis, viņš to iztaujāja: “Kas ir tas, ko tu gribi man paziņot?” 20 Tas teica: “Jūdi ir nolēmuši tevi lūgt, lai tu rīt no rīta aizvestu Pāvilu uz sinedriju, it kā lai ko skaidrāk par viņu uzzinātu. 21 Bet neļauj tiem sevi pārliecināt; jo slēpnī viņu gaida vairāk nekā četrdesmit vīru no tiem, kas zvērējuši nedz ēst, nedz dzert, iekams nebūs viņu nogalinājuši, un nu tie ir gatavi un gaida tavu rīkojumu.” 22 Tad tribūns jaunekli atlaida un piekodināja nevienam nestāstīt, ka ir darījis viņam to zināmu.
Pāvils tiek sūtīts pie Fēliksa
23 Pieaicinājis divus centurionus, viņš sacīja: “Sagatavojiet divsimt kareivju, septiņdesmit jātnieku un divsimt strēlnieku, lai tie varētu ap nakts trešo stundu doties uz Cēzareju. 24 Sagatavojiet pajūgu, lai tajā Pāvilu varētu nogādāt drošībā pie zemes pārvaldnieka Fēliksa.” 25 Viņš uzrakstīja šādu vēstuli: 26 “Klaudijs Lisijs visaugstajam zemes pārvaldniekam Fēliksam sūta sveicienus. 27 Šo vīru, ko jūdi bija sagūstījuši un gribēja nogalināt, es ar karaspēku izglābu, jo uzzināju, ka viņš ir romietis. 28 Gribēdams uzzināt vainu, kādā tie viņu apsūdz, es aizvedu viņu uz sinedriju, 29 kur es uzzināju, ka tie viņu apsūdz par kādiem savas bauslības jautājumiem, bet nekādas apsūdzības, ar ko viņš būtu pelnījis nāvi vai cietumu, pret viņu nav. 30 Kad man paziņoja par sazvērestību, kas tiek gatavota pret viņu, es nekavējoties viņu sūtīju pie tevis un paziņoju arī apsūdzības cēlājiem, lai tie dara tev zināmu savu apsūdzību pret viņu.” 31 Tad kareivji, kā tiem bija pavēlēts, aizveda Pāvilu pa nakti uz Antipatridu 32 un nākamajā dienā, atlaiduši jātniekus, lai tie ar viņu dotos tālāk, atgriezās karaspēka mītnē. 33 Bet jātnieki, nonākuši Cēzarejā, nodeva zemes pārvaldniekam vēstuli un atveda arī Pāvilu viņa priekšā. 34 Izlasījis vēstuli un apjautājies, no kuras provinces viņš nāk, un uzzinājis, ka no Kilikijas, 35 tas sacīja: “Es tevi izklaušināšu, kad arī tavi apsūdzētāji būs ieradušies.” Tad viņš pavēlēja to turēt apcietinājumā Hēroda pilī.