1 Un Dāvids jautāja: "Vai ir vēl kāds pāri palicis no Saula nama? Es tam gribētu Jonatāna dēļ žēlastību parādīt!" 2 Un Saula namā bija kāds kalps, vārdā Ciba. Tas tika aicināts Dāvida priekšā, un ķēniņš viņam jautāja: "Vai tu esi Ciba?" Un viņš atbildēja: "Jā, tavs kalps!" 3 Un ķēniņš jautāja tālāk: "Vai nav vēl kāds no Saula nama, kam vēl es lai parādu Dieva žēlastību?" Tad Ciba atbildēja ķēniņam: "Vēl dzīvo Jonatāna dēls, kas ir tizls uz abām kājām." 4 Kad ķēniņš viņam jautāja: "Kur viņš ir," - tad Ciba ķēniņam atbildēja: "Redzi, viņš atrodas Mahīra, Amiēla dēla, namā Lodebarā." 5 Tad ķēniņš Dāvids nosūtīja ļaudis turp un lika to atvest no Mahīra, Amiēla dēla, nama, no Lodebaras. 6 Kad Mefibošets, Jonatāna dēls, Saula dēla dēls, nāca pie Dāvida, tad viņš noliecās un metās uz sava vaiga pie zemes, apliecinādams savu goddevību. Un Dāvids sacīja: "Mefibošet!" Un viņš atbildēja: "Redzi, še ir tavs kalps!" 7 Un Dāvids viņam sacīja: "Nebīsties! Es tev tiešām parādīšu žēlastību tava tēva Jonatāna dēļ, un es tev atdošu itin visus tava vectēva Saula tīrumus, bet tev pašam būs ēst maizi pastāvīgi pie mana galda." 8 Un viņš palocījās un sacīja: "Kas tavs kalps tāds ir, ka tu savu žēlastību parādi, mani uzlūkodams, kur es pats esmu līdzīgs beigtam sunim?" 9 Tad ķēniņš ataicināja Saula kalpu Cibu un tam sacīja: "Visu, kas piederēja Saulam un viņa namam, to es nododu atpakaļ tava agrākā kunga dēlam. 10 Tādēļ tu apstrādā viņam zemi, gan tu pats, gan tavi dēli, gan tavi kalpi, un savāc visu, lai tava agrākā kunga dēla namam būtu diezgan maizes un pietiktu savas barības; bet Mefibošets, tava agrākā kunga dēls, lai ēd maizi pastāvīgi pie mana galda." Bet Cibam bija piecpadsmit dēli un divdesmit kalpi. 11 Un Ciba sacīja ķēniņam: "Visu, ko mans kungs un ķēniņš pavēlēs savam kalpam, to tavs kalps darīs." Tā Mefibošets ēda pie Dāvida galda, it kā viņš būtu viens no ķēniņa dēliem. 12 Bet Mefibošetam bija mazs dēls, vārdā Miha, un visi, kas dzīvoja Cibas namā, tie visi kļuva kalpi Mefibošetam. 13 Un Mefibošets pats dzīvoja Jeruzālemē, jo viņš pastāvīgi ēda pie ķēniņa galda. Bet viņš bija tizls uz abām kājām.
Dāvids parāda laipnību Mefībošetam
1 Dāvids teica: “Vai ir vēl kāds atlicis no Saula nama, kam es varētu izrādīt laipnību Jonatāna dēļ?” 2 Saula namā bija kalps, vārdā Ciba. Tas tika atsaukts pie Dāvida, un ķēniņš viņam vaicāja: “Tu esi Ciba?” Tas atbildēja: “Esmu tavs kalps!” 3 Ķēniņš prasīja: “Vai nav vēl kāds vīrs Saula namā, ka es tam varētu izrādīt Dieva žēlastību?” Ciba teica ķēniņam: “Ir vēl Jonatāna dēls, kam kroplas kājas.” 4 Ķēniņš viņam prasīja: “Kur viņš ir?” Ciba teica ķēniņam: “Redzi, viņš ir Māhīra, Ammiēla dēla, namā Lo-Dabarā.” 5 Un ķēniņš sūtīja pēc viņa, lai atvestu no Lo-Dabaras, no Māhīra, Ammiēla dēla, nama. 6 Kad Mefībošets, Saula dēla Jonatāna dēls, atnāca pie Dāvida, viņš krita uz sava vaiga un zemojās. Dāvids teica: “Mefībošet!” Un tas atbildēja: “Esmu tavs kalps!” 7 Dāvids viņam sacīja: “Nebīsties, jo es izrādīšu tev laipnību tava tēva Jonatāna dēļ. Es tev atdošu visus tava tēva Saula īpašumus, un turpmāk tu ēdīsi pie mana galda.” 8 Mefībošets zemojās un teica: “Kas gan ir tavs kalps, ka tu esi pievērsies tādam sprāgušam sunim kā es?”
9 Ķēniņš pasauca Saula puisi Cibu un teica: “Es esmu atdevis tava kunga dēlam visu, kas piederēja Saulam un viņa namam. 10 Tu, tavi dēli un tavi kalpi apstrādāsiet viņa zemi un ievāksiet ražu, lai tava kunga dēlam būtu iztika. Un tava kunga dēls Mefībošets turpmāk ēdīs pie mana galda.” Cibam bija piecpadsmit dēlu un divdesmit kalpu. 11 Un Ciba teica ķēniņam: “Mans kungs ķēniņ, tavs kalps darīs visu, ko tu tam pavēlēsi.” Un Mefībošets ēda pie ķēniņa galda kā viens no ķēniņa dēliem. 12 Mefībošetam bija mazs dēls, vārdā Miha. Visa Cibas nama saime bija Mefībošeta kalpi. 13 Mefībošets dzīvoja Jeruzālemē, un viņš vienmēr ēda pie ķēniņa galda. Mefībošetam bija klibas abas kājas.
