1 Pēc tam Pāvils, aizgājis no Atēnām, nonāca Korintā. 2 Un viņš sastapa kādu jūdu, vārdā Akvila, kas cēlies no Ponta. Tas nesen ar savu sievu Priskillu bija šeit ieradies no Itālijas, jo Klaudijs bija pavēlējis visiem jūdiem atstāt Romu. Viņš iegāja pie tiem. 3 Un, tā kā viņi nodarbojās ar to pašu amatu, viņš pie tiem palika un strādāja: jo tie pēc amata bija telšu taisītāji. 4 Viņš katru sabatu mācīja sinagogā un centās pārliecināt jūdus un grieķus. 5 Kad Sīla un Timotejs bija atnākuši no Maķedonijas, Pāvils ar visu sirdi sludināja, apliecinādams jūdiem, ka Jēzus ir Kristus. 6 Bet, kad tie pretojās un zaimoja, viņš, drēbes izkratījis, tiem sacīja: "Jūsu asinis lai nāk pār jums, es esmu bez vainas; no šī brīža es iešu pie pagāniem." 7 Un, no turienes aizgājis, viņš nonāca kāda dievbijīga vīra namā, kam vārds bija Titijs Justs; viņa nams atradās līdzās sinagogai. 8 Bet Krisps, sinagogas priekšnieks, ticēja Tam Kungam ar visu savu namu; un daudz korintiešu, viņu dzirdēdami, ticēja un tika kristīti. 9 Bet naktī Tas Kungs parādībā Pāvilam sacīja: "Nebīsties, bet runā un neciet klusu. 10 Jo Es esmu ar tevi! Neviens necelsies pret tevi, lai darītu tev ļaunu, jo Man ir daudz ļaužu šinī pilsētā." 11 Viņš tur palika gadu un sešus mēnešus, mācīdams Dieva vārdu viņu vidū. 12 Kad Gallions bija prokonsuls Ahajā, jūdi visi kā viens sacēlās pret Pāvilu un veda to tiesas priekšā, 13 sacīdami: "Šis pavedina ļaudis pret bauslību kalpot Dievam." 14 Kad Pāvils gribēja sākt runāt, Gallions jūdiem sacīja: "Jūdi, ja tas būtu kāds netaisns vai ļaunprātīgs darbs, tad es jūs uzklausītu, kā pienākas, 15 bet, ja jautājumi attiecas uz jūsu mācību, personām un bauslību, tad lūkojiet jūs paši; es negribu šinīs lietās būt tiesātājs." 16 Un viņš tos dzina prom no soģa krēsla. 17 Bet pūlis satvēra sinagogas priekšnieku Sostenu un to pēra soģa krēsla priekšā; un Gallions par to nelikās ne zinis. 18 Bet Pāvils palika tur vēl labu laiku un, atvadījies no brāļiem, pārcēlās uz Sīriju, un līdz ar viņu Priskilla un Akvila, kas Kenhrejās bija apcirpis savu galvu, jo viņš bija devis solījumu. 19 Viņi nonāca Efezā, un tur, tos atstājis, viņš pats iegāja sinagogā un sludināja jūdiem. 20 Kad tie viņu lūdza ilgāk palikt, viņš negribēja, 21 bet atvadījās, sacīdams: "Nākamie svētki man katrā ziņā jāpavada Jeruzālemē, un tad, ja Dievs gribēs, es atkal atgriezīšos pie jums." Viņš aizbrauca no Efezas, 22 un, nonācis Cēzarejā, viņš aizgāja un apsveica draudzi un devās uz Antiohiju. 23 Kādu laiku tur palicis, viņš aizgāja un pēc kārtas pārstaigāja Galatijas zemi un Frīģiju, stiprinādams visus mācekļus. 24 Bet Efezā nonāca kāds jūds, vārdā Apolls, dzimis aleksandrietis, izglītots vīrs, labs rakstu pazinējs. 25 Tas bija mācīts Tā Kunga ceļā un, degdams garā, runāja un rūpīgi mācīja par Jēzu, kaut gan pazina tikai Jāņa kristību. 26 Viņš sāka sludināt sinagogā. Viņu dzirdējuši, Priskilla un Akvila viņu aicināja pie sevis un viņam vēl skaidrāk izstāstīja Dieva ceļu. 27 Kad viņš gribēja iet uz Ahaju, brāļi mācekļiem rakstīja un lūdza, lai viņu uzņem; tur nonācis, viņš daudz palīdzēja tiem, kas ar Dieva žēlastību bija kļuvuši ticīgi. 28 Jo viņš dedzīgi pārliecināja jūdus, ļaužu priekšā no rakstiem pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus.
Pāvils Korintā
1 Pēc tam Pāvils atstāja Atēnas un aizgāja uz Korintu. 2 Te viņš sastapa kādu jūdu, vārdā Akils, dzimušu Pontā, kurš nesen ar sievu Priskillu bija pārcēlies no Itālijas, jo Klaudijs bija pavēlējis visiem jūdiem atstāt Romu. Pāvils ieradās pie viņiem; 3 un, tā kā viņiem bija kopīgs amats – viņi bija telšu taisītāji –, Pāvils tur palika, un viņi kopā strādāja. 4 Ik sabatu viņš runāja sinagogā, pārliecinādams gan jūdus, gan grieķus. 5 Kad no Maķedonijas ieradās Sīla un Timotejs, Pāvils dedzīgi sludināja vārdu un liecināja jūdiem, ka Jēzus ir Kristus. 6 Bet, kad tie stājās pretī un zaimoja, Pāvils nopurināja savas drēbes pret tiem un sacīja: “Jūsu asinis lai paliek uz jums pašiem. Es esmu tīrs no tām un no šī brīža dodos pie pagāniem.” 7 No turienes aizgājis, viņš apmetās pie kāda dievbijīgā, vārdā Titijs Jūsts, kura māja atradās blakus sinagogai. 8 Sinagogas priekšnieks Krisps un viss viņa nams kļuva ticīgi; arī daudzi korintieši, viņu dzirdējuši, kļuva ticīgi un tika kristīti. 9 Bet Kungs naktī Pāvilam parādībā sacīja: “Nebīsties! Runā un neklusē, 10 jo es esmu ar tevi. Neviens netiks klāt, lai nodarītu tev ļaunu, jo man šajā pilsētā ir daudz ļaužu.” 11 Un tā Pāvils tur palika gadu un sešus mēnešus, mācīdams viņiem Dieva vārdu. 12 Kad Ahajā prokonsuls bija Gallions, jūdi visi kā viens sacēlās pret Pāvilu un aizveda viņu tiesas priekšā. 13 Viņi sacīja: “Šis te kūda ļaudis uz nelikumīgu Dieva pielūgšanu.” 14 Pirms vēl Pāvils paguva atvērt muti, Gallions jūdiem teica: “Klausieties, jūdi, ja te būtu runa par kādu noziegumu vai ļaundarību, tad man būtu pamats pieņemt jūsu sūdzību, 15 bet, ja tas ir strīds par jūsu mācību vai personām, vai par kādu jūsu likumu, tad skatieties paši, šajās lietās es jums negribu būt tiesnesis.” 16 Un viņš lika tos padzīt no tiesas vietas. 17 Tad pūlis, sagrābis sinagogas priekšnieku Sostenu, sāka viņu sist tiesas krēsla priekšā. Bet Gallions par to nelikās ne zinis.
Pāvils atgriežas Antiohijā
18 Uzkavējies pie brāļiem vairākas dienas, Pāvils atvadījās un kopā ar Priskillu un Akilu devās ar kuģi uz Sīriju. Pirms tam viņš Kenhrejās apcirpa matus, jo bija devis solījumu. 19 Viņi piestāja Efesā. Atstājis viņus, Pāvils iegāja sinagogā un tur sarunājās ar jūdiem. 20 Tie lūdza viņu palikt ilgāku laiku, bet viņš nepiekrita 21 un atvadīdamies sacīja: “ Ja Dievs vēlēs, atgriezīšos pie jums vēl citā reizē.” Un viņš devās prom no Efesas. 22 Nonācis Cēzarejā, viņš aizgāja un apsveicinājās ar draudzi un devās tālāk uz Antiohiju. 23 Kādu laiku tur pavadījis, viņš no turienes aizgāja un pārstaigāja pēc kārtas Galatijas un Frīģijas zemes, visur stiprinādams mācekļus.
Apolls sludina Efesā
24 Bet Efesā ieradās kāds jūds, vārdā Apolls, dzimis aleksandrietis, daiļrunīgs vīrs, kas bija labs Rakstu pazinējs. 25 Viņš bija mācīts Kunga ceļā un dedzīgi sludināja, saprotami mācīdams par Jēzu, lai gan pazina tikai Jāņa kristību. 26 Viņš sāka atklāti sludināt sinagogā. Kad Priskilla un Akils viņu dzirdēja, tie pieņēma viņu pie sevis un vēl skaidrāk izklāstīja viņam Dieva ceļu. 27 Kad Apolls nolēma doties uz Ahaju, brāļi viņu atbalstīja un rakstīja mācekļiem, lai tie viņu uzņem; tur ieradies, viņš daudz palīdzēja tiem, kas Dieva žēlastībā bija kļuvuši ticīgi. 28 Viņš tautas priekšā neatlaidīgi pārliecināja jūdus, no Rakstiem parādīdams, ka Jēzus ir Kristus.
