1 Tad visas Israēla ciltis nāca pie Dāvida uz Hebronu un sacīja, teikdamas: "Redzi, mēs esam no tava kaula un no tavas miesas. 2 Arī jau senāk, kad Sauls bija pār mums ķēniņš, tu tomēr biji tas, kurš izvedi un atkal pārvedi atpakaļ Israēla karavīrus; un Tas Kungs tev ir sacījis: tev būs Manu tautu, Israēlu, ganīt, un tev būs būt par vadoni Israēlam!" 3 Un, kad tā visi Israēla vecaji bija nākuši pie ķēniņa uz Hebronu un ķēniņš Dāvids ar tiem bija noslēdzis derību Tā Kunga priekšā Hebronā, tad viņi svaidīja Dāvidu Israēlam par ķēniņu. 4 Un Dāvids bija trīsdesmit gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja četrdesmit gadus. 5 Hebronā pār Jūdu viņš valdīja septiņus gadus un sešus mēnešus un Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus pār visu Israēlu un Jūdu. 6 Un ķēniņš devās ar saviem vīriem uz Jeruzālemi pret jebusiešiem, kuri tanī zemē dzīvoja, bet šie piedraudēja Dāvidam, sacīdami: "Šeit tu neielauzīsies, tevi aizturēs aklie un tizlie," - domādami: Dāvids šeit nekad neiekļūs. 7 Bet Dāvids iekaroja Ciānas cietoksni, un šī tagad ir Dāvida pilsēta. 8 Un tanī dienā Dāvids sacīja: "Kas kauj jebusiešus, tas ir tāds, kas virzās pa apakšzemes eju, un viņi ir tie tizlie un aklie, kurus ienīst Dāvida dvēsele." Tāpēc mēdz sacīt: "Tizlu un aklu nelaid mājā iekšā." 9 Un Dāvids apmetās dzīvot cietoksnī - un to nosauca par Dāvida pilsētu; un Dāvids to uzcēla, sākot no Millas nocietinājuma uz iekšpusi un no tā visapkārt uz visām pusēm. 10 Un Dāvids, jo ilgāk dzīvoja, jo varenāks kļuva, un Tas Kungs, Dievs Cebaots, bija ar viņu. 11 Tad Hīrāms, Tiras ķēniņš, sūtīja vēstnešus pie Dāvida ar ciedru kokiem, arī namdarus un akmeņkaļus mūriem, un tie uzcēla Dāvidam pili. 12 Un Dāvids manīja, ka Tas Kungs viņu bija apstiprinājis Israēlam par ķēniņu un ka Viņš bija pavairojis viņa ķēniņa valsts varu Savas tautas, Israēla, dēļ. 13 Un Dāvids apņēma Jeruzālemē vēl vairāk blakussievu pēc tam, kad viņš bija atnācis no Hebronas, un Dāvidam piedzima vēl vairāk dēlu un meitu. 14 Un šie ir to dēlu vārdi, kas viņam dzimuši Jeruzālemē: Šamua, Šobabs, Nātāns un Salamans, 15 Ibhars, Ēlišua, Nefegs, Jafija, 16 Ēlišāma, Elijada un Ēlifelets. 17 Bet, kad filistieši dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts par Israēla ķēniņu, tad visi filistieši cēlās un devās kalnup, lai dabūtu Dāvidu savā varā; savukārt Dāvids, to dzirdējis, devās lejup uz savu cietoksni. 18 Kad filistieši bija atnākuši un plaši izvērsušies Refaima ielejā, 19 tad Dāvids jautāja Tam Kungam, sacīdams: "Vai man būs doties augšup uzbrukumā pret filistiešiem? Vai Tu tos nodosi manā rokā?" Un Tas Kungs atbildēja Dāvidam: "Celies un dodies augšup uzbrukumā, jo Es patiešām filistiešus nodošu tavā rokā!" 20 Tad Dāvids nonāca līdz Baal-Peracimai, sakāva tur viņus un izsaucās: "Tas Kungs ir izlauzies pret maniem ienaidniekiem pirms manis, itin kā ūdens izlaužas!" Tādēļ šo vietu nosauca vārdā Baal-Peracima . 21 Un tie tur pameta savus elku dievus, bet Dāvids un viņa vīri tos paņēma kā laupījumu. 22 Un filistieši vēlreiz cēlās un devās atkārtotā uzbrukumā, plaši izvērsdamies Refaima ielejā. 23 Un Dāvids jautāja To Kungu, un Tas Kungs atbildēja: "Necelies un neej viņiem tieši pretī, bet apej viņiem apkārt, tiem uzbrukdams no mugurpuses! Un tad stājies viņiem pretī pie balzama koku pudura! 24 Un, kad tu saklausīsi soļu troksni šo balzama koku galotnēs, tad pasteidzies, jo tad Tas Kungs ir izgājis tev pa priekšu, lai sakautu filistiešu karapulku." 25 Un Dāvids darīja, kā Tas Kungs tam bija pavēlējis, un sakāva filistiešus no Gebas līdz pat Gezera apkārtnei.
Dāvids – ķēniņš pār Israēlu
(1L 11:1–3)1 Visas Israēla ciltis atnāca pie Dāvida uz Hebronu un sacīja: “Redzi, mēs esam no tava kaula un tavas miesas! 2 Arī agrāk, kad mūsu ķēniņš bija Sauls, tu biji tas, kurš vadīja Israēlu, un tev Kungs ir sacījis: tu ganīsi manu tautu Israēlu, tu būsi valdnieks pār Israēlu.” 3 Un visi Israēla vecajie atnāca pie ķēniņa uz Hebronu, un ķēniņš Dāvids Hebronā slēdza ar viņiem Kunga priekšā derību, un viņi svaidīja Dāvidu par Israēla ķēniņu.
4 Dāvids bija trīsdesmit gadus vecs, kad kļuva par ķēniņu; viņš bija ķēniņš četrdesmit gadus. 5 Septiņus gadus un sešus mēnešus viņš valdīja pār Jūdu Hebronā, un Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus pār visu Israēlu un Jūdu.
Jeruzāleme – ķēniņvalsts galvaspilsēta
(1L 11:4–91L 14:1–7)6 Ķēniņš ar saviem vīriem devās uz Jeruzālemi pret jebūsiešiem, kas mita tajā zemē. Viņi sacīja Dāvidam: “Tu šeit neienāksi, jo pat aklie un tizlie tevi atvairīs!” Viņi domāja: Dāvids šeit neienāks! 7 Bet Dāvids ieņēma Ciānas cietoksni – nu tā ir Dāvida pilsēta! 8 Todien Dāvids sacīja: “Ikviens, kas kauj jebūsiešus, lai uzrāpjas pa ūdens akas eju un sasniedz tos tizlos un aklos, ko ienīst Dāvida sirds!” Tāpēc arī saka: “Akls un tizls neienāks namā!” 9 Dāvids apmetās cietoksnī un nosauca to par Dāvida pilsētu. Dāvids to apbūvēja, sākot no Millo. 10 Un Dāvids augtin auga varenībā, un Kungs, Pulku Dievs, bija ar viņu.
11 Tīras ķēniņš Hīrāms sūtīja pie Dāvida vēstnešus. Viņš sūtīja arī ciedru kokus, kokgriezējus un akmeņkaļus, un tie uzcēla Dāvidam namu. 12 Dāvids saprata, ka Kungs viņu ir apstiprinājis par Israēla ķēniņu un ir paaugstinājis viņa valdīšanu savas tautas Israēla dēļ.
13 Un Dāvids ņēma vēl vairāk blakussievu un sievu no Jeruzālemes, kad viņš bija atnācis no Hebronas, un tās dzemdēja Dāvidam vēl vairāk dēlu un meitu. 14 Šie ir vārdi tiem, kas viņam piedzima Jeruzālemē: Šammua, Šobābs, Nātāns, Sālamans, 15 Jibhārs, Elīšūa, Nefegs, Jāfīa, 16 Elīšāma, Eljāda un Elīfelets.
Filistiešu uzbrukums atsists
(1L 14:8–17)17 Kad filistieši padzirdēja, ka Dāvids svaidīts par Israēla ķēniņu, tie visi nāca, tīkodami pēc Dāvida dzīvības. Kad Dāvids to uzzināja, viņš devās lejā cietoksnī. 18 Filistieši nāca un izvietojās Refāiešu ielejā. 19 Dāvids izjautāja Kungu: “Vai man doties pret filistiešiem? Vai tu tos nodosi manā rokā?” Kungs atbildēja: “Ej! Es atdošu filistiešus tavā rokā.” 20 Dāvids devās uz Baal-Pracīmu un sakāva tur filistiešus. Tad Dāvids teica: “Kungs satrieca manus ienaidniekus pirms manis – kā ūdens šalti.” Tāpēc šo vietu sauc Baal-Pracīma . 21 Filistieši tur pameta savus elkus, un Dāvids ar saviem vīriem tos aiznesa.
22 Tad filistieši nāca vēlreiz un izvietojās Refāiešu ielejā. 23 Dāvids izjautāja Kungu, un viņš teica: “Neej taisni, apej no aizmugures un dodies pret tiem no balzamkoku puses. 24 Tiklīdz balzamkoku galotnēs sadzirdēsi soļus, traucies, jo tad Kungs būs izgājis sakaut filistiešu karapulku!” 25 Dāvids darīja, kā Kungs viņam lika, un kāva filistiešus no Gebas līdz pat Gezerai.
